Satura r?d?t?js.
Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1. lpp
Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture . . . . . 2.lpp
Bretton-vudas sist?mas sabrukums . . . . . . . . . . . . . . 4. lpp
Monet?r? sist?ma un ECU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7. lpp
Ekonomisk? un monet?r? savien?ba — priek?roc?bas un tr?kumi . . . 8. lppPar un pret
Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu . . . . . . . . . . 10. lpp
Stabila nauda . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. 11. lpp
Samazin?sies val?tu risks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13.
lpp
Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar to
vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp? . . . . . . . .13. lpp
Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru . . . 14.
lpp
Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt
politisk?s un ekonomisk?s reformas . . . . . . . . . . 15. lpp
Samazin?sies procentu likmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16. lpp
Ievie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis – val?tas mai?a c??ai pret naudas
atmazg??anu . . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. .16. lpp
Eiropa paliks kosmopol?tiska – “Val?ta – t? ir valoda. Cilv?ks nevar tik
viegli nomain?t valodu.” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
17. lpp
Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika . .18. lpp
Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku . . . . . 19. lpp
K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a? . . . .20.lpp
Latvija un eiro . . . . . . . . . . . . . . 23. lpp
Aptauja . . . . . . . . . . . . 26. lpp
Nobeigums un secin?jumi . . . . . . . . . . . 30. lpp
Izmantot?s literat?ras saraksts . . . . . . . . 31. lppPielikums
Eiro mon?tas un banknotes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32.
lppIevads
K? jau visiem zin?ms, kop? 1999. gada 1. janv?ra pasaul? n?kusi jauna
val?ta. T? ir Eiropas Savien?bas kop?j? val?ta – eiro. Pagaid?m gan t?
figur? tikai neskaidras naudas nor??inos, ta?u ar 2002. gada 1. janv?ri to
ir pl?nots ieviest apgroz?b? ar? skaidras naudas nor??inos vis? Eirop?. ?is
nav pirmais m??in?jums apvienot Eiropas val?tas, bet, pagaid?m
v?rien?g?kais un ar? veiksm?g?kais. Eiro aizst?s 11 Eiropas monet?r?s
savien?bas (EMS) dal?bvalstu nacion?l?s val?tas un nacion?l? monet?r?
politika tiek uztic?ta Eiropas Centr?lajai Bankai (ECB).
Man ?ie visi procesi lik?s ?oti interesanti, t?d?? nol?mu tos pap?t?t
tuv?k un apskat?t tie?i saist?b? ar Latviju – k? Latviju ietekm?s eiro
ievie?ana, k?di b?s izdev?gie momenti, kas n?k tai l?dzi, k?di ???r??i, un
k?di negat?vie momenti. T? k? ??du momentu ir ?oti daudz, darb? apskatu
tikai, p?c man?m dom?m, svar?g?kos. Tiek apskat?tas ar? Latvijas iesp?jas
p?riet uz ?o jauno val?tu t?s ce?? uz Eiropas Savien?bu, kas tiek ar?
min?ts Latvijas Bankas strat??ij? k? viens no galvenajiem punktiem
iek?aujoties ES.
Grib?ju noskaidrot ar? sabiedr?bas viedokli ?aj? jaut?jum?, t?d??
veicu aptauju, kur? noskaidroju cilv?ku inform?t?bas l?meni par eiro, to
attieksmi pret to un pret Eiropas Savien?bu visp?r.
Ekonomisk?s un monet?r?s
sadarb?bas v?sture.P?c Otr? pasaules kara Rietumeiropas demokr?tisk?s valstis, s?ka mekl?t
jaunu virz?bu, kas nodro?in?tu gan politiski, gan ekonomiski stabilu
att?st?bu un “aizsarg?tu” t?s no milit?r?s Krievijas un ekonomiski sp?c?g?s
Amerikas. Jau 1948. gad? tika nosl?gts beniluksa Muitas ?nija starp
Be??iju, N?derlandi un Luksemburgu, kas v?l?k k?uva par modeli da??du
valstu ekonomiskai sadarb?bai. Ta?u Jaun?s Eiropas (runa ir par valstu
integr?ciju t?d? noz?m? k? m?s to saprotam un uztveram ?obr?d) pirms?kumi
dat?jami ar 1950-51. gadu, kad tika nosl?gts l?gums par Eiropas Og?u un
t?rauda apvien?bas izveidi — tas bija pirmais pla?a m?roga ekonomiskais
l?gums, kas saist?ja praktiski visas liel?k?s Eiropas valst?s. 1957. gad?
se?as Eiropas valstis paraksta t.s. Romas l?gumu, izveidojot Eiropas
ekonomisko asoci?ciju EEA un Eiropas Atomener?ijas apvien?bu. ?o Eiropas
l?gumu m?r?is ir veicin?t saimniecisko aug?upeju un augst?ku dz?ves l?meni
un nov?rst iesp?jamos milit?ros draudus. L?dz ar to var uzskat?t, ka uz
1958. gadu nosl?dz?s pirmais “neapzin?t?s” integr?cijas posms — bija
skaidri izkristaliz?jusies Eiropas valstu griba un nepiecie?am?ba veidot
“kop?jas m?jas”.
Eiropas Kopienas m?r?is nodibin?t ekonomisko un monet?ro savien?bu
ofici?li formul?ts 1969. gad? valstu un vald?bu konferenc? H?g?. Kop? t?s
reizes vair?kk?rt?gi tas ticis kori??ts Eiropas valstu samitos. Var izdal?t
tr?s svar?gus posmus Eiropas ekonomiskaj? un monet?raj? integr?cij? Eiropas
Kopienas ietvaros.
Pirmais posms 1958. — 1968. gads. ?aj? laik? tika nosl?gts p?rejas
posms uz kop?jo tirgu. Tika sperti pirmie so?i s?kot ar netarifu barjeru
nov?k?anu, l?dz br?vai pre?u kust?bai starp se??m Eiropas Kopienas valst?m.
?pa?i progress tika pan?kts kop?jas lauksaimniec?bas politikas izstr?d?,
kas uz ?? perioda beig?m jau re?li s?ka funkcion?t. Tika likti pamati
kop?jai transporta politikas sagatavo?anai (pa?saprotama att?st?bas gaita
p?c muitas ?nijas realiz??anai dz?v?) . L?dz ar to var teikt, ka uz 1969.
gadu jau eksist?ja iev?rojams kop?jais tirgus.
N?ko?ais solis bija Eiropas Monet?r?s savien?bas izveide, t.i.
stabilas monet?r?s zonas izveide Eirop?. Nepiecie?am?ba p?c ??das
savien?bas izriet?ja no sasniegt? progresa koptirgus izveides jom?.
Spiediens uz Bretton-Vudas val?tas sist?mu (t? sabruka 1970. gad?) Eiropas
valstu vad?t?jiem lika nopietn?k piev?rsties Monet?r?s ?nijas izveidei.
1970. gad? Luksemburg? Eiropas Kopienas Ministru Padom? tika pie?emts
l?mums, ka turpm?k valstu monet?r?s integr?cijai j?notiek paral?li
(vienlaic?gi) ar ekonomisk?s politikas konversiju. Praks? tas noz?m?ja, ka
Eiropas Kopienas valst?m j?koordin? sava darb?ba defic?tu finans??anas,
nodok?u politikas un finansu tirgus jom?s. Dal?bvalst?m tika rekomend?ts
pak?peniski sa?aurin?t val?tas mai?as kursu sv?rst?bu robe?as, ar m?r?i
l?dz 1980. gadam rad?t apst?k?us piln?gi br?vai kapit?la kust?bai un
piln?gi br?vu val?tu konvertibilit?ti sav? starp? p?c neatgriezeniski
fiks?tiem val?tas kursiem.
Otrais posms 1969. — 1979. gads. Lai paaugstin?tu Eiropas monet?r?s
savien?bas gatav?bas pak?pi, 1972. gad? B?zel? tiek pie?emts l?mums, par
apmai?as kursa sv?rst?bu robe?as noteik?anu Eiropas val?t?m attiec?b?
vienai pret otru. Noteikumi paredz?ja, ka sv?rst?bas nedr?kst p?rsniegt
attiec?go val?tu sv?rst?bas pret ASV dol?ru. ?o meh?nismu nosauca par
“??sku tunel?” (snake in the tunnel). “??ska” ir val?tas kursu sv?rst?bas
Kopienas ietvaros un “Tunelis” ir val?tas kursu sv?rst?bas pret dol?ru.
Ta?u 1970. gads nebija labv?l?gs ekonomikas un monet?rai integr?cijai.
Bretton Vudas sist?mas sabrukums, naftas cenu straujais pieaugums, kas
savuk?rt izrais?ja augstu infl?cijas l?meni, rad?ja lielu spekulat?vu
spiedienu uz Eiropas val?t?m. Nesak?rtot?ba starptautiskaj?s monet?raj?s
attiec?b?s padar?ja Eiropas monet?ro integr?ciju ?oti sare???tu, vai pat
neiesp?jamu.
1972. gad? Anglija pie??va sterli?u m?rci?as sv?rst?bas ?rpus
noteiktaj?m “??skas” un “tune?a” robe??m. Anglijai dr?z sekoja ?rija,
D?nija un It?lija. 1977. gada beig?s tikai puse no Kopienas Valst?m
(Rietumv?cija, Be??ija, N?derlande, Luksemburga un D?nija) palika “??skas
un tune?a” meh?nisma ietvaros.
1979. gada Br?menes konferenc? Eiropas valstu vad?t?ji no jauna
apstiprin?ja v?l??anos izveidot piln?gu monet?ro savien?bu. L?dz ar to
1979. gada mart? tika apstiprin?ti konceptu?li piln?gi jauni Eiropas
Monet?r?s Savien?bas veido?anas principi.
Tre?ais posms 1979. — 1994. gads. Asto?desmitajos gados v?l vair?k
nostiprin?j?s doma par integr?cijas nepiecie?am?bu, jo:
— bija nepiecie?ams apvienot fragment?ro Eiropas tirgu, lai padar?tu
to konkur?tsp?j?gu ar Amerikas un Jap?nas ekonomiku.
— ?oti asas bija re?ion?l?s atpalic?bas probl?mas, kas bija
j?likvid?.
?o apsv?rumu d??, tika izstr?d?ta programma, kas paredz?ja nov?kt visas
fizisk?s, tehnisk?s un fisk?l?s barjeras br?vai pre?u, pakalpojumu, personu
un kapit?la kust?bai l?dz 1992. gadam.
P?c ??s programmas realiz?cijas, dabisks integr?cijas procesa turpin?jums
b?tu vienotas naudas vien?bas — ECU ievie?ana. (kas gan nav oblig?ti). To
var?tu izdar?t tikai ar centraliz?tas instit?cijas pal?dz?bu, kas
kontrol?tu vienotu kred?ta procentu likmi visai Savien?bai un apmai?as
kursu pret tre?aj?m valst?m.Bretton-vudas sist?mas sabrukums.
Britu m?rci?as devalv?cija 1967. gad?. Bretton-Vudas sist?ma tr?kumi
veicin?ja destabiliz?jo?as situ?cijas veido?anos, kad izteikti v?j?k?s un
stipr?k?s val?tas tika pak?autas intens?viem spekulantu uzbrukumiem, kas
izpaud?s val?tas masveida p?rdo?an? vai pirk?an?. Spilgti piem?ri ir 1967.
gada Lielbrit?nijas m?rci?as devalv?cija un 1971. gada Bretton-Vudas
sist?mas sabruk?ana.
Jau pirms m?rci?as ofici?l?s devalv?cijas 1967. gad? piepras?jums un
pied?v?jums p?c m?rci??s denomin?tiem akt?viem nebija sabalans?ts. T?p?c,
lai kompens?tu piepras?juma un pied?v?juma negat?vo bilanci un t?d?j?di
notur?tu p?r?k augstu nov?rt?to m?rci?u (2,8 USD/GBP l?men?),
Lielbrit?nijas centr?l? banka regul?ri iepirka GBP lielos apjomos. ??da
veida oper?cijas strauji samazin?ja Lielbrit?nijas rezervju kr?jumus, kas
atspogu?oj?s ar? valsts maks?jumu bilanc?. 1967. gada 17. novembr? rezervju
zaud?jumi bija sasniegu?i t?dus apm?rus, ka spekulanti s?ka ?aub?ties par
IMF (Starptautiskais Val?tas Fonds) sp?j?m kompens?t ?os zaud?jumus ar
aizdevumu Lielbrit?nijai. Tikl?dz spekulanti (ar? “mirst?gie” tirgus
dal?bnieki) sajuta briesmas, ka vi?u m?rci?u ieguld?jumi n?kotn? var k??t
mazv?rt?gi, strauji samazin?j?s piepras?jums p?c m?rci?u akt?viem.
Milz?gais m?rci?u akt?vu pied?v?jums no vienas puses un minim?lais
piepras?jums no otras puses rad?ja GBP p?rdo?anas kampa?u tirg?. Rezult?t?,
17. novembra dienas laik? Lielbrit?nijas centr?l? banka zaud?ja vair?k nek?
1 mljrd. no sav?m dol?ru rezerv?m. N?ko?aj? dien? centr?l? banka
kapitul?ja, devalv?jot m?rci?u par 14%. Spekulantiem, kas 14. novembr?
p?rdeva savas m?rci?as centr?lajai bankai, jau 18. novembr? var?ja
“ieskait?t” sav? kabat? 140 mlj. USD pe??as, savuk?rt centr?l? banka t?du
pa?u summu var?ja norakst?t zaud?jumos. Ar? p?d?jo gadu pieredze liecina,
ka centr?l?s bankas pat apvienojoties nesp?j st?v?t pret? milz?gajai tirgus
a?iot??ai, kur? p?rsvar? valda cilv?ku emocijas un alkat?ba. Centr?lo banku
darb?ba rezult?t? darbojas k? katalizators, kur?, faktiski, nolemj doto
val?tu devalv?cijai, ja intervence neizdodas (kas notiek 90% gad?jumos).
Bretton-Vudas sist?mas sabrukums. P?c m?rci?as devalv?cijas Bretton-
Vudas sist?ma p?rdz?voja v?l vair?kus triecienus: Francijas franka
devalv?cija 1969. gada august?, V?cijas markas peldo?ais kurss un
revalv?cija 1969. gada Septembr? — Oktobr?. Punkts tika pielikts 1970-1971.
gada vispasaules ekonomisk?s kr?zes laik?.
1970. gad? strauji pieauga ASV maks?jumu bilances defic?ts, sasniedzot
10 mljrd. USD gad?. 1971. gad? tas palielin?j?s v?l vair?k (jau pirmaj?
kvart?l? tas p?rsniedz 5 mljrd. USD). tas liecin?ja, ka cit?m valst?m bija
t?ds pats maks?jumu bilances p?rpalikums, liel?ko da?u no t?s veidoja
Rietumv?cijas izteikti pozit?v? maks?jumu bilance. Lai saglab?tu teko?o
V?cijas markas un ASV dol?ra kursu — 0.27 DEM/USD, Bundesbanka (V?cijas
centr?l? banka) no 1971. gada janv?ra l?dz martam pastiprin?ti p?rdeva DEM,
t?d?j?di papildus ieg?stot starptautisk?s rezerves. Apr?l? ?o rezervju
pl?sma uz Bundesbanku strauji pieauga v?l par 3 mljrd. USD. Strauja
rezervju piepl?de Bundesbank? noz?m?ja V?cijas monet?r?s b?zes
palielin??anos un naudas pied?v?juma palielin??anos, kas rad?ja infl?cijas
spiedienu. Lai to nov?rstu bija nepiecie?ama markas revalv?cija, ta?u
revalv?cijas gad?jum? strauji pieaugtu V?cijas mark?s denomin?to akt?vu
pe??a (uz kursa cel?an?s r??ina). To sajutu?i, tirgus dal?bnieki rad?ja
a?iot??as piepras?jumu p?c marku akt?viem (citiem v?rdiem sakot pa??m
mark?m). V?l 1971. gada 4. maij? Bundesbanka ar akt?vas intervences
pal?dz?bu m??in?ja atbalst?t dol?ru un neatlaist marku, kopum? ?aj? dien?
Bundesbanka iepirka vair?k nek? 1 mljrd. USD. Lai saglab?tu dol?ra un
markas kursu, 5. maija pirmo stundu laik? bija spiesta nopirkt v?l vienu
mljrd. USD. V?l p?c stundas V?cijas centr?l? banka pazi?oja ka atsak?s
veikt val?tas oper?cijas, ?aujot markai br?vi peld?t.
T? pa?a gada august? prezidents Niksons ar vi?a “jauno ekonomisko
politiku”, dol?rs vairs neb?s br?vi peldo?s, pazi?oja par Bretton-Vudas
sist?mas past?v??anas izbeig?anu. Decembr?, saska?? ar jauno “Smita” pl?nu
un sabiedroto vieno?anos, Bretton-Vudas sist?mai bija j?atjauno sava
darb?ba, ta?u t? cieta neveiksmi. 1973. gad? Amerika un t?s tirdzniec?bas
partneri vienoj?s par peldo?o kursu sist?mas izveido?anu.Monet?r? sist?ma un ECU
Bretton-Vudas sist?mas sabrukuma likumsakar?gas sekas bija peldo?o
kursu ?ra, kas ir izdev?gi stipraj?m (DEM,JPY) val?t?m, bet draud?gi
v?j?kaj?m val?t?m (GBP,USD), jo pieaug spekulat?vais spiediens uz ??m
val?t?m. Visvair?k ?aj? situ?cij? cie? ra?ot?ji, kas vairs nevar veikt
detaliz?tu att?st?bas pl?no?anu neprognoz?jam? ?r?j? tirgus d??. Cieta
praktiski visas valstis un tie?i tas saros?ja Eiropas valstis izveidot
jaunu val?tas sist?mu. S?kotn?ji tas izpaud?s k? ierobe?otas val?tas kursa
sv?rst?bas ap fiks?tiem kursiem, ta?u agr?k vai v?l?k valst?m b?tu
j?vienojas par v?l cie??ku integr?ciju val?tas jom?, proti, vienotas
val?tas ECU (European Currency Unit) ievie?anu Eiropas Kopienas ietvaros.
Eiropas Monet?r?s sist?mas pamatelements ir ECU, kas ir “composite
currency” (val?tas grozs). Tas izveidots balstoties uz katras dal?bvalsts
specifiskiem val?tas daudzumiem, atbilsto?i to kop?jam nacion?lajam
produktam un dal?bai kop?j? tirdzniec?b?. ECU kalpo ar? k? Savien?bas
ekonomisko attiec?bu nov?rt??anas l?dzeklis, jo Savien?bas bud?ets tiek
nov?rt?ts ar ECU.
ECU v?rt?bu katr? val?t? var noteikt atbilsto?i t?s v?rt?bai, k?
komponentei no val?tu groza. (atkar?b? no dot?s val?tas vien?bu skaita
groz?).
T? k? katrai val?tai ir noteikta attiec?ba ar vienu ECU, tad ir
iesp?jams noteikt savstarp?ji fiks?tus nacion?lo val?tu kursus. Tas ir
divpus?js, centr?lais kurss. Katrai dal?bvalstij tas ir j?notur zin?m?s
robe??s. (procentu?li izteikt?s). ?obr?d ?? robe?a ir 2.5%, ta?u ekonomiski
v?j?kaj?m valst?m ?? robe?a var tikt papla?in?ta l?dz 6.0%. Ne vis?m
valst?m ir pa sp?kam izpild?t ?os noteikumus, t? jau 1992. gad? It?lija un
Lielbrit?nija, p?rk?pjot ?o robe?u, faktiski, p?rtrauca savu dal?bu
izveidotaj? Mai?as Kursu Meh?nism? (MKM). ES valstu centr?laj?m bank?m
kop?gi j?c?n?s par nacion?lo val?tu fiks?to kursu saglab??anu, kas izpau?as
sekojo?i: Ja fran?u franks nokr?t l?dz savai 2.25% robe?ai attiec?b? pret
v?cu marku, tad Francijas bankai ir j?p?rdod v?cu markas un V?cijas
Bundesbankai j?iep?rk fran?u franki.
Bez intervenc?m, attiec?go valstu centr?lo banku r?c?b? ir ar? citi
instrumenti, piem?ram, procentu likmes.
1993. gada 2. august?, lai mazin?tu spekulat?vo spiedienu uz v?j?kaj?m
val?t?m, nacion?lo val?tu kursu sv?rst?bas robe?a tika noteikta 15% apm?r?,
ta?u praktiski valstis cen?as iev?rot iepriek? noteikto 2.5% robe?u.
Lai pal?dz?tu valst?m veikt da??das finansu oper?cijas (samazin?tu
bud?eta, tirdzniec?bas bilances defic?tus, notur?tu val?tas kursu) Eiropas
Monet?r?s sist?mas ietvaros tika izveidoti da??di papla?in?ti kred?ta
meh?nismi. Viena no instit?cij?m, kas ir ??s meh?nisma sast?vda?a, ir
Eiropas Monet?r?s sadarb?bas fonds, kur? ir pilnvarots sa?emt naudas
rezerves no dal?bvalst?m un man?t t?s pret ECU. savuk?rt dal?bvalstis var
?o naudu izmantot savstarp?jo par?du k?rto?anai un transakcij?m ar Eiropas
Monet?r?s sadarb?bas fondu. No t? izriet ?oti svar?gs secin?jums, proti,
ECU ir ne tikai kopsauc?js (vienota m?raukla), bet gan re?ls akt?vs, ar
kuru izsaka par?dus un saist?bas.
Ekonomisk? un monet?r? savien?ba —
priek?roc?bas un tr?kumi.
Priek?roc?bas:
1. Vienota Eiropas naudas vien?ba dos iesp?ju p?rvar?t iek??j? tirgus
fragment?ciju un padar?s izmaksu un cenu sist?mu sal?dzin?mu vis?
savien?bas teritorij?, kas veicin?s konkurenci — t?tad att?st?bu.
2. Atkrit?s probl?mas, kas saist?tas ar val?tas mai?u ce?ojot Eiropas
teritorij?. L?dz ?im ce?ojot pa vis?m 12 ES valst?m, katr? no t?m mainot
naudu, t? zaud?ja l?dz 40% no s?kotn?j?s v?rt?bas.
3. Samazin?sies biznesa administrat?vie izdevumi un laika pat?ri?? dar?juma
braucienos, ?pa?i tas veicin?s maz? biznesa att?st?bu, kuram l?dz ?im bija
desmit rei?u liel?ki administrat?vie izdevumi, nek? multinacion?laj?m
korpor?cij?m.
Tr?kumi:
1. Monet?r?s un fisk?l?s kompetences nodo?ana no nacion?l? l?me?a uz ES
l?meni noz?m?s, ka sp?c?g?kaj?m valst?m b?s j?pie?em ekonomisk?s politikas
jaut?jumi kop? ar v?j?kaj?m (v?j?k att?st?t?m ) valst?m, kas ir tolerantas
pret augst?ku infl?cijas l?meni. Daudzi ?aj? apst?kl? saredz zin?mus
draudus nacion?l?s suverenit?tes zaud??anai.
2. Ekonomiski v?j?k?s valstis zaud?s iesp?ju devalv?t savas naudas
vien?bas, t?d?j?di zud?s iesp?ja palielin?t eksport?jamo pre?u noietu uz
val?tas kursa pazemin??anas r??ina, k? tas bie?i tiek dar?ts ?obr?d. Ta?u
no otras puses, tam vienm?r ir bijis ?slaic?gs efekts, jo tas neveicina
jaunu tehnolo?iju ievie?anu, padara darbasp?ku neelast?gu, paaugstina
import?jam?s izejvielas cenas. Ar vienk?r?u izmaksu p?rv?rt??anu (t? tas ir
gad?jum?, kad val?ta tiek devalv?ta) netiek uzlabota produkcijas kvalit?te
un serviss.
3. P?rejas posm? uz vienotu naudas vien?bu n?ksies sastapties ar milz?g?m
faktiskaj?m izmaks?m, kas saist?tas ar banku tehnolo?ijas izmai??m.
Apr??in?ts, ka b?s nepiecie?ams p?rstr?d?t vair?k nek? 35000 bankas
apkalpojo??s programmas, miljoniem ?eku gr?mati?as, j?p?rkvalific?
person?ls, turkl?t bankas zaud?s lielu da?u pe??as no val?tas oper?cij?m.
Tas viss kopum? katrai bankai izmaks?s vid?ji 125 mlj. ASV piecu gadu
laik?.Par un pret
Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu.K? zin?ms, viens no liel?kajiem ieguvumiem Eiropas valstu
iedz?vot?jiem, kas saist?s ar eiro ievie?anu ir val?tas mai?as probl?mas
atrisin?jums. Tas noz?m?, ka ce?ojot pa Eiropu t?ristiem sava nacion?l?
val?ta vairs neb?s j?konvert? attiec?g?s valsts val?t?, jo 11 Eiropas
Savien?bas valst?s val?ta b?s viena, vienota. Tas padara ce?o?anu ?rpus
savas valsts izdev?g?ku, jo val?tas konvert?cija vienm?r saist?s ar
zin?miem zaud?jumiem, ko izraisa neizdev?gie un sv?rst?gie val?tu kursi.
Neap?aub?mi, t?risma veiksm?g?ka att?st?ba veicin?s ar? valstu iek??j?s
infrastrukt?ras (ce?u, transporta) att?st?bu, k? ar? veicin?s to ekonomisko
att?st?bu, jo t?risms vienm?r saist?s ar naudas izdevumiem.
Eiro ievie?ana nenov?r?ami padar?s Eiropas tirgu “caursp?d?g?ku”
-cilv?kiem b?s iesp?ja sal?dzin?t pre?u vai pakalpojumu cenas da??d?s
valst?s. ?? iesp?ja sal?dzin?t cenas da??dos Eiropas nost?ros pastiprin?s
konkurenci, jo neb?s vairs iesp?jas k?du preci kaut kur p?rdot nepamatoti
l?ti, to kompens?jot ar nepamatoti augstu cenu kaut kur citur, k? rezult?t?
paaugstin?sies pre?u kvalit?te un t?s pal?tin?sies.
K? viens no ska??kajiem politi?u argumentiem par labu eiro val?tai
vienm?r tiek min?ts, ka eiro saasin?s cenu konkurenci. Padarot cenas viegli
sal?dzin?mas vis?s EMS valst?s, nesaska?as pak?peniski saasin?sies, jo
klejojo?i pirc?ji kl?d?s no viena veikala uz otru, l?kojot p?c
visizdev?g?kajiem pirkumiem. Politi?u sol?tais cenu kritums sagaid?ms tikai
tad, kad vairums veikalu piekabin?s prec?m cenu birkas, kur?s saskat?mi b?s
redzama pre?u v?rt?ba gan nacion?laj?, gan eiro val?t?. Ta?u l?dz ?im
tikai da?viet Eirop? tirgot?ji ir sp?ru?i ?o soli. Pat Brisel?, kas tiek
uzskat?ta par neofici?lu Eiropas galvaspils?tu, cenas joproj?m ir izteiktas
gandr?z tikai Be??ijas frankos. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas
vieno?anos ar noz?m?g?kajiem mazumtirdzniec?bas un pat?r?t?ju
organiz?cij?m, veikaliem pak?peniski ?? gada laik? tom?r ir j?ievie? cenu
birkas, kur?s preces v?rt?ba izteikta gan eiro, gan nacion?laj? val?t?.
Div?j?d?s cenas tiek v?rt?tas k? pirmais solis uz cenu caursp?d?gumu
Eiropas Savien?b?. T?d? veid? l?dz 2002. gadam, kad eiro ieg?s taust?mu
apveidu, pat?r?t?ji b?s jau apradu?i ar jauno val?tu.
Tom?r iepriek?min?t? vieno?an?s ir br?vpr?t?ga, un, k? liecina
Be??ijas pat?r?t?ju asoci?cijas Test Achats aptauja, cenu at??ir?bas
Eiropas Savien?bas valst?s ?autu veikaliem izvair?gi iztur?ties attiec?b?
uz div?j?d?m cenu birk?m. K?d?? gan fran?u elektronikas tirgot?jam
vajadz?tu uzskat?mi par?d?t cenu precei, kura pavisam net?lu kaimi?os –
V?cij? – maks? par 40% l?t?k?
Lai nu k?, liel?kie zaud?t?ji ?ai sp?l? var?tu b?t pat?r?t?ji.
Aptaujas liecina, ka Lielbrit?nija ir visd?rg?k? valsts Eiropas Savien?b?.
Tas liek dom?t, ka britu mazumtirgot?jiem ir pietiekams iemesls novilcin?t
cenu par?d??anu eiro, cik ilgi vien tas iesp?jams.
Ja Latvija perspekt?v? pievienosies Eiropas Savien?bai un dom?s par
eiro ievie?anu, ?is aspekts var?tu b?t viens no veicino?ajiem iemesliem,
kas pamudin?tu Latviju iz??irties par labu eiro.*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un Internet
Stabila nauda
Cenu stabilit?tei V?cij? ir bijusi ?pa?i liela noz?me s?kot jau no
gadsimta s?kuma. Tikai tad, ja eiro b?s tikpat stabils, cik v?cu marka, b?s
iesp?jams p?rliecin?t v?cie?us par EMS priek?roc?b?m. Lai to sasniegtu,
svar?gi noteikumi tika uzst?d?ti M?strihtas l?guma sarun?s:
. Striktu konver?ences krit?riju formul?jums, kas rad?ts, lai nodro?in?tu
tikai stabilu valstu piedal??anos monet?raj? savien?b?
. Neatkar?ga Eiropas Centr?l?s Bankas monet?r? politika, kuras m?r?is ir
cenu stabilit?te. ECB strukt?ra un t?s m?r?i da??ji aizg?ti no V?cijas
Bundesbank.
. Bud?eta discipl?nu stabiliz?jo?ie likumi publiskaj? sektor?, lai stabilu
monet?ro politiku nevar iedrag?t k??daina fisk?l? politika.
?iem trim p?l?riem vajadz?tu nodro?in?t eiro stabilit?ti. Protams,
stabilit?te nevar b?t garant?ta – ne ?odienas nacion?laj?m val?t?m, ne ar?
eiro. Fakts, ka liel?k? da?a V?cijas ES partneru ir piedz?voju?i cenu
kr?zes un lielus infl?cijas pieaugumus pag?tn? un tik un t? att?st?ju??s
par ekonomiski stabil?m valst?m, piel?dzin?m?m V?cijai ir svar?g?ks
stabilit?tes nodro?in??anai EMS nek? l?guma formul?jums. Vid?j? ES
infl?cija 1996. gad? bija 2,5% — tikai par vienu procentu augst?k, nek?
V?cij? (1,5%). Se?u valstu grupai, kur?m bija visliel?k?s izredzes iek??t
EMS pirmaj? k?rt?, ?? infl?cija bija pat 1,9% 1996. gad?.
Val?tas v?rt?ba attiec?b? pret cit?m val?t?m bie?i tiek noteikta p?c
infl?cijas l?knes virz?bas un infl?cijas perspekt?vas attiec?b? ar cit?m
valst?m. Izskat?s, ka eiro b?s relat?vi stipra val?ta, piem?ram, pret
dol?ru. Bailes, ka eiro k??s par v?j?ku val?tu, ja EMS pievienosies
Dienvideiropas valstis ir nepamatotas. ??m valst?m b?s j?padara savas
finansu instit?cijas un sava ekonomika efekt?va, pirms t?s iest?sies EMS.
1999. gada 1. janv?r? neatgriezenisks apmai?as kurss starp eiro un
guldeni tika ofici?li nolemts, balstoties un apmai?as kursu starp ekiju un
guldeni p?d?j? t? past?v??anas dien? 1998. gada decembr?. Anal?ti?i pie?em,
ka eiro pirktsp?ja b?s tikpat liela, cik gulde?a pirktsp?ja, t?d??, ka
visas cenas tiks p?rr??in?tas, lietojot ?o ofici?lo apmai?as kursu.
Turkl?t, lai nodro?in?tu eiro stabilit?ti liel?kos laika posmos, M?strihtas
l?gum? ietverti da?i panti:
. Valstij j?izpilda zin?mi “konver?ences krit?riji”, pirms t? var iest?ties
EMS. Viens no ?iem krit?rijiem attiecas uz infl?ciju – t? nedr?kst
p?rsniegt triju valstu ar viszem?kaj?m infl?cij?m vid?jo infl?ciju par
vair?k, nek? 1,5%. Valstis ar augst?ku infl?ciju netiks uz?emtas EMS.
. Eiropas Centr?l?s Bankas (ECB) galvenais uzdevums ir sasniegt cenu
stabilit?ti, kas ir visp?r?gi defin?ta k? infl?cija starp 0% un 2%.
Turkl?t ECB b?s piln?gi neatkar?ga, t?d?j?di nepiesaist?ta politiskaj?m
amb?cij?m. ?is ir aizg?ts no V?cijas un N?derlandes centr?lo banku
veiksm?gas p?d?jo gadu darb?bas. Un ??das politikas, kuras m?r?is ir zema
infl?cija, izn?kums ir cieta un stabila val?ta.*Materi?li ?emti no “Deutsche Bank Research” un “Euroview 2”
Samazin?sies val?tu risks.
Ievie?ot eiro, kas EMS dal?bvalstu at??ir?g?s val?tas sakopos vien?,
vienot? val?t?, samazin?sies ar? val?tu risks. Komp?nij?m b?s dro??k
darboties ar eiro, nebaidoties no neparedz?t?m, strauj?m t? kursa
sv?rst?b?m, nek? darboties ar vair?k?m nacion?laj?m val?t?m, no kur?m
ikviena var k??t nestabila. Tas, nenoliedzami pal?dz?s veiksm?g?k un ?tr?k
att?st?ties ?o valstu ekonomikai, jo neb?s ta?u vairs ?? val?tu riska, kas,
iesp?jami, attur k?du firmu no val?tu oper?cij?m. Val?tu riska
samazin??an?s piesaist?s ar? vair?k t?ristus, kas ce?o pa Eiropu.
Pa?reiz?j? situ?cij?, izbraucot cauri Eiropai un katr? valst? konvert?jot
val?tu, beig?s ?? nauda ir zaud?jusi 30% no savas s?kotn?j?s v?rt?bas. Ja
t? vairs neb?s un Eirop? b?s viena, vienota val?tas sist?ma, tas padar?s
Eiropu par izdev?g?ku ce?ojumu galam?r?i, k? ar?, vienot? tirgus ietekm?
rad?sies ar? vair?k maks?tsp?j?go klientu, kas var?s at?auties ce?ot.Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar to
vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp?.Ievie?ot vienotu val?tu vis? Eiropas Savien?b?, t?s dal?bvalstu tirgi
neizb?gami apvienosies vien? liel? Eiropas tirg?. ??s tirgus noteikti dos
ar? jaunas darbavietas, k? ar? ?? tirgus apvieno?an?s veicin?s ar? ?rzemju
invest?ciju iepl??anu, kuru agr?k, iesp?jams, kav?ja p?rlieku lielie
zaud?jumi, kas saist?j?s ar val?tas konvert?ciju starp to nacion?laj?m
val?t?m. Ar?, piem?ram, Latvijai b?s vienk?r??k nor??in?ties ar Eiropas
Savien?bas valst?m, ja t?s lietos vienu val?tu, nevis vair?kas atsevi??as.
L?dz ar eiro ievie?anu Latvijas uz??m?jiem b?s vienk?r??k k?rtot
dar?jumus ar da??du Eiropas Savien?bas valstu partneriem, jo tos var?s
veikt vien? val?t?. Eiro ievie?ana var pa?trin?t Eiropas tautsaimniec?bas
att?st?bu, t? palielinot ar? Latvijas iesp?jas eksport?t savu produkciju un
veicinot valsts saimniecisko izaugsmi un stabilit?ti, teikts Latvijas
Bankas inform?cij? par Eiropas Savien?bas vienoto val?tu eiro. Tom?r
tuv?kaj? laik? nav paredzama lata piesaiste tam.
Bankas speci?listi nor?da, ka t?pat k? cit?m neliel?m valst?m ar
atv?rtu tautsaimniec?bu un akt?vu ?r?jo tirdzniec?bu Latvijai ir svar?gi
nodro?in?t savas nacion?l?s val?tas stabilit?ti pret galveno tirdzniec?bas
partneru val?t?m. Latvijas liel?k? tirdzniec?bas partnere ir Eiropas
Savien?ba, tom?r Latvijas uz??m?ji ar saviem ?rzemju pas?t?t?jiem un
pieg?d?t?jiem liel?koties nor??in?s ASV dol?ros.
“Iesp?jams, ka jaun? val?ta aizvien bie??k tiks lietota tirdzniec?bas
dar?jumos, t?d?? lata piesaiste eiro ar laiku var k??t izdev?ga. Tas b?tu
ar? saprotams priek?darbs Latvijas ce?? uz Eiropas Savien?bu. Tom?r lata
piesaistes mai?a nav paredzama tuv?kaj? n?kotn? un Latvijas Banka vispirms
izv?rt?s ??da so?a nepiecie?am?bu,” teikts centr?l?s bankas inform?cij?.
T?ristiem b?s iesp?ja nov?rt?t pre?u cenas gan sav?, gan ar? cit?s
Eiropas valst?s, bet cilv?kiem b?s no jauna j?veido un j?p?rveido sava
ierast? doktr?na par cenu sam?riem – kas ir d?rgs, kas ir l?ts.Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru.
Jauno eiro zonu var sal?dzin?t ar visiem jau labi paz?stamo un sevi
pier?d?ju?o dol?ra zonu. Bet tagad, l?dz ar eiro ievie?anu ?aj? eiro zon?
pats eiro var?tu ie?emt dol?ra l?dz?in?jo poz?ciju. Vair?kums Eiropas
uz??m?ju prognoz?, ka eiro ie?ems ASV dol?ra vietu starptautiskajos
nor??inos 20 gadus p?c t? ievie?anas. Par to liecina soci?lo p?t?jumu
a?ent?ras sar?kot? aptauja, kur? piedal?j?s liel?ko Eiropas komp?niju
vad?t?ji.
Visoptimistisk?k noska?oti bija be??u uz??m?ji – 51% no vi?iem
uzskata, ka eiro iekaros dol?ra vietu jau p?c 10 gadiem. L?dz?gu viedokli
izteiku?i 47 procenti un 45 procenti sp??u un n?derlandie?u biznesme?u.
Toties vispesimistisk?k noska?otie bija Lielbrit?nijas uz??m?ji – 53
procenti aptauj?to britu firmu vad?t?ju visp?r ap?aub?ja, vai Eiropas
kop?jai val?tai jebkad izdosies nomain?t dol?ru.
P?c aptaujas datiem, 44% respondentu dom?, ka eiro ievie?ana dos
finansi?lu labumu vi?u vad?taj?m komp?nij?m jau 1999. gad?, 51% uzskata, ka
kop?j?s val?tas ievie?anu vi?u komp?niju finansi?los rezult?tus neietekm?s,
bet p?r?jie pieci procenti uzskata, ka eiro firmu darb?bu ietekm?s
negat?vi.
P?reja uz vienotu val?tu Eiropas Savien?bu v?l vair?k ir
nostiprin?jusi k? vienotu ekonomisku zonu. K?da t? ir sal?dzin?jum? ar
div?m cit?m sp?c?g?kaj?m ekonomiskaj?m zon?m pasaul? – ASV un Jap?nu? M?s
varam redz?t, ka eiro zona t?s b?tisk?kajos r?d?t?jos nemaz neatpaliek no
dol?ra zonas un var izr?d?ties dol?ram nopietns konkurents c??? par
valdo??s val?tas lomu pasaul?.| |Eiro zona |ASV |Jap?na |
|Kop?j? plat?ba (1000 km2) |2364 |9373 | 378 |
|Iedz?vot?ji (milj., 1998.) |292 |270 |127 |
|IKP (1998., mljrd. ekiju) |5774 |7592 |3327 |
|Infl?cija (% 11.98./11.97.) |0,9 |1,5 |0,8 |
|Valsts bud?eta defic?ts 1997. (% no |-2,5 |-0,3 |-3,4 |
|IKP) |74,5 |61,5 |86,7 |
|Valsts par?ds 1997 (% no IKP) |760,8 |606,3 |371,3 |
|Eksports (1997., mljrd. ekiju) |671,4 |792,4 |298,6 |
|Imports (1997., mljrd. ekiju) |89,4 |-186,1 |72,7 |
|Tirdzniec?bas bilance (1997., mljrd. |10,8 |4,5 |4,3 |
|ekiju) |3190,9 |9679,7 |3300,9 |
|Bezdarba l?menis (10.98., %) | | | |
|Tirgus kapitaliz?cija (10.98., mljrd.| | | |
|ekiju) | | | |*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un Internet.
Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt
politisk?s un ekonomisk?s reformas.Pa?laik Austrumeirop? un ar? Centr?leirop? ir diezgan daudz t?du
valstu, kuras izteiku?as v?l??anos un uzst?d?ju?as sev par m?r?i
iek?au?anos Eiropas Savien?b? – kaut vai Baltijas valstis, Polija, ?ehija,
Ung?rija, k? ar? v?l daudzas citas. Un n?kotn? ?o valstu skaits var?tu v?l
palielin?ties. ??m valst?m, redzot k?das iesp?jas pied?v? vienotais tirgus
un vienot? val?ta var ar? rasties v?l??an?s iek?auties EMS un pie?emt ?o
val?tu, jo to var izdar?t ar? nesast?vot ES.
Ar? Latvijas Bankas prezidents Einars Rep?e nesen intervij? BBC
pazi?ojis, ka Latvija var?tu atteikties no savas nacion?l?s val?tas – lata
– un ieviest eiro v?l pirms iest??an?s Eiropas Savien?b?, bet Latvijas
Banka iepriek? pazi?oja, ka pirms 2000. gada neizskat?s iesp?ju nomain?t
lata piesaisti SDR val?tu grozam pret eiro.
K? izteicies Latvijas Bankas viceprezidents Ilm?rs Rim?evics, Latvija
pa?laik ir ?oti izdev?g? situ?cij?, kad iesp?jams nov?rot eiro ievie?anu
EMS valst?s. Mums ir iesp?jams nov?rot t? ietekmi uz da??diem finansu
sektoriem, noteikt tos optim?los r?d?t?jus m?su ekonomik?, kas b?tu
vajadz?gi veiksm?gai eiro ievie?anai.
Un ?aj? izdev?gaj? situ?cij? neesam tikai m?s vien – ar? vis?m cit?m
valst?m ir iesp?ja nov?rot ?o procesu un m?c?ties no to pielaistaj?m
k??d?m. ?is, un ar? m?r?is iek?auties kop?j? tirg? mudin?s Centr?leiropas
un Austrumeiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt ekonomisk?s un
finansi?l?s reformas, lai t?s atbilstu EMS krit?rijiem, t? sauktaj?m
M?strihtas pras?b?m:
1. Valsts bud?eta defic?ts nedr?kst p?rsniegt tr?s procentus no bruto
iek??j? kopprodukta.
2. Valsts par?diem noteikta 60 procentu robe?a no bruto iek??j?
kopprodukta, kas j?iev?ro gan aiz?emoties, gan aizdodot.
3. Infl?cijas apm?rs nedr?kst p?rsniegt 1,5 procentu l?meni sal?dzin?jum?
ar vid?j?m cenu l?me?a sv?rst?b?m trij?s stabil?ko cenu valst?s.
4. Ilgtermi?a procentu likmes nedr?kst p?rsniegt attiec?go vid?jo r?d?t?ju
trij?s Eiropas Savien?bas valst?s ar viszem?kaj?m procentu likm?m vair?k
k? par diviem procentiem.
5. Val?tai bez devalv?cijas j?atrodas br?v? apgroz?b? Eiropas val?tas
sist?m? vismaz divus gadus.*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness”
Samazin?sies procentu likmes.
Lielais, vienotais Eiropas tirgus, ko rad?s eiro ien?k?ana, ietekm?s
ar? konkurenci un cenas – konkurence palielin?sies – to rad?s katras
atsevi???s EMS dal?bvalsts nacion?l? tirgus robe?u izzu?ana, ?rzemju
kapit?la un jaunu firmu iepl??ana; bet, p?c anal?ti?u dom?m, cenas
samazin?sies – ?is seko iepriek?min?tajam. Palielin?sies ar? banku
konkurence, kur? lab?kus rezult?tus g?s t? banka, kas pied?v?s izdev?g?kos
kred?t?em?anas un depoz?tu noteikumus. ?is, savuk?rt, rad?s procentu likmju
samazin??anos. Otrs iemesls ?im ir ar? tas, ka b?s tikai viena val?ta,
nevis vair?kas.
Procentu likmju samazin??an?s, savuk?rt, noved?s pie veiksm?g?kas
lauksaimniec?bas un priv?t? sektora att?st?bas, jo lauksaimniekiem un
priv?tuz??m?jiem tiks nodro?in?ti izdev?g?ki kred?t?em?anas noteikumi; ?is
veicin?s dz?ves l?me?a pieaugumu.
Lai gan pati Eiropas centr?l? banka (ECB), pret?ji V?cijas
aicin?jumiem, atst?ja nemain?gu refinans??anas b?zes likmi, kas pa?laik ir
tr?s procenti. ECB s?d? 18. febru?r? V?cijas finansu ministrs Oskars
Lafont?ns atk?rtoti aicin?jis samazin?t procentu likmes, par iemeslu ??dai
nepiecie?am?bai minot ekonomisk?s lejupsl?des paz?mes ES valst?s un augsto
bezdarba l?meni. Likmju samazin??anas pretinieki uzskata, ka likmju
samazin??ana var?tu nov?jin?t Eiropas kop?jo val?tu – eiro.*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness”
Ievie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis – val?tas mai?a c??ai pret naudas
atmazg??anu.Lai ar? eiro ievie?ana dar?tu galu t?ristu nedien?m mainot val?tas, ??
val?tas mai?a tom?r ir noz?m?gs ierocis c??ai ar net?r?s naudas
atmazg??anu. K? izteicies Be??ijas val?tas mai?as oper?ciju asoci?cijas
prezidents ?vs Deklerks, “val?tas mai?as biroji ir lab?kie tieslietu
sist?mas pal?gi c??? pret net?r?s naudas legaliz??anu. Vis?s Eiropas
Savien?bas valst?s darbojas sist?ma, kad person?m, kas v?l?s noguld?t
bank?s “aizdom?gi” lielas naudas summas vai m??in?t to samain?t naudas
mai?as birojos, j?nor?da sava identit?te. K? zi?o Be??ijas Vald?bas finansu
inform?cijas datu apstr?des vien?ba, laika posm? starp 1997. gada j?niju un
1998. gada novembri da??das finansu instit?cijas, tai skait? ar? bankas un
val?tas mai?as biroji, ir zi?oju?as par vair?k nek? 12 t?ksto?iem aizdom?gu
dar?jumu. Piecu past?v??anas gadu laik? ??s vien?bas ir iesniegu?as ties?
1645 krimin?llietu dosj? par naudas atmazg??anu, kuru kop?j? summa ir
nepilni ?etri miljardi eiro. T?d??, ievie?ot eiro tiks zaud?ta viena no
efekt?v?kaj?m metod?m c??? pret korupciju. Holandes narkotiku tirgo?i savas
preces pieg?d? liel?kajai da?ai Eiropas. Pirc?ji V?cij? vai Francij?
nor??in?s sav? nacion?laj? val?t?. P?c tam ?? nauda tiek konvert?ta
Holandes gulde?os. P?c kop?j?s val?tas ievie?anas vi?iem ?? mai?a vairs
neb?s vajadz?ga, t?tad, likumsargiem b?s gr?t?m c?n?ties pret ??d?m un
taml?dz?g?m par?d?b?m.
Un naudas atmazg??ana nav vien?g? krimin?l? darb?ba, kas ieg?s no
eiro ievie?anas. Val?ta, kas darbosies vis? Eirop? un kuras bankno?u
pamatv?rt?ba b?s pietiekami augsta b?s pievilc?ga ar? val?tas viltot?jiem.
?pa?i naudas vilto?anu veicin?s fakts, ka sabiedr?ba v?l nav paz?stama ar
jauno val?tu. Turkl?t jaun? val?ta b?s viegli p?rvad?jama, jo bankno?u
liel?s nomin?lv?rt?bas d?? t? neaiz?ems daudz vietas.
Tom?r past?v ar? faktors, kas krimin?lajiem elementiem b?s
nelabv?l?gs, proti, divu m?ne?u laik? visa nacion?l? val?ta b?s j?konvert?
eiro – ?aj? laik? noziedzniekiem b?s j?atbr?vojas no val?tas, kas n?kotn?
neb?s vairs der?ga. Lielu naudas summu konvert??ana var izrais?t aizdomas
banku darbiniekos, kuri par ??d?m oper?cij?m zi?os policijai.*Materi?li ?emti no “Neatkar?g?s r?ta av?zes”
Eiropa paliks kosmopol?tiska – “Val?ta – t? ir valoda. Cilv?ks nevar tik
viegli nomain?t valodu.”Daudz?m taut?m to nacion?l?s val?tas nav tikai nauda vien – tie ir
sasniegumi, nacion?lais lepnums. K? piem?ram V?cijas marka – tas ir k?
atg?din?jums v?cie?iem par veiksm?gaj?m ekonomiskaj?m reform?m, kas tai
pal?dz?ja no kara gruve?iem atkal izaugt par ekonomiski att?st?tu, stabilu
valsti. Bet, p?c eiro ievie?anas, v?cu marka uz visiem laikiem paliks tikai
k? ciparu kombin?cija 1,96 – t?s fiks?tais kurss pret eiro.
Ievie?ot eiro Eiropa nenoliedzami paliks kosmopol?tisk?ka,
integr?t?ka, vien?d?ka. Tas atkal ir izteikts drauds mazo tautu nacion?lo
identit??u saglab??anai – vai t?s nepazud?s lielo tautu vid?? Nacion?l?s
val?tas tom?r ir un paliek veicino?s faktors nacion?lo identit??u
saglab??an?
Ar to jau ar? da??das tautas ir interesantas, ka t?s ir at??ir?gas.
Vienotas val?tas ievie?anu var uzskat?t par m??in?jumu Eiropas tautas
novien?dot, padar?t l?dz?g?kas, bet vai tas ir pozit?vi? No ekonomisk?
viedok?a – j?, bet ?im jaut?jumam v?l past?v ta?u ar? v?l mor?l? puse,
psiholo?isk? puse. Vai Eiropas iedz?vot?ji grib?s tapt vien?doti. P?t?jumi
r?da, ka tikai 53% Eiropas iedz?vot?ju ir par eiro ievie?anu. J?,
teor?tiski t? ir liel?k? da?a, ta?u tie cilv?ki, kas ir pret to, sast?da
gandr?z tikpat lielu skaitu, k? tie, kas ir par.
Ar? Latvijas iedz?vot?ju priek?? b?s izv?le – atbalst?t, vai
neatbalst?t eiro ievie?anu ja, es v?lreiz atk?rtoju – ja Latvija tiks
uzaicin?ta iest?ties un iest?sies Eiropas Savien?b?. t?p?c ?? iesp?ja ir
pamat?gi j?apsver un visi par un pret – r?p?gi j?izv?rt?, jo, nenoliedzami,
eiro ievie?ana, respekt?vi, zin?m? m?r? Eiropas tautu vien?do?ana, ir
drauds ar? t?das mazas tautas, k? latvie?i, nacion?l?s identit?tes un
mentalit?tes saglab??anai.Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika.
Lai gan Eiropas jaun?s val?tas ievie?anas piekrit?ji cer, ka eiro
pozit?v? ietekme izplat?sies ?rpus Eiropas kontinenta, sasniedzot ASV un
citas pasaules da?as, monet?r?s savien?bas pretinieki br?din?ju?i, ka eiro
projekta neveiksmes gad?jum? ciet?s visas pasaules ekonomika.
Ja eiro pret ASV dol?ru p?rm?r?gi nostiprin?tos, tas veicin?tu
glob?lo investoru aizie?anu no ASV finansu tirgiem un izrais?tu aizdevuma
procentu likmju k?pumu Amerik?. Savuk?rt, ja eiro kurss pret ASV dol?ru
strauji kristos, tas negat?vi iespaidotu ASV eksport?t?jus, kuriem b?tu
j?konkur? ar l?t?k?m prec?m Eirop?.
Tom?r visslikt?kais variants b?tu, ja, ja kr?ze izrais?tos vis? eiro
sist?m?. Ja k?da no 11 Eiropas monet?r?s savien?bas (EMS) dal?bvalst?m
nevar?tu izpild?t ekonomiskos nosac?jumus, kas tai noteikti, iest?joties
EMS, t? b?tu spiesta izst?ties no ??s sist?mas. Tas savuk?rt izrais?tu
finansi?lus satricin?jumus Eirop? un v?l vair?k saasin?tu t? jau smago
bezdarba probl?mu Eirop?. Bet, M?strihtas l?gums nemaz nedod EMS valst?m
iesp?ju izst?ties no monet?r?s savien?bas. Iest??an?s EMS un eiro ievie?ana
tiek uzskat?ti par neatgriezeniskiem so?iem. Dal?bvalstij neb?s iesp?jams
v?l?ties aiziet, jo tas nor?d?tu uz nopietn?m nesaska??m Eiropas Savien?b?.
No t? var?tu celties negat?va ietekme uz finansi?lajiem tirgiem, kas
novestu pie eiro v?jin??anas.
ASV vald?bas amatpersonas vair?kk?rt izteiku?as atbalstu Eiropas
kop?j?s val?tas ievie?anai. ”Stipra un stabila Eiropa ar atv?rtiem tirgiem
un sp?c?gu pieaugumu ir nepiecie?ama Amerikai un visai p?r?jai pasaulei,”
pazi?ojis ASV prezidents Bils Klintons.
ASV p?rst?vji paudu?i uzskatu, ka vienota val?ta l?dz?in?jo 11 valstu
viet? ?aus ASV komp?nij?m viegl?k p?rdot savu produkciju 290 miljoniem
pat?r?t?ju Eirop?. Turkl?t, ja eiro dos cer?to ekonomisk? pieauguma efektu,
palielin?sies iesp?ja, ka Eiropas iedz?vot?ji ieg?d?sies Amerik? ra?oto
produkciju. “T? ir lieliska tirgus iesp?ja, ?pa?i maz?k?m komp?nij?m, kur?m
b?s j?veic maz?k dar?jumu ar val?t?m. Pat?r?t?ji Eirop? var?s viegli
sal?dzin?t cenas, un tas pal?dz?s ASV firm?m, kuras ir konkur?tsp?j?gas,”
sac?ja ASV Tirdzniec?bas pal?tas Eiropas lietu noda?as vad?t?js Vulfs
Brukmans.*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un “Deutsche Bank Research”
Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku.
Eiro ievie?anas pl?n? ietverta ar? neatkar?gas Eiropas Centr?l?s
bankas izveido?ana, kuras rok?s b?s nodotas oper?cijas ar eiro. Tas
galvenais uzdevums b?s nodro?in?t eiro stabilit?ti. Tas noz?m?, ka Eiropas
monet?r?s savien?bas dal?bvalsts vairs pati nesp?s kontrol?t savu iek??jo
monet?ro politiku – to dar?s Eiropas Centr?l? banka. To var?tu ar? uzskat?t
par zin?mu suverenit?tes, neatkar?bas zaud??anu, non?k?anu k?da augst?ka
sp?ka atkar?b?. Un past?v ta?u ar? iesp?jas, ka tiks pie?emti k?das
attiec?gas valsts ekonomiku graujo?i l?mumi, un ?? valsts neb?s sp?j?ga
pretoties, jo t? savas monet?r?s politikas p?rraudz?bu uztic?jusi ECB.
Lai nu k?, bet liel?kais zaud?jums, kas saist?s ar eiro ievie?anu ir
nacion?l?s val?tas zudums. Katrai valstij tom?r bija sava val?ta, un nereti
p?c t?m ar? sprieda par pa?u valsti, piem. Amerika – stipra k? dol?rs.
Tagad, kad liel?kajai da?ai Eiropas valstu b?s viena un t? pati val?ta, vai
katra ?? valsts nepaliks aizvien bezpersonisk?ka?
K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a?Cer?bas, ka b?s milz?gs labums no liel? caursp?d?guma, konkurences un
efektivit?tes, izr?d?ju??s stipri p?rsp?l?tas. Eiropas iek??j?s cenas
atspogu?o divus faktus: pirmk?rt, cenas, t?pat k? politika, ir lok?la
par?d?ba, un otrk?rt, cenu at??ir?bas liel? m?r? ir ilgu antikonkurences un
mazumtirdzniec?bas konkurences ierobe?o?anas trad?ciju rezult?ts – t?
Rudijs Dornbu?s, Masa??setsas Tehnolo?isk? instit?ta ekonomikas profesors,
biju?ais SVF un Pasaules Bankas galvenais ekonomiskais padomnieks.
Protams, p?c vienot?s val?tas ievie?anas var sagaid?t ieguvumus no
oper?ciju izmaksu samazin??an?s, ta?u tas nenotiks uzreiz, bet p?c da?iem
gadiem, kad re?li nauda non?ks apgroz?b?.
Vai eiro pal?dz?s atrisin?t bezdarba probl?mu? Protams, eiro
ievie?ana dos jaunas darbavietas, jo b?s ta?u j?apm?ca speci?listi; eiro
ievie?anai seko ar? t?da par?d?ba, k? lielo uz??mumu apvieno?an?s, bet visu
bezdarba probl?mu eiro ievie?ana neatrisina. Sagaid?ma liel?ka stabilit?te
finansu perif?rij?s, un t?s rezult?t? ar? strauj?ki pieauguma tempi, kas
zin?m? m?r? ar? sekm? probl?mas risin?jumu. Ta?u galvenais ir tas, ka ??s
probl?mas risin?jums noz?m? v?l liel?ku ekonomisko pieaugumu un radik?lu
barjeru likvid??anu, kas trauc? darba tirgum rad?t jaunas darba vietas, bet
cilv?kiem tikt pie darba.
Tas, ko eiro patie??m dos Eiropai ir finansu deregul?cijas (gan
nacion?l?s, gan starpnacion?l?s) nostiprin??ana, kas izveido pla?u un dzi?u
kapit?la tirgu. Eiropa no vec?s sadrumstalot?s finansu strukt?ras, kuras
pamat? ir bankas, p?riet uz amerik??u tipa kapit?la tirgu, kur l?dzek?i
atrodas priv?tpersonu rok?s un komp?nijas izlai? v?rtspap?rus un akcijas,
kur izdevumi starpniekiem ir nenoz?m?gi, un tiek ?stenota stingra kontrole
p?r komp?niju p?rvaldi. No t? Eiropas komp?nijas tikai ieg?s, un t? b?s
visliel?k? piepras?juma ietekme, k?du mums n?cies pieredz?t.
Finansu deregul?cija dod iesp?ju izmantot finansu tehnolo?iju.
Turkl?t finansu deregul?cija un iek??jie tirgus pas?kumi paver daudz
liel?kas iesp?jas oper?cij?m ?rzem?s. Eiro vainago ??s tendences, dodot t?m
pla?u v?rienu, samazinot kapit?la cenas, kas rada labv?l?gus apst?k?us
daudz pla??kai dal?bnieku kategorijai.
Eiro noder?jis It?lijas, Sp?nijas un pat Francijas makroekonomiskai
“atbru?o?anai”. Vienot? val?ta padara ??s valstis dro?as investoriem, tas
atspogu?ojas daudz zem?k?s procentu likm?s un augst?k? pieauguma temp?;
dividendes par risku samazin?s, jo ??m valst?m vairs nav centr?lo banku vai
nacion?lo val?tu apmai?as kursu da??d?m sp?l?t?m.
Makroekonomika k? viet?j? iniciat?va vairs nav darba k?rt?b?, un t?
ir ?oti laba zi?a pasaulei, kur? investori tik tikko pasp?j aizb?gt ikreiz,
kad Banca d’Italia s?k ?stenot “neatkar?gu naudas politiku”. ?aj? zi?? eiro
ir ?oti moderns jaunievedums, kas ir labi piel?gots dzi?i integr?tam
starptautisk? kapit?la tirgum.
Ko atliek dar?t perif?rijas valst?m? Vair?k integr?ta Eiropa un
augst?ki pieauguma tempi, protams, ir laba lieta, ta?u tas nav nekas
?rk?rt?js. Protams, galven? m?c?ba perif?rijai ir ??da: vis?s valst?s,
iz?emot visliel?k?s, nacion?l? naudas politika – t? ir pag?tne. Centr?laj?m
bank?m ar to amatieru politiku, kuras dom?, ka v?l var realiz?t il?ziju par
“savu naudu”, vairs nav vietas.
Nacion?l? val?ta ir d?rgs prieks, un tie?i t?d?? It?lija un Francija
atteic?s no sav?m val?t?m. Nacion?l? val?ta ierobe?o, un par neatkar?bas
il?ziju gadu no gada j?maks?. Meksika un Polija nevar noteikt zem?kas
diskonta likmes nek? ASV un V?cija, un par non?k?ana l?dz tik zemiem
r?d?t?jiem t?m b?tu liela veiksme. Naudas suverenit?te m?sdien?s noz?m?
tikai vienu – t?s ir ties?bas pieder?t sliktai naudai.
K? gan lai ??s periferi?l?s valstis atbr?vojas no v?sturisk? l?sta –
Centr?l?s bankas un nacion?l?s val?tas, kuru ??s valstis sev rad?ju?as?
Tikai sekojot Argent?nas vai It?lijas piem?ram: atsakoties no nacion?l?s
naudas politikas un izveidojot stingrus sakarus par pasaules l?me?a val?tu.
Austrumeiropas , kas tik izmis?gi v?las iek?auties ES un att?st?t?s
pasaules da??, politikai tagad ir j?b?t nep?rprotamai – dar?t to pa?u, ko
citi. Bet tas noz?m? val?tas komiteju izveidi un nacion?lo val?tu
piestiprin??anu eiro. Savuk?rt Lat??amerikai j?p?rtrauc dot bezgal?gus
sol?jumus ne?stenot jaunu devalv?ciju un beidzot j?tiek ?r? no haosa un
j?piesaist?s dol?ram.
Gan priv?tpersonas, gan starptautiskie kapit?la tirgi redz, kas
notiek cit?s valst?s, un izdara savu izv?li, neskatoties uz robe??m, kas
nav savienojamas ar nacion?lo finansu neatkar?bu. Apgalvojumi, ka Centr?l?s
bankas (piem., Meksik? vai Polij?) tagad ?steno daudz lab?ku politiku nav
iemesls, lai samierin?tos ar daudz augst?ku risku. Eiro par?d??an?s
m?c?bstunda ir ??da: lai ieg?tu patie??m labu val?tu , ir j?izmanto
politiskais kapit?ls.
T?tad ar? anal?ti?i atz?st, ka Austrumeiropas valstu ce?? uz Eiropas
Savien?bu svar?gs solis ir nacion?lo val?tu piesaiste eiro un p?c tam to
nomai?a pret eiro.Eiro ir veicin?jis pieaugumu bir??s. Tas ir veicin?jis aktivit?tes un
akciju cenu pieaugumu Eiropas fondu tirgos, pazi?ojis Mil?nas akciju bir?as
vad?t?js Stefans Preda.
P?c vi?a v?rdiem, eiro ievie?ana “izrais?ja ?oti lielas korekcijas
v?rtspap?ru portfe?os vis? pasaul?” un stimul?ja investorus ieguld?t
invest?cijas akciju tirgos. Jaun?, kop?j? val?ta piesaista da?u ?o
invest?ciju proporcion?li eiro ekonomisk?s zonas noz?mei pasaules
ekonomik?.”Pasaules iepaz?stin??ana ar eiro, ievie?ot to neskaidras naudas
nor??inos kop? 1999. gada 1. janv?ra norit?jusi veiksm?g?k, nek? cer?ts,
t?d?? tiek apspriestas iesp?jas ieviest eiro skaidras naudas apr??inos jau
agr?k par paredz?to 2002. gada 1. janv?ri. Eiro ir iesp?jams laist
apgroz?b? pirms 2002. gada, ja ??du soli vienbals?gi atbalst?tu 11
eirozonas valstu vad?bas, pazi?ojis Eiropas Savien?bas komis?rs monet?rajos
jaut?jumos ?vs Tibalds de Silg?.
Ja visas eirozonas valstis v?las main?t termi?u eiro ievie?anai
apgroz?b?, Eiropas Komisija nekav?joties inici?s nepiecie?amos likum?gos
so?us un izvirz?s ??du priek?likumu. Ja eirozonas valstis izr?d?s
pietiekami lielu politisko v?lmi, Eiropas Savien?bas valstu finansu
ministri var veikt izmai?as apstiprin?taj? eiro ievie?anas grafik? da?u
m?ne?u laik?, zi?oja de Silg?.
Ar? citi Eiropas ietekm?g?kie politi?i un ekonomisti uzskata, ka eiro
var?tu ieviest apgroz?b? pirms pl?not? termi?a. P?d?j? laik? aizvien bie??k
izskan aicin?jumi kop?jo val?tu ieviest apgroz?b? 2001. vaipat jau 2000.
gad?. Eirozonas valst?m nav nepiecie?ami tr?s gadi, lai sagatavotos
oper?cij?m ar skaidru naudu. Piln?gi pietiekami b?tu ar vienu gadu, uzskata
Deutsche Bank galvenais ekonomists Norberts Valters.*Materi?li ?emti no “Deutsche Bank Research” un “Dienas bizness”
Latvija un eiro.Latvijas Banka nesteigsies latu cie??k piesaist?t eiro, un,
visticam?k, nogaid?s da?us gadus, iekams lems par lata tagad?j?s piesaistes
(SDR groza) main??anu – t? Ein?rs Rep?e.
LB val?tas departamenta priek?nieks Roberts Grava teica: “Sprie?ot p?c
r?d?t?jiem, lats dr?z?k ir p?r?k zemu nov?rt?ts, it sevi??i, ja izmanto
pirktsp?jas parit?tes m?rauklu. Nav ieteicams gaid?t lata devalv?ciju.
R. Grava piebilda, ka lata cie??ka saist?ba ar eiro ir neizb?gama, jo
n?kamgad no SDR piecu val?tu grozu sakar? ar ES jaun?s val?tas ievie?anu
izzud?s Francijas franks un V?cijas marka. Savuk?rt E. Rep?e teica, ka
l?mumu par lata cie??ku piesaisti eiro var?s pie?emt vien?gi tad, “kad
b?sim redz?ju?i, vai eiro darbosies t?, k? iecer?ts”.
Gan E. Rep?e, gan R. Grava uzsv?ra, ka nav nek?du tehnisku ???r??u
lata piesaistei eiro kaut vai t?li?, ta?u tas netiks dar?ts, jo LB ir
piesardz?ga attiec?b? uz jauno ES val?tu., ko jau 1999. gad? s?ks ieviest
11 ES dal?bvalstis. ES valstu starp? nav vienpr?t?bas, ka b?tu nekav?joties
j?p?rsvie?as uz eiro. To, piem., nedar?s m?su kaimi?valsts Zviedrija un
Latvijas lielais kokmateri?lu eksporta tirgus Lielbrit?nija.
R. Grava st?st?ja, ka Latvija, pret?ji Igaunijai un Lietuvai savu
valsts val?tu nav piesaist?jusi vienai no lielaj?m starptautisk?s
tirdzniec?bas val?t?m, jo “t?d?j?di mazin?m sv?rst?bu un baud?m zin?mu
diversifik?cijas efektu.”
P?c H. Anc?na dot?s inform?cijas, daudzos makroekonomiskajos
r?d?t?jos Latvija ir tuvojusies ES iek??jiem krit?rijiem vai pat tos
izpild?jusi ar uzviju. T?, piem., ES t.s. M?strihtas l?guma krit?riji
prasa, lai valsts par?ds nep?rsniegtu 60% no BNP. Latvijai ?is r?d?t?js ir
10,8% no BNP. M?strihtas krit?riji nosaka, ka valsts bud?eta defic?ts nevar
p?rsniegt 3% no BNP, resp. – 3% Latvij?. 1997. gad? ?is r?d?t?js bija +1,3%
atspogu?ojot valsts bud?eta atlikumu. Ar? infl?cijas temps, kas septembr?
bija 3,5% tuvojas ES normai 2,6%.
Ar? p?c Latvijas Bankas viceprezidenta Ilm?ra Rim?evica izteikumiem ,
“Eiro ievie?ana no 1999. gada 1. janv?ra ietekm?s Latviju. ?? ietekme,
nenoliedzami, b?s pozit?va. Pirmk?rt, samazin?sies uz??mumu konvert?cijas
izdevumi, samazin?sies uz??mumu risks, darbojoties atsevi???s val?t?s.
Otrk?rt, ietekme b?s saist?b? ar to, ka v?cu marku un Francijas franku SDR
val?tas groz? nomain?s eiro. J?v?ro, kas notiks ar pa?u eiro – vai tas k??s
stipr?ks attiec?b? pret dol?ru. Lata sv?rst?bas atkar?gas no ?o divu val?tu
savstarp?j?m sv?rst?b?m. Proti, ja dol?rs, k??s stipr?ks, lata kurss var?tu
iet uz leju. Savuk?rt, ja eiro attaisnos uz to likt?s cer?bas un k??s
stipr?ks, lata kurss var?tu pieaugt.”
Var secin?t, ka p?c Latvijas Bankas ofici?l?s inform?cijas eiro
ietekme uz Latviju b?s pozit?va, bet tuv?kaj? laik? lata piesaiste eiro nav
pl?nota, bet ar? ?is solis ir iepl?nots ce?? uz Eiropas Savien?bu.Latvijas bankas ir gatavas eiro un var pied?v?t saviem klientiem pilnu
pakalpojumu kl?stu, kas saist?ti ar eiro, t?pat k? bankas vis? Eirop?.
Rietumu banka s?kusi pie?emt noguld?jumus eiro, pied?v?jot ?etrus
eiro depoz?tu veidus, blakus jau eso?aj?m depoz?tu programm?m latos.
Termi?a noguld?jumiem ar periodisku procentu izmaksu (minim?l?
noguld?juma summa 3000 EUR) likme ir no 2,125% l?dz 2,75% gad? atkar?b? no
noguld?juma termi?a.
Uzkr?juma noguld?jums ar papildin??anas iesp?ju (minim?l? noguld?juma
summa 1500 EUR) likme no 2,25% gad? l?dz 2,75% gad?. L?gumu sl?dzot, tiek
fiks?ts minim?lais noguld?juma papildin??anas solis – 200 EUR
Noguld?jumiem ar procentu kapitaliz?ciju (minim?l? noguld?juma summa
1500 EUR) likme no 2,125% l?dz 2,55 gad? atkar?b? no noguld?juma termi?a.
Ar? Lateko banka ir gatava eiro – Latvijas ekonomisk? komercbanka
s?kusi pied?v?t depoz?tus veidot eiro. Lateko bankas klientiem tiek
pied?v?ts termi?noguld?jums ar fiks?tu procentu likmi, ?stermi?a depoz?ts
un m?r?a ?stermi?a depoz?ts.
Atkar?b? no klienta izraudz?t? noguld?juma gada procentu likmes
noteiktas robe??s no 2% l?dz 3%. Fiziskas personas noguld?jumu eiro var
veikt jebkur? apjom?, bet juridiskaj?m person?m minim?lais depoz?ta apjoms
ir 10 000 eiro. Lateko banka veic oper?cijas ar eiro jau no ?? gada s?kuma,
un jau pirm?s darba ned??as apliecin?ju?as, ka klientiem ir ?oti liela
interese par iesp?ju str?d?t ar eiro.
Ar? Latvijas uz??m?ji pasp?ju?i p?rorient?ties uz jauno nor??inu
l?dzekli un veiksm?gi veiku?i pirmos nor??inus jau k?du laici?u atpaka?.
Uz??m?ji izr?d?ju?i atzin?gu, bet nogaido?u attieksmi pret jauno val?tu.
A/s Bolder?ja jau vair?kus m?ne?us pirms eiro ievie?anas ar saviem
?rzemju pieg?d?t?jiem vienojies, ka eiro s?ks nor??in?ties ne ?tr?k, k?
n?kamgad. Uz??mumam pagaid?m nav vienota elektroniska vad?bas sist?ma,
t?tad nav aktu?ls jaut?jums par da??du pa?izmaksas apr??ino?o un
gr?matved?bas modu?u p?rprogramm??anu iz eiro. Papla?inot Bolder?jas
datoriz?ciju, tiks ieviestas inform?cijas tehnolo?ijas, kas var str?d?t ar
eiro.
Uz??m?ji atz?st, ka eiro ievie?ana nenoliedzami vienk?r?o da??do
izejvielu pirk?anu no Eiropas Savien?bas valst?m. Bet tom?r, ar? ja visu
cenu kot??ana eiro padar?s viegl?ku da??du pied?v?jumu izv?rt??anu, tom?r
zin?ms svars b?s ar? t?diem faktoriem k? apmaksas noteikumi, iesp?jas pirkt
uz kred?ta, utml.
*Materi?li ?emti no “Dienas bizness”
AptaujaEs veicu aptauju, kur? tika aptauj?ti gan skol?ni, gan skolot?ji, k? ar?
da??di citi cilv?ki, ar m?r?i noskaidrot to inform?t?bas l?meni par Eiropas
apvienoto val?tu, k? ar? noskaidrot vi?u attieksmi pret to visp?r, k? ar?
pret eiro tie?i saist?b? ar Latviju. Kop? tika aptauj?ti gandr?z 50
cilv?ki. Tika ar? uzdoti jaut?jumu par person?go attieksmi pret eiro, vai
Latvijai b?tu j?p?riet uz eiro, k? ar?, vai Eiropai visp?r ir vajadz?ga
vienot? val?ta. Tika ar? jaut?ts par Latviju saist?b? ar Eiropas Savien?bu.
Rezult?ti ir sekojo?i:
1. Vai J?s zin?t, kas ir eiro?
a) kaut ko esmu dzird?jis;
b) zinu;
c) esmu ?oti labi inform?ts.
No respondentu atbild?m var secin?t, ka jaunatne visum? ir inform?ta par
eiro – kas tas t?ds ir un k?ds no t? labums, liela da?a ir pat ?oti labi
inform?ta, kas atrodams par ?oti pozit?vu faktoru. T?du, kas kaut ko ir
dzird?ju?i, ir sam?r? maz, tie sast?da respondentu maz?ko da?u.2. K?da ir J?su attieksme pret eiro?
a) neitr?la;
b) negat?va;
c) pozit?va.
?aj? jaut?jum? aptauj?to cilv?ku domas dal?s. Liel?k? da?a ir tom?r
noska?oti pozit?vi pret eiro un ar prieku uz?em t? par?d??anos. Otra
liel?k? respondentu grupa pret eiro pagaid?m noska?oti neitr?li. To da??ji
izrais?jis ar? nepietiekams daudzums objekt?vas inform?cijas, k? ar?
uztic?ba vecajai sist?mai.3. K? J?s sa?emat inform?ciju par eiro?
a) no preses;
b) no TV;
c) no draugiem;
d) citur.Liel?k? da?a aptauj?to inform?ciju par eiro sa??mu?i no masu medijiem –
telev?zijas un preses, da?a ar? no draugiem uzzin?ju?i ko jaunu, da?a, kas
neb?t nav maza, k? alternat?vo inform?cijas ieg??anas veidu min?jusi
Internet.4. K? eiro ietekm?s J?su dz?vi?
a) nek?di;
b) finansi?lie r??ini tiks p?rv?rsti eiro;
c) pl?noju dr?zum? (s?kot ar 2002. gadu) p?riet uz eiro;
d) braucot uz ?rzem?m b?s viegl?k ar val?tas mai?u.Liel?ko da?u aptauj?to cilv?ku dz?vi pa?reiz eiro nek?di neizmain?s. Tas ir
saprotami, lielai da?ai cilv?ku ar neskaidras naudas nor??iniem m?sdien?s
nav nek?das saskarsmes. Lielai da?ai respondentu finansi?lie r??ini (banku
konti, depoz?ti) tiks p?rv?rsti eiro. Bet liel?kajai aptauj?to da?ai,
vienk?r?i b?s viegl?k ar val?tas mai?u, izbraucot uz ?rzem?m.5. Vai J?s uzskat?t, ka ar? Latvijai b?tu j?p?riet uz eiro?
a) nek?d? gad?jum?;
b) tas b?tu pamat?gi j?izv?rt?;
c) viennoz?m?gi – j?.Liel?k? da?a aptauj?to pret eiro attiec?s ar uztic?bu, ta?u lats tom?r ir
ierast?ks, lata, k? stabilas naudas t?ls ir stipri iesak?ojies un
nostiprin?jies m?su apzi??s. Ta?u eiro – t?s ir, iesp?jams, m?su n?kotne –
da?a respondentu to atz?st. Ir ar? t?di, kas neatz?st Latvijas p?rie?anu uz
eiro visp?r, ta?u tas ir neiesp?jami, ?emot v?r? m?su politikas virz?bu uz
Eiropas Savien?bu.6. K?da ir J?su attieksme pret ES saist?b? ar Latviju?
a) Latvijai b?tu taj? j?iest?jas;
b) Latvijai neb?tu ?pa?i j?cen?as taj? iest?ties;
c) Latvijai nevajadz?tu iest?ties ES.Protams, k? jau tika gaid?ts, nospiedo?ais aptauj?t?s sabiedr?bas vairums
bija par Latvijas iest??anos Eiropas Savien?b?, par Latvijas nesaraujamo
sai?u ar Eiropu nostiprin??anu. Maz bija t?du, kas uzskata, ka Latvijai
?pa?i nevajadz?tu censties tur iek?auties – ja vi?i m?s tur ?em – labi, ja
ne – neiesim jau no ?das l?st lauk?, un pavisam maz bija t?du, kas
uzskat?ja, ka Latvijai visp?r nevajadz?tu pievienoties Eiropas Savien?bai.7. Vai Eiropai ir vajadz?ga vienota val?ta?
a) j?;
b) n?.Ar? ?aj? jaut?jum? respondenti izr?d?ja zin?mu vienl?dz?bu, apgalvojot, ka
Eiropai ir vajadz?ga vienot? val?ta, un, ka eiro ir vajadz?gs. Viedok?i,
protams, at???r?s, bet visum? sabiedr?bas viedokli ?aj? jaut?jum? var?tu
atspogu?ot jaunajai val?tai par labu.Visum? no ??s aptaujas var secin?t, ka sabiedr?ba ir inform?ta par eiro, un
ka t?s attieksme pret to ir pozit?va, ta?u nogaido?a. Tas ir likumsakar?gi,
jo poz?cija, kur? m?s pa?laik atrodamies ?auj mums nov?rot eiro ievie?anu
11 Eiropas valst?s, m?c?ties no vi?u k??d?m, lai m?s n?kotn?, kad pa?iem
n?ksies sastapties ar ?o procesu, kas, es dom?ju ir neizb?gams, nepie?autu
t?s pa?as k??das. Sabiedr?ba atbalsta Eiropas naudas apvieno?anas centienus
un ir par r??inu vienk?r?o?anos ar Eiropu.
Nobeigums un secin?jumi.No aptaujas var secin?t, ka sabiedr?ba visum? ir labi inform?ta par
eiro un t? ievie?anu. Tom?r sabiedr?bas attieksme ir nogaido?a. ?eit zin?mu
lomu sp?l? ar? uztic?ba latam, kur? nostiprin?jies m?sos k? stabilit?tes un
p?rtic?bas t?ls. Ta?u sabiedr?ba saprot, ka eiro — t? ir n?kotne.
M?su pa?reiz?j?s poz?cijas liel?k? priek?roc?ba ir t?, ka m?s pa?laik
varam nov?rot eiro ievie?anu 11 ES valst?s, lai v?l?k, kad mums pa?iem
n?ksies ar to saskarties, m?s nepie?autu t?s pa?as k??das un b?tu lab?k
sagatavoti. R?p?gi izsverot visus par un pret var izdar?t attiec?gos
secin?jumus, attiec?b? uz eiro un Latviju, k? ar? eiro ietekmi uz Latviju.
Protams, ir ar? negat?vie faktori, ta?u, pozit?vo faktoru un labumu ir
vair?k, un kopum? ?is m??in?jums apvienot Eiropas val?tas vien? vesel?, es
dom?ju, ir izdevies.
Eiro ietekme uz Latviju b?s pozit?va, k? liel?kie labumi j?min tas,
ka vienk?r?osies r??ini ar Eiropas Savien?bas valst?m, k? ar? tas, ka
t?ristiem b?s viegl?k ar val?tas mai?u, iebraucot ES valst?s. Katras no ES
un EMS dal?bvalsts nacion?l? tirgus robe?a izzud?s, un tas, ko m?s ieg?sim
b?s liels tirgus ar pla??m iesp?j?m, kas sp?j?gs m?roties sp?kos ar? ar ASV
un Jap?nas ekonomiskaj?m zon?m.
Ar? p?c Latvijas Bankas izteikumiem eiro ievie?anas ietekme uz
Latviju b?s visnota? pozit?va, bet ar lata piesaist??anu eiro n?ksies v?l
mazliet pagaid?t. Lai gan jebkur? gad?jum? lats tiks liel?k? vai maz?k?
m?r? piesaist?ts eiro — SDR groz?, kuram pa?reiz?ji ir piesaist?ts lats,
v?cu markas un fran?u franka viet? n?ks eiro, t? k? SDR groz? eiro sp?l?s
galveno lomu.
Izmantot?s literat?ras sarakstsLaikraksti un ?urn?li:
“Dienas bizness” — periodika
“Diena” — periodika
“Neatkar?g? R?ta Av?ze” — periodika
“Kapit?ls” – periodika
“The Economist” – periodikaGr?matas:
Euroview 2 – ING’s view of questions about euro (summer 1997)
LB Kiel Euro Special (1998)
The euro – a stable currency for Europe – Deautsche Bank Research Special
Report (February 1997)Inform?cijas bukleti:
Euro times (December 1998)
London: ready for the euro
Latvijas Bankas informat?vais buklets “Eiro”
Rietumu bankas informat?vais buklets.Internet:
Latvijas Bankas ofici?l? m?jas lappuse (http://www.bank.lv )
Eiropas Savien?bas ofici?l? m?jas lappuse (http://europa.eu.int)
Eiropas integr?cijas biroja ofici?l? m?jas lappuse (http://www.eib.lv)Pielikums.
Eiro mon?tas un banknotes1. Mon?tas
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |Katr? valst? eiro izskat?sies sav?d?ks:
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |2. Banknotes
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |
|[pic] |[pic] |————————
[pic][pic]
[pic]
[pic]
[pic]
[pic]
[pic]
2 centi
1 cents
10 centi
5 centi
50 centi
20 centi
2 eiro
1 eiro
Be<[pic]#[pic]ij[pic][pic]
Austrij[pic][pic]
Sp[pic][pic]nij[pic][pic]
V[pic][pic]cij[pic][pic]
*[pic]rij[pic][pic]
Francij[pic][pic]
N+[pic]derland
