Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
R?gas Tehnisk? Universit?te
Darba tirgus un darba alga. Arodbiedr?bas loma darba sp?ka tirg?.
Kursa darbs.IEF, 1.kurss, bakalaurs
Nata?ja
Hme??icka
Kursa
darba vad?t?ja
Dr. oec.
Nat?lija GodeR?ga-2002
Saturs
Ievads
31. Darba tirgus
4
1.1. Darba piepras?jums
4
1.2. Darba pied?v?jums
8
1.3. L?dzsv?rs darba sp?ka tirg?
10
2. Darba tirgus form?s.
13
2.1. Piln?ga konkurence.
13
2.2. Monopols.
13
2.3. Monopsons.
15
3. Darba alga.
17
3.1. Darba laiks un darba alga .
17
3.2. Darba algas “nacion?las at??ir?bas” .
17
3.3. Darba algas formas.
18
3.4. Darba algas noteik?ana.
19
3.5. Algu un nodarbin?t?bas probl?ma .
20
4. Arodbiedr?b?s.
22
4.1. Arodbiedr?bu j?dziens.
22
4.2. LBAS strukt?ra un instit?cijas.
22
4.3. LBAS darb?bas programma .
23
4.4. Arodbiedr?bu politika tirgus ierobe?o?anas m?kstin??anai.
25
4.5. Arodbiedr?bu iedarb?ba uz darba algu.
27
Nobeigums
28
Izmantot?s literat?ras saraksts
30Ievads
Lai iest?tos Eiropas Savien?b?, Latvijai j?tuvina tautsaimniec?bas
att?st?ba un dz?ves l?menis ??s savien?bas dal?bvalstu l?menim.
Viena no Latvijas tautsaimniec?bas att?st?bas gr?t?bu izpausm?m ir mazs
nodarbin?t?bas l?menis, kas var bremz?t ekonomikas turpm?ko izaugsmi.
pirmk?rt ,ja iedz?vot?ju darbasp?jas nav izmantotas, tad nav atdeves
ieguld?jumiem vi?u fiziskaj? un gar?gaj? att?st?b?. T? k? katra cilv?ka
dz?v? darbasp?jas laiks ir ierobe?ots, tad maza nodarbin?t?ba uzskat?ma par
makroekonomisko zaud?jumu.
Otrk?rt, maza nodarbin?t?ba pasliktina ?ime?u materi?lo nodro?in?jumu, it
?pa?i tad, ja tas ilgsto?s vai atk?rtots.
Maza nodarbin?t?ba ir faktors ar t?lejo?o ietekmi, jo samazina bezdarbnieku
b?rnu att?st?bas iesp?jas. Parasti vi?i m?c?s skol?, ta?u nevar izv?l?ties
sav?m interes?m atbilsto??ku m?c?bu iest?di un piedal?ties da??das
nodarbin?t?bas un pas?kumos, kas veidotu un att?st?tu tie?i vi?iem
piem?to??s sp?jas.
Lai nodro?in?tu savas kvalifik?cijas atbilst?bu augo?aj?m darba tirgus
pras?b?m, nemit?gi j?papildina zin??anas, prasmes un iema?as. Tas notiktu
gan veicot ikdienas darbu, gan darba dev?ja pied?v?t?s m?c?bas darbaviet?
un ?rpus t?s, gan ari p?c pa?a iniciat?vas. Lai l?dzsvarotu pied?v?juma un
piepras?juma strukt?ru Latvijas darba tirg?, Nodarbin?t?bas valsts dienests
pied?v? profesion?lo apm?c?bu un p?rkvalific??anos, ta?u l?dz ?im tas nav
var?jis radik?li ietekm?t nodarbin?t?bas l?meni.
Pa?reiz Latvijas darbasp?ka tirg? past?v vair?kas dispoz?cijas. Pirmk?rt,
tie ,kam darbs ir, taj? ir ?oti augst? m?r? noslogoti, turpret? tiem, kam
t?s nav, ir ierobe?otas iesp?jas to dab?t. Otrk?rt, past?v darba
pieejam?bas nevienl?dz?bu starp sieviet?m un v?rie?iem un starp re?ioniem,
k? ar? starp latviski run?jo?iem un tiem, neprot latviski. Tre?k?rt, algas
ir zemas un neatbilst lielajai darba slodzei. Ceturtk?rt, disproporcija
past?v starp darba dev?ju vajadz?b?m p?c kvalific?tiem darbiniekiem un
pa?reiz?jo ??du darbinieku pieejam?bu, k? ar? izgl?t?bas sist?mas sp?ju
sagatavot kvalific?tus darbiniekus piepras?taj?s specialit?tes un
perspekt?vaj?s nozar?s. Past?v ar? pretruna starp pieaugo?o tirgus
spiedienu attiec?b? uz darbasp?ka mobilit?ti un daudzu nodarbin?to
nepietiekamo sp?ju b?t “mobiliem” darb? un karjer?. M?sdienu ekonomika ir
dinamiska, ta?u cilv?kiem b?tiski svar?ga ir dro?a un garant?ta
nodarbin?t?ba, k? ar? labi darba apst?k?i, un ??da vi?u v?lme ir saprotama.
Latvijas darbasp?ku tirgu past?v div?j?ds izaicin?jums. No vienas puses,
p?reja uz tirgus ekonomiku prasa nopietnas struktur?las un institucion?las
reformas, kas ir kop?gas vis?m p?rejas valst?m. No otras puses, Latvijas
ekonomikai, darbasp?ka tirgum un izgl?t?bas sist?mai ir j?piel?gojas arvien
strauj?kai globaliz?cijai. Nereti alga, ko sa?em par darbu, ir zema, un,
tom?r ir k?di ieguvumi naud?, tie ne vienm?r kompens? cilv?ciskos
zaud?jumus. Visas ??s disproporcijas, ja t?s neierobe?o un nel?dzsvaro, var
k??t par kav?kli tautas att?st?bai.1.Darba tirgus.
Kop?jais darbasp?ka tirgus ekonomik? aptver str?dniekus. Makroekonomisk?
anal?z? parasti s?kas, apskatot t?dus r?d?t?jus k? kop?j? nodarbin?t?ba vai
kop?jais nostr?d?to stundu skaits, ignor?jot to faktu, ka past?v b?tiskas
at??ir?bas str?dnieku prasm?.K? ir zin?ms, darba tirgus- viens no 3 tirgum, uz kur?m firm?m ir veic?g?k
j?darbojas, ja tie grib izdz?vot. Darba tirgus un kapit?la tirgus- galvenie
tirgus veidi, uz kur?m firmas pirks ra?o?anas faktorus.
Darba tirgus izp?ti s?kas un beidz?s ar darba piepras?juma un pied?v?juma
anal?zi. Kas attiec?s uz piepras?jumu, kur? eksist? darba tirg?, tad ?eit
ir darba dev?ji, kuri pie?em l?mumu par darba sp?ku pie?em?anu uz darbu
atkar?b? no st?vok?a, kur? atrodas visas 3 tirgi: kapit?la, preces un
darbinieku. Kas attiec?s uz darba sp?ka pied?v?jumu, tad ?eit ir t?das
grupas, ka darbinieki un n?kamie darbinieki, kuras l?mumi, kur str?d?t un
vai str?d?t, pie?ems ar uzskaiti iesp?jas pavad?t savu laiku.
Ar saisti ir vesel?gi past?v?gi skat?t to faktu, ka galvenie rezult?ti
darba tirgus funkcion??anai ir saist?ti ar sekoju?iem faktoriem:
a)nodarbin?t?bas nosac?jumiem (t.i. darba algu, apbalvojuma l?meni, darba
nosac?jumiem) un b)nodarbin?t?bas l?meni.
Analiz?jot abus faktorus, ir nepiecie?ams izdar?t at??ir?bu starp da??dam
profesijas grup?m, kuras kopum? sast?da darba tirgu. Taj? pa?? m?ra ir
svar?gi dom?t ar? par to, ka jebkur? rezult?ts tirgus funkcion??an?s
vienm?r ir atkar?gs taj? vai cit?da m?r? no t?diem faktoriem, ka
piepras?jums un pied?v?jums.
1.1.Darba piepras?jums.
Sava darb?b? firmas savieno da??das ra?o?anas faktorus, pirmk?rt, kapit?lu
un darbu, lai izlai?ot preces vai izdarot pakalpojumus, kuras p?rdod uz
produkcijas tirg?. Kop?jais apjoms izdar?tas produkcijas un tas, ka firmas
saista darbu un kapit?li, ir atkar?gs no piepras?juma uz produktu, no t?,
cik darba un kapit?la var sa?emt pa dot?m cen?m, un no izv?les tas
tehnolo?ijas, kuras ir vi?a r?c?b?. Kad izp?t?m piepras?jumu uz darbu,
grib?tos uzzin?t , k?da veid? darbiniekus skaits, aiz?emt?s uz??mum? vai
uz??mumus rind?, ir atkar?gs no tam izmai??m, kuras notiek vien? vai
vair?kas norad?tas faktoros.
Liel?ko da?u sevi??o interesi izt?lo jaut?jums par to, k?da veid?
darbinieku skaits main?s, kad main?s darba alga. Pie?emot, ka var main?t
darba algu, kura ir izmaks?ta taj? vai cit? r?pniec?bas nozar? liela laik?
period?, bet pie t?m atlik?t nemain?gam izmantotas tehnikas l?meni un
iek?rtu ,nosac?jumus ,uz kuriem ir p?rst?v?ts kapit?ls, un attiec?bu starp
cenu uz produktu un piepras?jumu uz produktu. Kas notiktu ar vajadz?go
skaitu darbu, ja pieaugtu darba samaksas likme?
Pirmk?rt, vair?k liel?ka darba alga dom? vair?k liel?ku izlaiduma samaksu
un parasti vair?k liel?ku cenu uz produktu. T? ka pat?r?t?js rea?? uz
vair?k augstam cen?m, ko p?rk maz?k, darba d?v?ji cen?as samazin?t gatavas
produkcijas izlaidumu. Samazin?ts izlaiduma l?menis sava k?rt? ved pie
nodarbin?t?bas samazin??an?s (pie p?r?jiem vien?diem nosac?jumiem). T?da
nodarbin?t?bas sa?sin??ana saucas par m?rogu efektu, t.i. priek?roka
maz?kas nodarbin?t?bas pie maz?kam m?rogu izlaiduma.
Otrk?rt, pie darba algas izaugsmi ( dom?, ka kapit?la cena nemain?s
,?rk?rt?jo soli, s?kum?) darba dev?ji cen?as samazin?t ra?o?anas izmaksu,
izmantojot t?du tehnolo?iju, kur? liel?ku dalu atbalst?tos uz kapit?lu, bet
nevis uz darba sp?ku t?da veida, ja darba samaksa izaugtu nodarbin?t?bas
l?menis samazin?tos pie kapit?la ietilp?go ra?o?anas veida aizb?d??anas
d??. ??s otra iedarb?ba var b?t nosaukta par aizst?v??anas m?rogu, par cik
ar darba samaksas izaugsmi kapit?la ra?o?anas proces? aizvieto darbasp?ku.
Iedarb?ba da??das likmes darba samaksas uz nodarbin?t?bas l?men? var b?t
prezent?t? tabulas form?, kur? vajadz?ga darbasp?ka skaita korel? ar darba
samaksas l?meni .1.tabul? ir parad?ta t?da piepras?juma m?rogs. Sadarb?ba
starp darba samaksu un nodarbin?t?bu, parad?ta 1.tabul?, var b?t izmantota
lai parad?tu piepras?juma sl?pi. T?, uz 1. z?m?jum? ir parad?ta
piepras?juma sl?pa ,kura ir izdar?ta uz datiem, izmantotas
1.tabul?.piever?ot uzman?bu tam, ka sl?pa –k??stot zem?kai, t.i. par?da to,
ka samazinoties darba samaksai, samazin?s ar? piepras?jums p?c darba. Tap?t
pieverot uzman?bu tam, ka sekojot izveidotai praktiskai uzskat??anai
ekonomiskos jaut?jumus, kustot darba samaksas likmes uz vertik?las ass,
neskatoties uz to, ka ?ie likmi ir br?vas main?mas lielumi kontekst?
piepras?juma uz darbu k?da firm?.
Piepras?juma sl?pa uz darbu par?d?, k?da veida vajadz?go nodarbin?t?bas
l?meni, izm?r?mais vai nu darba stundu skaitu, vai nu darbinieku skaitu,
main?s ar izmai??m sakar? ar uz darba sp?ka maksu pie cit?m nemain?gam
faktoram, kuri ietekm? uz piepras?juma m?rogu. Atk?rtot ar? t?s, ka uz ?os
faktorus ien?k piepras?juma l?menis uz produkti, nosac?jumiem, pa kur?m
ieg?stot kapit?lu, un jau eso?ajiem tehnolo?ij?m. Bet ja darba alga Mainas,
bet citi faktori –ne, tad var cer?t uz izmai??m vajadz?ga darba sp?ka
l?men?, kustoties vai nu uz aug?u, vai nu uz l?ju pa piepras?juma likmi.|Darba algas likme, |Vajadz?gs nodarbin?t?bas |
|dol?ros |l?menis |
| 3 | 250 |
| 4 | 190 |
| 5 | 160 |
| 6 | 130 |
| 7 | 100 |
| 8 | 70 |1.tabula. Piepras?jums uz darbu hipot?tisk? r?pniec?bas nozar?.
[pic]
1.z?m. Darba piepras?juma sl?pa.
K?das sekas b?s ,ja b?s izmai?as vien? no faktoriem, kuras raksturo darba
piepras?jumu?
Pirmk?rt, pie?emot, ka piepras?jums uz produkti k?das noteiktas r?pniec?bas
nozares, t.i. pie jebk?das ra?o?anas cenas b?s p?rdots vair?k daudz?ku
pre?u vai pakalpojumus par kur?m iet runa. Pie?emot t?da gad?jum?, ka
tehnolo?ija un nosac?jums, uz kuram var b?t nopirkts kapit?ls un dab?ts
darba sp?ks dotajai r?pniec?bai, nemain?s. R?pniec?bas l?me?i b?s, ac?m
redzams, augs ,ja firmas grib maksimiz?t ien?kumus, un m?roga efekts (vai
produkcijas izlaidums) paaugstina piepras?jumu uz darbu pie jebk?das darba
algas likmes. (Kam?r relat?vas cenas uz kapit?lu un darbu paliek
nemain?gas, aizst?v??anas m?roga neb?s. )
K?da veida izmai?as jaut?jums piepras?jum? uz darbu var b?t ilustr?t? ar
piepras?tas likmes pal?dz?bu? Par cik jau eso?as tehnolo?ija un nosac?jumi,
paliek nemain?gas, izmai?as jaut?jum? uz produkti noved pie aug?anas uz
darba piepras?jumu pie jebk?das darba algas likmes, kura dotaj? br?d?
preval?. Ar citiem v?rdiem, piepras?juma sl?pa uz darbu vesel? kustas pa
labi. ?? aizbid?d??ana pa labi, apz?m?ts z?m?jum? 2. no D uz D’, norada uz
to, ka pie jebk?das iesp?jas darba algas likmes vajadz?go darbinieku skaits
pieauga.
Otrk?rt, pie?emts, ka piepras?juma l?menis uz preci, tehnolo?ija un
nosac?jumi p?rdal??anai darbam paliek nemain?gas, bet main?s kapit?la
pied?v?jums: kapit?la cena nokrit?s uz 50% saildzin?jum? ar pirmatn?jo
l?meni. K?da veida ?? izmain??ana ietekm? uz darba piepras?jumu?
darba
algaD D’
0. darbinieku skaits
2.zim. Aizb?d??ana jaut?jum? uz darbu pieauguma piepras?juma uz preci
d??
??s anal?zes metode jaut?jum? par piepras?jumu uz darbu pie cenas izmai??m
cita produkta ra?o?anu jau ir zin?ms; vajag saredz?t m?roga un
aizst?v??anas m?rogus. Pirm? gad?jum?, ja kapit?la cena kritis, tad ar?
samazin?s r?pniec?bas izdevumi krit?s. Izdevumu samazin??ana stimul?
ra?o?anas pieaugumu, bet t?da izaugsm? paaugstina nodarbin?t?bas l?meni pie
jebk?das darba algas likmes. M?roga efekts uz kapit?la cen?m krist??anu,
t?da veid?, ved pie aug?an?s uz darba piepras?jumu pie jebk?das darba algas
likmes.
Par otro secin?jumu kapit?la cenas krist??anai k??st aizst?v??anas m?rogs,
saska?? ar k?ru komp?nijas, rea??jot uz vair?k l?t?ku kapit?lu, ?em uz
uzbru?o?anu kapit?lvert?gas tehnolo?ijas. Firmas dara aizvieto?anu darbu uz
kapit?lu un izmanot maz?k darba sp?ka ra?o?anai viena un t? pa?? gatavas
produkcijas izm?ra, nek? agr?k. Pie maz?ka izm?ra vajadz?gas darba sp?ka pa
katrai darba algas likmei pied?v?juma sl?pai ir tendenc? pie kust?bai pa
kreisi.
T?da veid?, kapit?la cenas krit???na ved pie t?, ka izveidoj?s divas
pret?ji m?rogi pied?v?juma darb?. Aizvieto?anas m?rogs kust pied?v?juma
sl?pi pa labi, kad taj? pa?? laik? aizvieto?an?s m?rogs- pa kreisi. K? ir
parad?ts 3. z?m?jum?, var domin?t vai viens vai otrs efekts. T?da veid?,
ekonomiska teorija nedod piln?gu pare?ojumu, k?da veid? kapit?la cenas
samazin??ana izmaina piepras?jumu uz darbu vesel?. ( Kapit?la cenas
paaugstin??ana ved pie t?das pa?as nenoteikt?bas darbasp?ka pied?v?jum?;
?aj? gad?jum? m?roga efekts kust piepras?juma likmi pa kreisi, bet
aizst?v??anas efekts- pa labi.)
Hipot?tisk?s izmai?as uz produkta piepras?jum? un kapit?la pied?v?jum?,
kuri jau ir min?ti, t?pat kust piepras?juma sl?pi uz darbu. Svar?gi at??irt
aizb?d??anu piepras?juma sl?pi un to kust?bu pa sl?pi. Piepras?juma sl?pa
uz darbu p?rskat?mi par?da vajadz?bu uz darba sp?ka ka darba algas likmes
funkciju( darba samaksa ir atz?m?ta viena ass, bet vajadz?ga darba sp?ka
daudzumu- uz otr?.)
Kad izmain?s darba alga, bet citi faktori paliek sava viet?, piepras?jums
uz darbu k?st pa sl?pi. Ta?u kad izmain?s viens no cit?m faktoram, tad k?st
pati piepras?juma l?kne uz darbu. Pret?ji darba algai ?ie faktori tie?i
z?m?jumos nav att?loti, taj? pa?a laik? ka piepras?juma likme uz darbu ir
att?lot?. T?da veid?, kad tie main?s, domin? da??da sadarb?ba starp darba
algu un vislab?ko nodarbin?t?bas l?meni, un tas izlam?s piepras?juma
sl?pas uz darbu kust?bas. Bet ja ir nepiecie?am?ba lai paaugstin?tu darba
daudzumu pie dotas darba algas likmes, tad piepras?juma sl?pa kustas pa
labi. Bet ja vajag maz?k darba sp?ka pie katras preval?jo?as darba algas
likmes, tad piepras?juma sl?pa kustas pa kreisi.
darba
darba
alga Piepras?jums p?c alga
Piepras?juma
kapit?la v?rt?bas
sl?pa pie
kr?ti?an?s
augst?m cen?m
Piepras?juma
Piepras?jums
sl?pa pie augst?m
p?c kapit?la
cen?m
v?rt?bas krit??anas0 darbinieku skaits 0
darbinieku skaits
a) domin? m?roga efekts b) domin?
aizst?v??anas efekts
3.zim. Var?ta aizb?d??ana darb? piepras?jum? kapit?la v?rt?bas krit??anas
d?? .
Darba piepras?jums var b?t analiz?ts uz 3 l?menim:
1.Lai analiz?tu darba piepras?jumu vien? atsevi??i ?emt? firm?, vajag
izp?t?t, k?d? veid? darba alga, teicot, ma??nstr?dnieku ietekm? uz vi?a
nodarbin?t?bu pie viena lidma??nu ra?ot?ja.
2.Analiz?j iedarb?bas darba algas aug?anas uz ma??nstr?dnieku nodarbin?t?bu
vis? aviaceltniec?b? vajag izmantot nozares piepras?juma sl?po.
3.Un, beidzot, lai redz?tu, k?da veid? darba algas paaugstin??ana
iedarbojas uz visu ma??nstr?dnieku darba sp?ku tirgu visas ra?o?an?s
nozar?s, kur tas izmanto, vajag izmantot tirgu piepras?juma likmi.
Var ar? izdar?t at??ir?bu starp darbu piepras?jumu ?slaic?g? un ilgtermi??
period?. ?slaic?g? termi?a laik? darba dev?jam gr?ti aizvietot darba sp?ku
ar kapit?lu( un otr?di) un pat?r?t?ji nevar nesamain?t zin?m? m?ra sava
piepras?juma uz preci atbild?ba uz cenu aug?anu. Ir vajadz?gs laiks
adapt?cijai gan pat?r?t?ju, gan ra?ot?ju uzved?bai. Ilgtermi?? laik?
reakcija uz darba samaksas vai cita faktora, kur? izmaina darba
piepras?jumu, izmain??anu, protams, k??st vair?k piln?g?ks un vair?k
dzi??ks.
1.2. darba pied?v?jums.
Lai izp?t?tu no sakum? darba pied?v?juma visai tirgu (pret?ji vienas firmas
pied?v?jumam) izmantosim, ka ir pied?v?ts sekret?ru darba tirgus. K?da
veid? pied?v?ts ar vi?iem darba rea??s uz darba algas izmai??m? Ar citiem
v?rdiem, k?da veid? izskat?s skala darba pied?v?juma sekret?ru?
Pie?emot, ka apbalvojums un darba alga citas profesijas darbiniekus paliek
past?v?gas, bet sekret?ru darba alga aug. Tad var gaid?t, ka k??st daudz
cilv?ku, kuri grib?s b?t par sekret?ri. Piem?ram, katrs no 100 cilv?kiem,
kuri beidz p?d?jo klasi skol?, var izv?l?ties starp to, vai k??st par
apdro?in??anas a?entu vai par sekret?ri. Da?a no tiem dod priek?roku
a?entam, pat taj? gad?jum?, ja sekret?res darbs ir lab?k apmaks?ts, t?p?c
k? vi?iem pat?k izbaud?t savus sp?kus un satikties ar cilv?kiem. Citi
grib?s k??t par sekret?ri, pat ja vi?u darba alga b?s zem?ka, jo vi?iem
nepat?k siet kaut ko citiem. Kop? ar to daudzi b?s gatavi iet vai nu uz
vienu vai nu uz otru darbu, vi?iem ir vienaldz?gi: apbalvojums jebk?da
profesij? vi?iem- svar?g?kais faktors lai pie?emtu atrisin?jumu. Ja
sekret?ri ir lab?k apmaks?ti sal?dzin?jum? ar apdro?in??anas a?entiem, tad
vair?k abiturientus grib?s k??t par sekret?riem. Bet ja a?entiem darba alga
b?s liel?ka, tad tos skaita, kuri grib?s k??t par a?entiem, pieaugs, bet,
kuri grib?s k??t par sekret?riem,- samazin?s. Protams, pie sevi??i maz?s
darba algas sekret?ra, tad neviens negrib?tu k??t par to.sekret?ra
darba
alga
Pied?v?jums0. sekret?ru skaits
4.z?m. Sekret?res darba pied?v?juma sl?pa darba tirg?.
T?da veid?, darba pied?v?jums k?da konkr?ta tirg? tie?a m?ra ir saist?ta
ar darba algas likmi, kuras domin? ?aj? tirgu, pie nosac?juma, ka darba
alga citas profesijas paliek nemain?gas. T.i. ja darba alga a?enta paliek
nemain?ga, bet sekret?ra- aug, tad vair?k cilv?ku grib?s k??t par sekret?ri
tikai apbalvojuma aug?anas d?? (tas p?rskat?mi ir parad?ts 4.z?m).
Ka ar? darba piepras?juma sl?pa, pied?v?juma sl?pa ir parad?ta t?, it k?
citas cenas un darba algas paliek nemain?gas. Bet ja viena vai vair?kas
t?das cenas vai darba algas izmain?s, tas ved pie t?, ka pied?v?juma sl?pa
kustas, bet ja darba alga apdro?in??anas a?entus paaugstin?s, tad
abiturientu da?a main?s savu nodomu k??t par sekret?ri un izvel?sies
apdro?in??anas a?enta karjeru. Paliek maz?k tos, kuri grib?s b?t par
sekret?ri pie katras darba algas paaugstin??an?s a?entiem. Grafisk? veid?
(sk.2.z?m) a?entus apbalvo?anas izaugsm? ved pie t?, ka kust?sies
sekret?ru pied?v?juma sl?po pa kreisi.
Kad pie?em l?mumu k??t par sekret?ri, cilv?kam ir j?pie?em, k?du l?mumu par
darba k?rto?anu pie?ems. Ja visi darba dev?ji dod sekret?res vietu piem?ram
viena kvalit?te, tad izv?le b?s pie?emta apbalvojuma l?men?. Jebk?da firma,
kura nav t?lredz?ga, pied?v?s darba samaksu zem?k tas, kuru maks? citi,
t?p?c vi?a nevar?s ataicin?t darbiniekus (vai, vismaz, nav iesp?jas
pievilkt nevienu darbinieku vajadz?gas kvalifik?cijas).sekret?ra Sekret?ru pied?v?jums,
darba kad darba alga a?entus ir:
alga
augstazema
0. sekret?ru skaits
5.z?m. Aizb?d??ana sekret?res darba pied?v?juma sl?pa darba tirg?
sakar? ar
a?entus darba algas aug?anu.
No otras puses, ja neb?s ne vienas firmas, kura neb?s tik nepr?t?ga, ka
pied?v?s vair?k liel?ku darba algu, nek? pie?emt?, t?p?c ka vi?a maks?tu
vair?k, neka tas vajadz?tu, lai pievilkt darbiniekus vajadz?gaj? skaita un
kvalit?tes. ?aj? gad?jum? pied?v?juma sl?pa firmai b?s horizont?la l?nija,
kas ir parad?ts 6.z?m. Horizont?la l?nija darba pied?v?juma firmai liecina
par to, ka pie eksist?jo?as darba algas var dab?t visu vajadz?go sekret?ru
skaitu. Bet ja t? maks?tu maz?k, pied?v?jums nokritis l?dz nullei.
At??ir?ba noliek?an? starp tirgus un firmas pied?v?juma l?knes ar pa?u
taisnu veidu ir saist?tas ar izv?les tipu, kur? st?v pret darbiniekiem.
Pie?emot izv?li, vai iest?ties sekret?res tirg?, darbiniekam ir j?sal?dzina
ka apbalvojumu, t? ar? profesion?las pras?bas altern?jo?a pied?v?juma (?aj?
gad?jum?, apdro?in??anas a?enti). Ja darba alga sekret?res kr?t, tad maz?k
?au?u tiektos iziet uz sekret?ru darba tirg?. Ta?u ne visi noies no ??
tirgu, t?p?c k? a?enta un sekret?res profesija neaizst?j viena otru. Da?i
paliks par sekret?riem, pat p?c darba algas samazin??anas, t?p?c ka vi?iem
nepat?k pras?bas, kuras izvirza a?entu profesija.sekret?res
darba alga,
kuru
pied?v? tirgus darba alga
firmas0. sekret?ru skaits
6.z?m.Sekret?res darba pied?v?jums firmai .
Tikl?dz l?mums k??t par sekret?ri ir pie?emts, ir izv?le pie k?da darba
dev?ja str?d?t, jo alternat?vas praktiski neat??iras viena no otras
vien?das pras?bas d??. T?p?c izv?le b?v?sies tikai uz apbalvojum?. Ja
firma pied?v?s maz?ku darba algu sal?dzin?jum? ar cit?m firm?m, vi?a zaud?s
visus pretendentus. T?da veida, horizont?la pied?v?juma sl?pa ir
atsp?kojums atrisin??anai par sava darba pied?v?jumu starp da?am vien?dam
alternat?vam.
Jau bija run?ts par to, ka firm?m, kuras v?las pie?emt uz darbu sekret?res,
ir j?maks? jau pie?emtu darba algu, ja vi?i negrib zaud?t visus
pretendentus uz viet?m. Bet tas nav tie?i t?. Ja firma pied?v? darba
vietas, kuras ir sal?dzin?jumi ar citus firmas pied?v?jumu, bet ar vair?k
maz?ku apbalvojumu vesel?, vi?a var tas dab?t, jo pretendenti var nezin?t
par apbalvojuma l?meni citas viet?s. Ta?u kad paies k?ds laiks inform?cija
par mazu darba algu dab?s lielu zin?mu, un dr?z firma uzzin?s, ka var
pretend?t tikai uz maz?k kvalitat?vu person?lu lai aizpild?tu izveidotus
darba vietas. T? var nodro?in?t sev kvalitat?vus darbiniekus pie darba
algas maz?ku par vid?jo l?meni tikai tad, ja pied?v?s nesal?dzin?mo darba
vietu (lab?kas darba apst?k?i, gar?kas apmaks?tas atva?in?jumi, un t.t).
Tagad?j? etap? pie?emts, ka atsevi??as firmas, ka ar? atsevi??i darbinieki,
kad vi?i izp?ta konkurenci darba tirg?, ir spiesti orient?ties uz jau
pa?emtu darba samaksa l?meni, t.i. darba alga, kuru izmaks? visas firmas
saviem darbiniekiem, ir ?oti tuva vid?ji eso?ajiem. Bet ne katrs atsevi??s
darbinieks, ne firmas nevar uzst?d?t darba algu, kura sevi??i at??iras no
vid?jas, un vienlaic?gi cer?t uz darba kopl?gumu nosl?gumu.
1.3.L?dzsvars darbasp?ka tirgu.
T?l?k piev?r?ot uzman?bu kop?jam darbasp?ka tirgum , ignor?jot at??ir?bas
str?dnieku starp? . 7.z?m?jums par?da darbasp?ka piepras?juma un
pied?v?juma l?knes . Kop?jais darbasp?ka piepras?jums ir atkar?gs no alg?m
, k?das firmas maks? , no cen?m to ra?otaj?m prec?m un cen?m , k?das ir
citiem resursiem , ieskaitot izejvielas un iek?rtas .K? tikko bija min?ts ,
p?tot darbasp?ka tirgu , vienk?r??bas labad pie?emot , ka visu pre?u cenas
gan to pre?u cenas , kuras tiek ra?otas , gan citu ra?o?anas resursu cenas
ir nemain?gas . Past?vot nemain?g?m cen?m , izmai?as nomin?laj? alg? ir
vien?das ar izmai??m re?laj? alg? (alga dal?ta ar cenu l?meni ) .Re?l?
alga Darbasp?ka pied?v?juma
l?kne
(W) W2W1 E
W3 Darbasp?ka
piepras?juma l?kneL2 L1
Nodarbin?t?bas l?menis ( L , str?dniekuskaits vai nostr?d?tas stundas)
7. z?m?jums . Darbasp?ka piepras?juma izmai?u sekas.
Ja alga pazemin?s , tad piepras?jums p?c darbasp?ka pieaug . Samazinoties
alg?m , darbasp?ks k??st relat?vi l?t?ks sal?dzin?jum? ar ra?oto pre?u
cen?m , un darba dev?ji grib?s nol?gt vair?k str?d?jo?os . T?d?? darbasp?ka
piepras?juma l?kne v?rsta uz leju , k? par?d?ts z?m?jum? .
Z?m?jums ar? par?da kop?jo darbasp?ka pied?v?juma l?kni . Lai vienk?r?otu
situ?ciju , pie?emts , ka darbasp?ka pied?v?jums nav elast?gs (darbasp?ka
pied?v?juma elast?gums ir darbasp?ka kvantat?v?s izmai?as (procentos )
dal?tas ar atalgojuma izmai??m (procentos ) T?d?j?di maz elast?gs
darbasp?ka pied?v?jums noz?m? , ka algu pieaugums par 1 procentu rada mazu
darbasp?ka pied?v?juma procentu?lo pieaugumu . Piln?gi neelast?ga
darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir vertik?la , tas noz?m? , ka darbasp?ka
pied?v?jums nemain?s , pieaugot alg?m ) , t.i. , cilv?ki vai nu str?d?
pilnu (?etrdesmit stundu ) darba ned??u , vai nestr?d? nemaz , neatkar?gi
no algu izmai??m .Viena no priek?roc?b?m , izdarot ??du pie??mumu , ir t? ,
ka m?s varam atlikt uz z?m?juma horizont?l?s ass , vai nu nostr?d?to stundu
skaitu vai nol?gto str?dnieku skaitu . Nostr?d?to darba stundu skaita
piepras?jums un pied?v?jums ir vienk?r?i str?d?jo?o skaita piepras?jums un
pied?v?jums , pareizin?ts ar ?etrdesmit .
Piepras?juma un pied?v?juma anal?zes pamatsecin?jms ir , -l?dzsvaram j?b?t
piepras?juma un pied?v?juma l?k?u krustpunkt? E . Iemesls tam ir vienk?r?s
, ja alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara algu W1 , piem?ram , W2 ,
tad piepras?jums p?c darbasp?ka b?s L2 , t.i. ,daudz maz?ks nek?
pied?v?jums L1 . Str?d?jo?o pied?v?jums b?s p?rm?r?gi liels . Tie , kuriem
nav darba , b?s ar mieru str?d?t par zem?k?m alg?m nek? eso?as , un tas
ietekm?s algas tiem , kuri jau str?d? ( algas pazemin?sies ) . Konkurences
rezult?t? algas samazin?sies , un galu gal? piepras?jums atkal b?s vien?ds
ar pied?v?jumu . L?dz?gi , ja alga tiks noteikta zem?ka k? W1 , piem?ram W3
, tad firmu piepras?jums p?c darbasp?ka b?s liel?ks nek? pied?v?jums .
Firmu savstarp?j? konkurence , lai piesaist?tu defic?to darbasp?ku , sekm?s
algu pieaugumu atkal l?dz W1 .
Tikko veiktaj? anal?z? tika pie?emts , ka darbasp?ka piepras?jums nav
elast?gs , ir fiks?ts . daudz re?l?k ir pie?emts , ka , pieaugot alg?m ,
pieaugs ar? to cilv?ku skaits , kuri grib?tu str?d?t . ?? ir izv?le
prec?tiem p?riem , kuri uzskata , ka ar p?r?k zemu algu abiem laul?tajiem
neatmaks?jas str?d?t . ( Patiesi , sieviet?s , k? darbasp?ka resurss , ir
?oti j?t?gas uz algu izmai??m .) 8.z?m?jums par?da , ka pieaugot alg?m
,pieaugot ar? to cilv?ku skaits , kuri v?las str?d?t . Darbasp?ka
pied?v?juma l?kne ir diezgan elast?ga ( nevis absol?ti neelast?ga , k? tas
bija 7.z?m?jum? ) . S?kotn?j? situ?cija anal?zei ir nedaudz main?jusies :
l?dzsvars darbasp?ka tirg? v?l ir piepras?juma un pied?v?juma l?k?u
krustpunkt? .Re?l?
alga
Darbasp?ka pied?v?juma
(W)
l?kne
W1Iepriek??j? darbasp?ka
piepras?juma l?kne
W2Jaun?
darbasp?kapiepras?juma l?kne
L2 L1
Nodarbin?t?bas l?menis( L ,str?d?jo?o skaits )
8. z?m?jums . Darbasp?ka piepras?juma izmai?u sekas : elast?gs darbasp?kapied?v?jums .
T?l?k ?emot v?r? darbasp?ka piepras?juma l?knes virz?bu , kas att?lota
8.z?m?jum? . Rezult?t? darbasp?ka tirg? izveidoja jauns l?dzsvara punkts ar
nodarbin?t?bas l?meni L1 uz L2 , v?l arvien past?v piln?ga nodarbin?t?ba .
Tas ir , ka viss tirg? eso?ais darbasp?ks ir nopirkts . Tirgus ir
sabalans?ts . Un p?c defin?cijas , ja tirgus ir sabalans?ts , ir piln?ga
nodarbin?t?ba .
Kad darbasp?ka pied?v?juma l?kne nav vertik?la , ka tas ir 8.z?m?jum? ,
nepast?v vien?gais “piln?gas nodarbin?t?bas “ l?menis . Ar algu W1
ekonomik? ir piln?ga nodarbin?t?ba , kad ir darbs maz?kam skaitam
str?dnieku L2 . Lai gan konkurences pamatmodel? pie?emts , ka algas tiek
noteiktas t?d? l?men? , ka darbasp?ka piepras?jums ir vien?ds ar
pied?v?jumu , un nav bezdarba , ta?u re?lais nodarbin?t?bas l?menis var b?t
?oti zems . Algas var b?t tik zemas , ka daudzi cilv?ki nepiekritis str?d?t
ar tik zem?m alg?m .2.Darba tirgus form?s.
T?pat k? pre?u tirgum ,ar? darba tirgum ir da??das formas:
1. piln?ga konkurence;
2. monopols (arodbiedr?ba nosaka darba p?rdo?anas noteikumus);
3. monopsons (monopsony)(dotajam darba veidam ir tikai viens darba dev?js);
4. oligopsons (oligopsony)(da?as firmas algo vien?du vai diferenc?tu
darbu);
5. monopsonistiska konkurence (monopsonistic competition)(daudzas firmas
p?rk diferenc?tu darbu).
2.1.Piln?ga konkurence.
Piln?g?s konkurences tirg? darba pied?v?jumu nosaka divi faktori:
1. re?l? darba alga;
2. darba robe?produkta lielums naudas izteiksm?.
Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazin?s darba robe?produkts naudas
izteiksm?. Papildu darbinieku iesaist??ana tiks p?rtraukta, kad darba
robe?produkts naudas izteiksm? k??s vien?ds ar darba algas likmi.
Neskatoties uz to, ka atsevi??u indiv?du darba pied?v?juma l?kne var main?t
savu raksturu, darba pied?v?juma tirgus l?kne parasti ir augo?a. Tas ir
t?p?c, ka nozare vai profesija, kur? iev?rojami aug darba alga, k??st
pievilc?ga un rodas darba pied?v?jums no cit?m nozar?m vai profesij?m, kur
darba alga ir zem?ka.
Tirgus l?dzsvars iest?jas piepras?juma un pied?v?juma l?k?u krustpunkt?
(punkts E). Ja darba alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara algu OE,
piem?ram, OE1, tad piepras?jums p?c darba b?s OL1, bet darba pied?v?jums
b?s OL4, t.i., pied?v?jums p?rsniedz piepras?jumu. Tie, kam nav darba, b?s
ar mieru str?d?t par zem?ku algu, un tas pazemin?s ar? str?d?jo?o algas.
Samazin?sies pied?v?jums, pieaugs piepras?jums. T?d?j?di piepras?jums un
pied?v?jums izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars. Ja alga tiks noteikta
zem?ka nek? OE, piem?ram, OE2, tad piepras?jums p?c darba b?s liel?ks nek?
pied?v?jums. Lai piesaist?tu darbiniekus, darba dev?ji b?s spiesti
palielin?t darba algas. T?d?j?di darba piepras?jums un pied?v?jums atkal
izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars.
2.2.Monopols.
L?dz ?? laikam m?s dom?jam ,ka firmas pie?em cenas uz produktiem ka vajag.
Bet ja firmai ir lieta ar iesl?po uz leju p?c piepras?juma vi?as
produkcijas ,t.i. ja aug tas nodarbin?tu skaits un produkcijas ,bet cena
p?d?jas dilst ,tad maksim?ls ien?kums (MR) ,dab?ts p?c p?rdo?anas p?d?jas
izdar?tas produkcijas gabala ,ne b?s vien?ds ar to cenu (P) . Maksim?ls
ien?kums b?s maz?ks produkcijas cenas ,t?p?c ka pazemin?ta cena lietojas
p?rdo?anas laik? visas izdar?tas produkcijas gabalos ,bet nevis p?d?jas
.Sp?k? ar ?o ,vien?dojumi nenoteic piepras?jumu p?c darba ,ja tirg? ir
monopolija .
Tiekties pie maksim?l?m ien?kumiem monopols ,kura darbojas konkurenttirgu
pie?ems uz darbu jaunus darbiniekus l?dz tam laikam ,kad maksim?ls naudas
produkts (MRP) ne b?s vien?ds ar darba algu “
MRP =MR * MPL =W
(1)
Tagad m?s var?m izteikt ?slaic?gu piepras?jumu uz darbu caur re?lu darba
algu ,izdalot (1) vien?dojumu ar cenu uz firmas produktu ,rezult?t? ieg?sim
:
(MR/P) * MPL =W/P
(2)
T? k? maksim?ls ien?kums vienm?r ir maz?ks ,nek? cena uz monopola produktu
,t?p?c attiec?ba (MR :P) (2) vien?dojum? b?s maz?ka neka vieninieks .T?p?c
pie p?r?jiem vien?diem nosac?jumiem piepras?juma sl?p? firmai ,kur? ir
monopola uz savas produkcijas tirgu ,b?s zem?k un kreis?k neka piepras?jums
uz darbu ,raksturojo?u t?du pa?u firmu ,bet kura nav monopola .Ar citiem
v?rdiem ,pie citiem vien?diem nosac?jumiem produkcijas izlaidums pie
monopol? konkurences b?s zem?k nek? pie konkurences ,tas pa?a attiec?s uz
nodarbin?t?bas l?meni .
Bet darba algas l?menis ,kuru maksa monopolists ,nav oblig?ti j?at??iras no
tas darba algas ,kura jau eksist? konkurent? tirg? ,ta?u nodarbin?t?bas
l?menis ir zem?k . Monopols ra?ot?js k?das preces var sa?emt tikai nelielu
sektoru darba tirg? ar noteiktam darbinieku tipu ,un t?p?c vi?am ir
j?pie?em jau noteiktas darba tirgu cenas ,neskatoties uz to ,k? pre?u tirgu
vi?? dikt? cenas uz savu produkciju1. T? ,k?da viet?ja monopola firma var
sa?emt domin?jo?u vietu uz k?das preces tirg? ,bet kad vi?ai ir j?pie?em uz
darbu k?du darbinieku ,to dar?t ?o vi?ai pien?ks ar konkurenci ar cit?m
firm?m ,noliekot tam visp?ratz?to darba algu .
Ir ar? t?di apst?k?i ,pie kur?m ,ka doma ekonomisti ,un firma -monopols var
maks?t liel?ku darba algu ,neka firmas ,kuri str?d? konkurence viena ar
otru2 . Monopols ,ASV vieniem no tiem ir at?auts eksist?t p?c likuma ,ir
j?pak?aujas vald?bas regul??anai ,kura ir v?rsta uz to ,lai nov?rst
virsien?kumus. T?da ien?kuma regul??ana ,ka var dom?t ,stimul? monopolas
aplauzt liel?ku darba algu ,nek? ja tie aplauztu ,ja b?tu piln?gi monopoli.
Ir divi iemesli ,kuri noskaidro ?o.
Pirmais :valsts at?auj monopolijai p?rn?rst izmaksas uz produkta
pirc?jus. T?p?c
monopolijas vad?t?ji ,kaut ar? nevar maksimiz?t ien?kumus ,tiecas lai
nodro?in?t sevi??o st?vokli uz darba tirgus, uzst?dot augstu darba algu un
p?rnesot izdevumus uz pat?r?t?ju lielas cenas form?. Iesp?ja maks?t liel?ku
algu saviem darbiniekiem
atvieglo vad?t?ja eksistenci, ?aujot vi?am ?emt uz darbu vair?k pievilc?gus
?au?u vai izvel?ties darba tirg? darbiniekus ar piepras?t?m raksturojumiem.Otrais :monopols, kuras nav ap?ertas ar valsts regul??anu, varb?t,
negrib?ja pievilkt pie sevis lieku uzman?bu, ar saviem p?rak liel?m
ien?kumiem d??. Tas var b?t pakalpot vi?iem ka mot?vu lai b?tu augsta darba
samaksa. Ar citiem v?rdiem, liel?kie ien?kumi da??ji iemanto skatu augsti
apmaks?to darbu k?dam darbinieku kategorij?m ,bet nav parastas darba
apmaksas skata.
K? t? neb?tu ,datus par monopola izmaks?tiem darba algu nav daudz, un tie
nav viennoz?m?gi. Nedaudzi izp?t?t?ji pien?k pie izvada, ka firmas, kuri
eksist? nozares ar mazu konkurentu skaitu, tie??m maks? saviem darbiniekiem
vien?das1Individs ,kur? pie?em jau noteikto cenu ,-tas ir t?ds darbinieks ,kur?
prezent? tik mazu da?u noteikta tirgu ,ka vi?? nevar ietekm?t uz tirgus
cenu .Sekojo?i ,??dam indiv?dam tirgus cena jau ir dota . Indiv?ds ,kur?
nosaka cenu ,-tas ir t?ds ,kuram ir pietieko?i monopola varas lai ietekm?t
uz cenu .
2Pilno paskaidrojumu ??m argumentam sk. :Armen Alchian and Reuben Kessel,
“Competition ,Monopoly , and the Puesuit of Money ,” in Aspects of Labor
Economics ,ed. H.G.Lewis (Princeton,N.J.: Princeton University Press ,1962)kvalifik?cijas vair?k, nek? firmas, kuri darbojas konkurenta tirg?. Ta?u
citi izp?t?jumi regul?jamas monopol? ieguva neviennoz?m?gus datus par darba
atalgojuma izmaks?m tiem darbiniekiem, kuri ar vien?du kvalifik?ciju tos un
konkur?jo?as firma .
2.3.Monopsons.
Kad tikai viena komp?nija iest?jas pirc?jam uz tirg?, tad vi?a saucas par
monopsonisko. A par cik vi?a –vien?gais pirc?js, tad vi?a var ietekm?t uz
darba algas izm?ru. At??ir?ba no konkur?jo?iem firm?m, kuras ir iespiest?s
pie?emt jau eso?o tirg? darba algas samaksas formas, kas atrod savu
atsp?kojumu uz horizont?las pied?v?juma sl?pas, monopsonas komp?nijas
iegr?st?s ar pied?v?juma sl?pi, kura iet uz aug?u. Ar citiem v?rdiem, darba
pied?v?juma sl?pi ?iem firm?m –tas ir tirgus pied?v?juma sl?pa. Lai
palielin?tu ra?o?anu monopsoniskai komp?nijai ir j?palielina darba samaksu.
(At??ir?ba no vi?as, konkur?jo?a komp?nija var palielin?t ra?o?anu,
tur?j?ties jau eksist?jo?o l?meni darba samaksas tirg?, un var to dar?t
l?dz tai laik?, kad darba samaks?s l?menis nekrit?s l?dz t?diem izm?riem,
kuri var piev?st pie darba tirgus sa?aurin??anu.)
Par neparastu aspektu firmas darb?b?, kura ir piespiest? pie?emt ejo?o uz
aug?u darba pied?v?juma sl?pi, ir p?rk?p?ana maksim?las izdevumus uz darbu
virs darba algas. Ja konkur?jo?a firma pie?em uz darbu 10 darba vietas
nevis 9, tad stund?m izmaksas uz papildo?u darbinieku ir vien?di ar darba
samaksas likmi. Bet ja 10 darbiniekus 9 viet? pie??mis monopsona firma, tad
vi?ai ir j?maks? augst?ku darba algu visiem darbiniekiem atskaitot
nepiecie?am?bu maks?t vair?k papildus darbiniekiem. Pie?emsim, ka t?da
firma var?ja pie?emt uz darbu 9 darbiniekus pie likmes –7 dol?ri stund?,
bet ja vi?a grib?tu pie?emt 10 darbiniekus, tad vi?ai ir j?maks? 7,5 dol?ri
stund?. T?da veid?, 9 darbiniekiem n?c?s maks?t 63 dol?ri stund? (7*9) ,bet
10 –75 dol?ri (7.5*10) ,kas noz?me maksu p?d?ja darbinieka no nor??ina 12
dol?ri stund?- vair?k liel?k neka 7.5 dol?ri stund?3.
Maksim?las darba izmaksas p?rk?pj darba likmi, un t?s ietekm? uz monopsona
uzved?bu. Maksim?lam ien?kumam, a zin?ms, jebk?dai firmai ir j?pie?em
papildo?u darbasp?ku tikl?dz, kam?r maksim?ls naudas produkts nepiel?dzin?s
ar maksim?lam izmaks?m papildus darbiniekus (MCL).
MRP = MCL
(3)
Par cik maksim?lie izdevumi uz darbu monopsonistam ir liel?k darba algas
likmi ,tad vi?am j?beidz pie?em?anu uz darbu jaunus darbiniekus k?da
punkt?, kur maksim?ls naudas produkts p?rsniedz darba algu. K? parad?ts
9.z?m?jum?, monopsonists pie?em uz darbu darbinieku skaitu vien?du ar EM,
t?p?c ka tie?i ?aj? punkt? maksim?ls naudas produkts ir vien?ds ar
maksim?lam izmaks?m uz darbu (punkts X). tom?r monopsoniskai firmai darba
samaksa iz maz?ka nek? maksim?ls
darba samaksas l?menis ,kur? ir nepiecie?ams lai pa?emtu uz darbu EM
darbiniekus, kur? var?ts b?t atrasts uz piedavajuma sl?p?, -tas ir WM(
punkts Y). T?da veid?,3?eit pie??m?m no hipot?zes, ka monopsons nezina, k?dus darbiniekus vi??
var pie?emt par 7 dol?riem stund?, bet k?dus par 7.5 dol?rus stund?. Vi?am
ir zin?ms tas, ka ja vi?? grib pie?emt 10 darbiniekus, vi?am ir j?maks? 7.5
dol?ri stund?, bet ja vi?? v?l?s pie?emt 9, tad vi??m ir j?maks? tikai 7
dol?ri stund?. T?p?c visi darbinieki sa?em vien?du darba algu.
naudas produkts. Ja z?m?jums 9.parad?tu situ?ciju konkurent? tirg?, katra
firma pie?emtu uz darbu darbiniekus kam?r maksim?ls naudas produkts neb?tu
vien?ds ar darba algu. Tad grafiks MRP k??st par piepras?juma likmi uz
darbu. ?aj? gad?jum? darba alga b?tu vien?da ar WC, bet nodarbin?t?ba
b?tu vien?da ar EC. pieverot uzman?bu uz to, ka uz monopsona tirg? darba
samaksa un nodarbin?t?ba b?tu maz?ka neka WC un EC.T?ri monopsono komp?niju
tirg? ir nedaudzu tas skaita samazin?s: par piem?ru var b?t og?ra?a ciemi,
kuri atrodas t?l?kas ciemos; vai ar? cukura plant?cij?s, kur cukura un
og?ra?a komp?nijas ir gandr?z vien?gas darba dev?jas. Ir ar?, ta?u, darba
dev?ji, kuri ir pietiekami lieli tirgum, un t?p?c vi?iem n?kas iegr?sties
ar ejo?u uz aug?u pied?v?juma sl?pi.nomin?la Maksim?lie darba izdevumi (MLC )
darba
alga X Pied?v?jumsWC Z
T
WM Y
Maksim?ls naudas produkts (MRP)0 EM EC ET
Nodarbin?to skaits
9.z?m. monopsons efekts.
Da??di ekonomisti dom?, ka da??ji par monopsono tirgu ir medm?su darba
tirgus, tie?i mazas pils?tas. Liel?ka da?a medm?su str?d? slimn?cas, bet
mazas pils?tas parasti ir tikai viena slimn?ca. Vi?upr?t ,t?das slimn?cas
uzvedas tie?i ka monopsoni un maks? maz?ku darba algu, neka maks?tu t?dos
apstak?os.4
Taj? pa?a laik? medm?su darba tirgus raksturo monopsona, tad tas pal?dz
saprast, k?p?c ir medm?su tr?kums. Pie darba algas l?me?a WM (sk. Z?mi. 9.)
darba dev?js –
monopolists –dotaj? piem?ra- slimn?ca –pie?ems uz darbu EM medm?su, t?p?c
ka tika tad maksim?ls ien?kums un maksim?lie izdevumi b?s vien?di. Bet ja
visas medm?sas
b?s pa?emti uz darbu uz darba algu vien?du ar WM ,tad kop?jais skaits
pie?emto uz darbu medm?su b?s vien?ds ar ET. bet par cik pie WM pied?v?jums
nesasniedz punktu ET, tad medm?sas pietr?kst. T?da gad?jum? slimn?cas
vad?t?jam, varb?t, ir j?padom?
par to, lai pie?emt uz darbu vair?k medm?sas uz darba likmi vien?du ar WM,
bet varb?t vi?? nevar un negrib ?o, lai nepalielin?tu nodarbin?t?bu vair?k
p?r l?meni EM! medm?su tr?kums, t?da veid?, vair?k ??iet? nek? ir ?sten?b?.
V?l viens piem?rs monopsonisk?m tirgum ir skolot?ju darba tirgus ?rpus
liel?m pils?t?m. Nedaudz, ta?u, r?da uz to, ka priv?tfirm?m l ielas
pils?t?s ir pietieko?as varas, lai lai b?tu monopson?m. Koncentr??ana
darbasp?ka nedaudzu darbadev?ju rokas maz ietekm? uz izmaks?tam darba
alg?m.4 Par cik monopsonist nekad neuztver darba samaksu k? k?du doto, tad vi?am
nav dar??anas ar papras?juma sl?pi darba tirg?, vien?di ar to ka
monopolistam pre?u tirg? nav dar??an?s ar savas produkcijas pied?v?juma
sl?pi.
3.Darba alga.
K? jebkur? tirg?, ar? darb? tirg? m?s interes? preces (darba) cena,
piepras?jums un pied?v?jums. M?sdienu ekonomikas teorija par darba cenu
uzskata darba algu. Darba alga (W) uz??mumam ir ?? ra?o?anas faktora
izmaksas, bet darbiniekam, kur? ir ?? faktora ?pa?nieks, darba alga ir
ien?kums, ko tas g?st, realiz?jot ra?o?anas faktoru.
3.1.Darba laiks un darba alga .
Laiku ,kur? cilv?ks str?d? ,sauc par darba dienu ir darba laiku .
Darba laika ilgums ir main?gs lielums ,bet tam ir noteiktas robe?as .T
maksim?lo ilgumu nosaka divi faktori :
Cilv?ks nevar str?d?t 24 stundas diennakt? ,jo vi?am ir nepiecie?ams laiks
miegam ,atp?tai ,??anai ,t.i. darba sp?ju atjauno?anai .
Darba laika robe?u nosaka mor?li soci?la rakstura pras?bas ,jo cilv?kam bez
fiziska sp?ka atjauno?anas vajag apmierin?t ar? gar?g?s vajadz?bas .
Atbilsto?i Latvijas republikas likumdo?anai ir noteikts maksim?lais darba
laiks –40 stundas ned??? ,tom?r var b?t ar? nenorm?ts darba laiks vai
sa?sin?ts darba laiks .Faktisko darba laika garumu ietekm? darba
intensit?te ,r?pniecisk? cikla f??u kust?ba ,bezdarba l?menis .darba laika
ilgums lielajos un valsts uz??mumos parasti tiek noteikts p?c uz??m?ja uz
arodbiedr?bu vieno?an?s .Maz?s firm?s sp?k? parasti ir priv?tas vieno?an?s
ar darba dev?ju .
Apskatot ar? ,k? darba laiku ietekm? darba ra??gumu un darba intensit?te .
Darba intensit?te raksturo darba spraigums ,kas ir fizisk?s un gar?g?s
ener?ijas pat?ri?? laika vien?b? .Augsta darba intensit?te ir viennoz?m?ga
ar darba dienas pagarin?jumu.
T?tad ,jo intens?v?ks darbs ,jo vair?k var veikt laika vien?b? .
Darba ra??gums r?da ,k?s produkcijas daudzums tiek sara?ots vien? laika
vien?b? .
Te svar?ga loma ir zin?tnes un tehniskas progresam .
Zin?tniski tehnisk? revol?cija rad?jusi darba rakstura izmai?as .darbs
k?uvis kvalific?t?ks ,palielin?jies laiks ,kas tiek pat?r?ts kadru
sagatavo?anai ,jo cilv?kam j?str?d? ar komplic?t?m ma??n?m un meh?nismiem
;darbiniekiem j?saprot tehnolo?isk? procesa b?t?ba ,j?prot r?koties ar
d?rg?m ,sare???t?m iek?rt?m ,izr?d?t iniciat?vu .T?d?? arvien liel?ka
noz?me ir str?d?jo?o izgl?to?anai ,un tam tiek pat?r?ts arvien vair?k laika
.Ar? Latvij? p?d?jos gados progres?v?kajos uz??mumos lieli l?dzek?i un
daudz laika tiek ieguld?ts str?d?jo?o izgl?t?bas un zin??anu l?me?a
paaugstin??ana.
3.2.Darba algas “nacion?las at??ir?bas” .
Darba algai piem?t ar? nacion?las at??ir?bas .Tas it saist?ts ar attiec?g?s
valsts tradicion?lo dz?ves l?meni .??s at??ir?bas ir atkar?gs no
klimatiskajiem apst?k?iem ,no algoto darbinieku k?rtas veido?an?s
nosac?jumiem ,jo kult?ras l?me?a ,no nacion?l?m un pat reli?isk?m
trad?cij?m .
V?sturisk?s att?st?bas at??ir?bas noteica ar? to ,ka pirms ? pasaules kara
Latvij? Latgales str?dnieki parasti sa??ma zem?ku atalgojumu nek? Kurzemes
un Vidzemes str?dnieki ,ta?u v?l maz?k maks?ja polu un lietuvie?u
viesstr?dniekiem .
Ar ?o faktu b?s j?r??in?s tiem ,kuri v?las doties piepeln?ties ?rzem?s
.Daudz?s valst?s vi?iem b?s j?sastopas ar sl?ptu nacion?lo diskrimin?ciju
,par vienu un to pa?u darbu sa?emot vair?kas reizes maz?ku atalgojumu nek?
pamatn?cijas iedz?vot?ji .
Diem??l t? ir realit?te ,kuru latvie?i var p?rbaud?t ,piem?ram ,V?cij? un
Norv??ij? .
3.3.Darba algas formas.
Darba dev?js ,sl?dzot l?gumu ar darba ??m?ju ,parasti nosaka ar? atalgojumu
.b?tiska noz?me ir darba algas formai .
Laika darba alga dod iesp?ju atbilsto?i nostr?d?tajam stundu skaita atalgo
tos ,kas str?d? nepilnu darba dienu ,papildus (parasti p?c augst?kas likmes
) apmaks?t virsstundas –ilg?ku darbasp?ka izmanto?anu ,nek? to paredz darba
dienas garumu tiesisk? regul??anu .
Gabaldarba alga maks? p?r noteikta skaita darba oper?ciju veik?anu
,izstr?d?jumu izgatavo?anu utt. Lai var?tu ?stenot ??das algas uzskati un
izmaksu ,nepiecie?ams vien?bas izcenojums .Vajadz?ga darba detaliz?ta
norm??ana .
Uzskata ,ka gabaldarba alga veicina augstu darba intensit?ti ,nodro?ina
darba ??m?ja pa?kontroli p?r darba ritmu ,izskau? nepamatotus darba
kav?jumus .prakse liecina ,ka att?st?t?s br?va tirgus ekonomikas valst?s
domin? laika darba alga ,jo:
-pla?i tiek lietota t?da tehnika un tehnolo?ija ,kas ?auj lietot tikai
darba algu (tehnolo?isko procesu norise nav tik ?tri un vienk?r?i izmain?ma
).
-parasti konveijeru str?d? ar noteiktu ritmu ,un gabaldarba samaksai ?eit
nav j?gas .
-arvien liel?ks k??st da??du autom?tu apkalpot?ju skaits ,kuru darba
norm??ana un uzskaite ir p?r?k d?rga un neattaisnojas .
-ja lieto gabaldarba samaksu ,bie?i nepiecie?ama d?rga un izv?rsta uzskaite
par daudz?m darba oper?cij?m.
-laika darba uzskaite ir daudz vienk?r??ka un l?t?ka par gabaldarba
uzskaiti .
Akorddarba algu parasti lieto tad ,kad str?d?jo?o grupai noteikt? laik? ar
sava darba veikumu ir j?nodro?ina paredz?tais gala rezult?ts .darba l?gum?
tiek noteikta kop?ja darba alga par darba rezult?tu ,iev?rojot kvalit?tes
krit?rijus .Akorddarba algu lieto celtniec?b? ;t?s paveids ir ari
zin?tnieku atalgojums saska?? ar m?r?a finans?jumu konkr?tam p?t?jumam ar
stingri noteiktu gala rezult?tu .Premi?la darba algas sist?ma .Gan
gabaldarba algu ,gan laika darba algu var papildin?t ar pr?miju sist?mu
.pr?miju lielumu regul? noteikti r?d?t?ji .Piem?ram ,gabaldarba algai
pr?mijas lielumu nosaka atkar?ba no izstr?des normas p?rsnieg?anas pak?pes
,ja ir iev?rotas kvalit?tes pras?bas .Pr?mijas var tikt paredz?tas par
bezav?riju darbu ,par profesiju savieno?anu ,par kvalit?ti u.tml.
Str?d?jo?o darba alga var tikt papildin?ta ar piemaks?m atkar?b? no
uz??muma g?t?s pe??as m?nes? ,ceturksn? ,gad?.
Nomin?l? darba alga ir p?c tarifiem ,likm?m un saska?? ar l?gumiem
apr??in?t? darba alga pirms da??du atskait?jumu izdar??ana .darba algas
sa??m?ji to bie?i d?v? par darba algu uz “pap?ra” .?o lielumu sauc ar? par
bruto algu .Tai ir liela praktiska noz?me :t? ir ra?o?anas izmaksu elements
,b?ze attiec?go nodok?u apr??iniem .Ar? pensiju apr??inos bie?i izmanto ?o
algu “uz pap?ra” .
Nomin?la darba alga ,ko apr??ina konkr?tam darba ??m?jam ,ir atkar?ga no
vair?kiem faktoriem :
-specialit?tes ;
-izgl?t?bas l?me?a ;
piepras?juma un pied?v?juma attiec?gas darba tirg? ;
nostr?d?to stundu izpildes ;darba kvalit?tes utt.
Darba ??m?ja gan vair?k interes? alga “uz rokas” .Tas ir algas lielums ,ko
izmaks? vai p?rskaita algas ??m?ju kont? .To sauc ar? par neto algu .T?
naudas summa ,kas paliek p?ri no bruto algas p?c da??diem maks?jumiem .
Visvair?k darbinieku interese re?l? ,t.i. ,precu daudzums (ra?ojumi un
pakalpojumi) , ko var nopirkt par sa?emto darba algu .Re?l?s darba algas
lielums ir atkar?gs no neto algas lieluma un nacion?l?s vien?bas
pirktsp?jas .Lai spriestu par dz?ves l?meni k?d? valsti , j?anal?ze re?l?s
darba algas dinamika .tas ?pa?i svar?gi ir infl?cijas apst?k?os ,kad
pat?ri?a cenu pieaugums parasti apsteidz gan bruto ,gan neto darba algas
pieaugumu .Samazin?s pirktsp?ja un ari re?l? darba alga .
Darba algas diferenci?cijas diapazons ir ?oti pla?s .
Latvij? tiek noteikta minim?la darba alga –Ls 50 m?nes? (saska?a ar LR MK
noteikumiem Nr. 439) un minim?l? stundas tarifu likme –Ls 0,296 .Tas noz?me
ka darba alga nevar b?t maz?k min darba algas l?me?a .
|Gads |Tautsaimniec?b|Pat?ri?a cenu|Tautsaimniec?b|
| |? nodarbin?to |indekss |? nodarbin?to |
| |vid?j? neto | |re?l? darba |
| |darba samaksa | |samaksa |
|1995 |147 |136 |108 |
|1996 |121 |125 |97 |
|1997 |107 |118 |91 |
|1998 |112 |108 |104 |
| |110 |105 |105 |
|1999 | | | |10.zim.Tautsaimniec?b? nodarbin?to re?l?s samaksas dinamika Latvij?
( procentos pret iepriek??jo gadu)
3.4.Darba algas noteik?ana.
Vispirms atbilsto?i algu likm?m un tarifik?cijai darbiniekiem apr??ina
m?nes? nopeln?to naudu ( bruto darba alga) .
No ??s summas vispirms apr??ina ar ien?kumu nodokli apliekamo naudas summu
.To dara ??di:
Soci?las Ar nodokli Ls 10,50
par katru Ar ien?kuma
Bruto alga — apdro?in??anas — neapliekama — apg?d?jamo nepiln- =
nodokli aplie-
iemaksas-9% summa(Ls 21) gad?go b?rnu
kam? summaIen?kumu no kura j?apr??ina ien?kuma nodoklis noapa?o .no ??s summas
apr??ina ien?kuma nodokli –25% .T?l?k seko ‘t?ras’ darba algas apr??in??ana
:
Soci?las
Bruto alga — Ien?kuma — apdro?in??anas = Neto darba
nodoklis iemaksas algaT?d? veida tiek apr??in?ta darba alga str?dniekam ,kur? str?d? p?c nodok?u
gr?matas .Bet ja str?dniekam ir nodok?u karte ,tad darba algas apr??ins
tiek ?stenots ??d? veid?Soci?l?s Ar ien?kuma
nodokli
Bruto alga — apdro?in??anas = apliekama summa3.5.Algu un nodarbin?t?bas probl?ma .
Izr?d?s , ka apl?kot?s izmai?as nodarbin?t?bas ( vai bezdarba ) l?meni un
algu l?meni ir sam?r? gr?ti saska?ot ar konkurences pamatmodeli . Ja ?o
modeli lietotu ar? darbasp?ka tirg? , k? to dar?ja klasisk?s skolas
p?rst?vji , teiktu , ka , samazinoties darbasp?ka piepras?jumam ( piem?ram
, recesijas laik? ) , samazin?sies ar? re?l? darba alga . To ilustr? 11.
z?m?jums .Alga
( W )
Darbasp?ka
pied?v?juma l?kneW0
Darbasp?ka piepras?juma l?kne
W0Nodarbin?t?bas
l?menis (L)
11. z?m?jums .Darbasp?ka piepras?juma un re?l?s darba algas izmai?as .
Piepras?juma l?knei virzoties pa kreisi , galarezult?t? samazin?s ar? alga
. Ja darbasp?ka pied?v?jumu b?tiski neietekm? algu izmai?as (neelast?gs
pied?v?jums) , k? to r?da pied?v?juma l?knes sl?pums , algu samazin?jums
var b?t iev?rojams .
Ta?u neliekas , ka t?s var?tu b?t ar? re?laj? dz?v? . Tas par?da , ka
izmai?as bezdarba l?men? gandr?z neietekm? re?lo darba algu . Bija ar? tas
, ka re?l?s algas pat palielin?j?s , neskatoties uz lielo bezdarbu . ??d?m
algu izmai??m ar sv?rst?gu nodarbin?t?bas l?meni , var b?t tr?s da??di
izskaidrojumu .
Pirmk?rt – darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir gandr?z horizont?la un
darbasp?ka piepras?juma l?kne ir main?jusies t? , k? att?lots 12.a.
z?m?jum? . Ja piepras?jums samazin?s , tad nodarbin?t?bas l?menis main?s ,
re?lajai algai gandr?z nemain?tie . ?aj? gad?jum? nodarbin?t?bas l?me?a
samazin??an?s neizjauc nodarbin?t?bas l?dz- svaru atbilsto?i defin?cijai ,
jo tirgus piepras?jumu un pied?v?jumu atkal l?dzsvaro Tirgus virza
darbasp?ka pied?v?jumu pa pied?v?juma l?kni l?dz jaunajam l?dzsvara punktam
. Gandr?z visi ekonomisti noraida ?o izskaidrojumu , jo ir daudz
pier?d?jumu , ka darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir relat?vi maz elast?ga ,
nevis gandr?z horizont?la
Otrs iesp?jamais izskaidrojums ir – p?rvirz?s darbasp?ka pied?v?juma l?kne
, kas kompens? darbasp?ka piepras?juma l?knes izmai?as k? att?los 12.b.
z?m?jum? . L?dz ar to , mainoties gan piepras?juma , gan pied?v?juma l?kn?m
, main?s ar? nodarbin?t?ba , bet gandr?z nemain?s re?l? alga . Tirgus atkal
noved nodarbin?t?bu l?dzsvara punkt? un , atbilsto?i defin?cijai ,
nodarbin?t?bas l?dzsvars netiek izjaukts.
Saska?a ar ?o viedokli , nodarbin?t?bas sa?aurin??anas Liel?s depresijas
laik? noteica darbasp?ka pied?v?juma samazin??an?s , jeb v?lme p?c br?va
laika . K? jau ir noskaidrots , taj? laik? notika iev?rojamas izmai?as
darbasp?ka pied?v?jum? . Ta?u liel?k? da?? no ekonomistiem nesaskata
pietiekamus pier?d?jumus tam , ka , iest?joties recesijai vai ekonomikai
s?kot atvese?oties , darbasp?ka pied?v?juma l?kne daudz main?tos ,nemaz jau
nerun?jot par apjomu , k?d? tas nepiecie?ams atbilsto?i 12.b z?m?jumam .
T?pat ekonomisti neredz iemeslus tam , k?p?c izmai?as darbasp?ka
piepras?juma l?kn? b?tu j?kompens? ar pied?v?juma l?knes izmai??m .
Tre?ais izskaidrojums , kam piekr?t liel?k? da?u ekonomistu –ir notiku?as
izmai?as darbasp?ka piepras?juma l?kn? bez l?dzv?rt?g?m izmai??m
pied?v?juma l?kn? un bez atbilsto??m izmai??m darba alg?s . ?? situ?cija ir
att?lota 12.c z?m?jum? . Darbasp?ka tirgus paliek nel?dzsvarots ar algu
l?meni W0 , darbasp?ka daudzums , ko str?dnieki b?tu ar mieru pied?v?t ,
paliek l?men? L0 , bet t? k? ir main?jies darbasp?ka piepras?jums , tad
nodarbin?to str?dnieku skaits ar algu W0 ir samazin?jies no L0 uz L1 .
Starp?ba L0 — L1 ir bezdarba l?menis . ?ie argumenti ir sp?k? ar? tad , ja
nelielas izmai?as notiek ar darbasp?ka pied?v?juma l?kni un nedaudz main?s
ar? alga . ??s algas izmai?as ir p?r?k mazas , lai sabalans?tu darbasp?ka
pied?v?jumu ar piepras?jumu .Alga Darbasp?ka pied?v?juma
Alga Darbasp?ka pied?v?juma(W) l?knes
(W) l?knesS1
Darbasp?ka
piepras?juma
S0
W1
l?kneW0
W0
Darbasp?ka
D0
piepras?juma
D1l?knes
D1 D0
( a) L1 L0
Nodarbin?t?bas (b) L1
L0 Nodarbin?t?basl?menis (L)
l?menis (L)Alga Darbasp?ka pied?v?juma
(W) l?knes
Darbasp?ka piepras?juma
W0
l?kneD1
D0Bezdarbs
( c) L1 L0
Nodarbin?t?bas l?menis (L)12.z?m.K?d?? algas nesamazin?s, mainoties darbasp?ka
piepras?jumam.4.Arodbiedr?b?s.
Viens no iemesliem, k?d?? algas nesamazin?s, palielinoties bezdarbam, ir
eso?ie l?gumi un ierobe?ojumi, kas nepie?auj iev?rojamas izmai?as. B?t?b?
past?v apak??jais algu slieksnis l?dz?gi k? apak??jais cenu slieksnis.
4.1. Arodbiedr?bu j?dziens.
Saska?? ar deklar?ciju par Latvijas Republikas neatkar?bas atjauno?anu un
Latvijas likumiem Republikas iedz?vot?jiem ir ties?bas br?vi veidot
arodbiedr?bas.
Latvijas republikas arodbiedr?bas ir neatkar?gas sabiedriskas organiz?cijas
,kas pau? ,p?rst?v savu biedru darba un citas soci?l?s un ekonomisk?s
ties?bas un intereses saska?? ar Latvijas republikas likumu “Par
arodbiedr?b?m” ,citiem Latvijas Republik? sp?k? eso?ajiem likumiem un
Latvijas Republikas arodbiedr?bu stat?tiem ,k? ar? iev?rojot principus un
normas ,kas noteiktas Visp?r?j? cilv?kties?bu deklar?cija un citos
starptautiskajos paktos un konvencij?s .
Pirmie pieci gadi LBAS darb?b? bija svar?gi ar centieniem demokratiz?t
arodbiedr?bu darbu ,saglab?t vienotu un solid?ru arodbiedr?bu kust?bu
valsti .Vajadz?ja iem?c?ties un nostiprin?t jaunas darb?bas formas un
metodes ,kas piem?rotas tirgus ekonomikas apst?k?iem ,lai var?tu efekt?v?k
aizst?v?t darbinieku –arodbiedr?bas biedru ties?bas un intereses .Ieg?t?
pieredze rad?ja ilglaic?gas darb?bas programmas izstr?d??ana.
4.2.LBAS strukt?ra un instit?cijas.
Pa?laik LBAS apvieno 29 nozaru un valsts l?me?a profesion?l?s arodbiedr?bu
apvien?bas .LBAS darbojas ,iev?rojot Latvijas Republikas likumus
,starptautisk?s ties?bu normas un t?s 3. kongres? pie?emtos Stat?tus
.Atbilsto?i Stat?tiem :
Savien?bas galvenie darb?bas principi ir dal?borganiz?ciju l?dzties?ba
,solidarit?te ,kop?go intere?u ?steno?ana un demokr?tiska p?rst?v?ba
Savien?bas instit?cijas ,kole?i?la vald?ba ,atkl?tums ,sadarb?ba ar
sabiedriskajam organiz?cij?m un kust?b?m Latvij? un ?rvalst?s ,kuru m?r?i
un darb?ba sekm? arodbiedr?bu intere?u ?steno?anu .Savien?ba savu darb?bu
balsta uz dal?borganiz?ciju izzin??anu un anal?zi .13..z?m. LBAS strukt?ra ,instit?cijas un vad?ba.
Arodorganiz?cijas ,kas atrodas vien? administrat?vaj? teritorij? : saska??
ar sav?m interes?m un uz l?dzties?bas principiem veido apvien?bas – rajonu
un pils?tu arodbiedr?bu centrus .?ie centri veic koordin?jo?u
,organizatorisku un informat?vu darb?bu ,p?rst?v arodbiedr?bas sadarb?b? ar
attiec?go teritoriju pa?vald?b?m un darba dev?ju apvien?b?m.
LBAS augst?ka l?m?jinstit?cija ir kongress .Kongresu sasauc reizi trijos
gados ,un tas ir ties?gs ,ja to p?rst?v ne maz?k k? divas tre?da?as
dal?borganiz?ciju un taj? piedal?s ne maz?k k? divas tre?da?as deleg?tu .
Kongresu starplaik? Savien?bas augst?k? l?m?jinstit?cija ir konference
.Konferenci sasauc LBAS valde p?c nepiecie?am?bas .
Konferen?u starplaik? Savien?bas augst?k? l?m?jinstit?cija ir valde .Valdi
izveido divu ned??u laik? p?c kongresa ,katrai dal?borganiz?cijai dele??jot
taj? vienu p?rst?vi ar balssties?b?m .Vienlaic?gi t?s sast?v? ietilpst LBAS
priek?s?d?t?js un vi?a vietnieks .
Valde veic ??das funkcijas :
— realiz? Savien?bas darb?bas programmu ,kongresa l?mumus ;
— ierosina jaut?jumu par valsts un saimniecisk?s p?rvaldes instit?ciju
l?mumu un citu aktu darb?bas aptur??anu ,ja tie p?rk?pj arodbiedr?bas
biedru likum?g?s ties?bas un intereses ;
— iesniedz priek?likumus Saeimai ,valsts p?rvaldes un cit?m instit?cij?m ;
— sl?dz vieno?an?s ar valsts p?rvaldes instit?cij?m ,darba dev?ju un cit?m
organiz?cij?m ;
— apstiprina savien?bas gada bud?etu ;
— ?rk?rtas gad?jum? nos?ka dal?bmaksas atvieglojumus vai papildus m?r?a
finans?jumu Savien?bai ;
— apstiprina savien?bas vad?t?ju pien?kumus un atalgojuma pamatprincipus ;
— izveido Savien?bas izpildkomiteju un nosaka t?s kompetenci ;
— izveido valdes past?v?g?s komisijas ,darba un ekspertu grupas ;
— koordin? dal?borganiz?ciju un rajonu ,pils?tu arodbiedr?bu centru darb?bu
,apstiprina arodbiedr?bu centru nolikumus ;
— uz?em un izsl?dz dal?borganiz?cijas ;
— izskata str?dus starp dal?borganiz?cij?m un pie?em l?mumus ,kas saisto?i
ab?m pus?m ;
— organiz? starptautiskos sakarus un sadarb?bu ar ?rzemju arodbiedr?bu
centriem ;
— apstiprina Savien?bas simboliku un atrib?tiku .
4.3.LBAS darb?bas programma .
Tirgus ekonomikas apst?k?os ,kad dev?ji un darbinieki aizvien vair?k tiek
pak?auti biznesa pasaules ekonomisko ,soci?lo probl?mu un konfliktu
izpausmes formas .Pret? darba dev?ju interes?m ieg?t maksim?lu pe??u ir
darbinieku intereses –stabil?kas darbavietas ,cilv?c?gi darba un dz?ves
apst?k?i un pietiekami ien?kumi .
LBAS sav? programm? ir izvirz?jusi ilglaic?gus m?r?us demokr?tisku
attiec?bu veido?anai un nostiprin??anai arodbiedr?b?s un sabiedr?b?
,darbinieku ties?bu papla?in??anai un vi?u ekonomisko un soci?lo probl?mu
risin??anai .
Arodbiedr?bu m?r?is –piev?rst uzman?bu darbinieku vajadz?b?m ,pan?kt vi?u
ien?kumu nep?rtrauktu pieaugumu ,darba ties?bu aizsarg??anu un t?du soci?lo
nodro?in??anu ,kas garant?tu person?bas br?vu un vispus?gu att?st?bu .
Latvijas br?vo arodbiedr?bu savien?ba sav? darb?ba ir par :
— cilv?kties?bu iev?ro?anu Latvij? un vis? pasaul? saska?? ar ANO
cilv?kties?bu deklar?ciju un starptautisk?s darb?ba organiz?cijas
konvencij?m ;
— demokr?tiskas sabiedr?bas veido?anu ar arodbiedr?bu l?dzdal?bu ;
— solidarit?ti arodbiedr?bu kust?b?
Solidarit?te ir arodbiedr?bu kust?bas pamats .Sp?c?gas arodbiedr?bas ir
galvenais priek?noteikums darbinieku soci?lo un ekonomisko intere?u
aizst?v??anai .Tikai darbinieku apvieno?an?s arodbiedr?b?s ,vispirms
uz??mumos , liel?s ra?o?anas nozares ,starpnozaru arodbiedr?bu sadarb?bas
centros pils?tu ,rajonu un pagastu l?men? un visbeidzot arodbiedr?bu
savien?b? ,rada valst? priek?noteikumus darbinieku vienot?bai ,kas var dot
pretsparu darba dev?ju varai un aizst?v?t gan darbinieku profesion?l?s ,gan
visp?r?j?s intereses .
— soci?li aizsarg?tu tirgus ekonomiku ;
— darbinieku ties?bu papla?in??anu un tr?spus?jo darba dev?ju ,valsts un
arodbiedr?bu partnerattiec?bu iev?ro?anu ekonomisko ,soci?lo un kult?ras
probl?mu risin??an? ;
J?nodro?ina tr?spus?jo principu iev?ro?ana to jaut?jumu risin??an? ,kuros
iesaist?ti darba dev?ji ,valsts p?rvaldes instit?cijas un darbinieku
arodbiedr?bas .Arodbiedr?bas ir par atkl?tu dialogu vis?s
konfliktsitu?cij?s ,paturot ties?bas uz streiku k? darbinieku aizst?v?bas
izpausmes p?d?jo l?dzekli .
— valsts nodro?in?t?m ties?b?m uz br?vu izgl?t?bas ,profesijas un darba
izv?li katram cilv?kam ;
Arodbiedr?bas orient?jas sav?s pras?b?s –uz darbinieku interes?m ieg?t
visp?r?jo un profesion?lo izgl?t?bu ,kas nodro?in?tu tiem ilgsto?u un
stabilu darbasp?ka v?rt?bu .Arodbiedr?bas piepras?s nodro?in?t zin??anas un
paaugstin?t kvalifik?ciju .Arodbiedr?bas izgl?to savus biedrus ,veido
vi?iem izpratni par arodbiedr?bas uzdevumiem un lomu sabiedr?b? ,sagatavo
tos savu intere?u un ties?bu aizst?v??anai .- piln?gu nodarbin?t?bu
,darbinieka un vi?a ?imenes iztikai pietiekamu darba samaksas nodro?in??anu
,taisn?gu pe??as un darbinieku ien?kumu aizsardz?bu ;
Arodbiedr?bas uzskata ,ka viena no cilv?ka pamatties?b?m ir ties?bas uz
darbu .T?s var ?stenot tikai ar piln?gu nodarbin?t?bu .
Arodbiedr?bas c?n?s par taisn?gu darbinieku darba nov?rt??anu .Darbinieku
l?dzdal?bas apm?rs ikvien? ekonomiskas darb?bas nov?rt??an? ir soci?l?
taisn?guma m?raukla .
Akt?vai vieno?an?s un darba kopl?gumu nosl?g?anas politikai j?b?t v?rstai
uz taisn?gu ien?kumu sadali .Nacion?l? kopprodukta p?rdales politikai
j?nodro?ina no bud?eta finans?jamiem darbiniekiem l?dzv?rt?gi ien?kumi
sal?dzin?jum? ar citiem tautsaimniec?b? nodarbin?tajiem .
— t?du tautsaimniec?bas programmu izstr?d??anu un ?steno?anu ,kuras
nodro?ina piln?gu nodarbin?t?bu un pietiekamu soci?lo labkl?j?bu ;
— valsts saimniec?bas att?st?bas veicino?u nodok?u un monet?ro politiku ;
Arodbiedr?bas atbalsta nacion?lo tautsaimniec?bas un invest?ciju programmu
izstr?d??anu .??m programm?m j?aptver visi pas?kumi ,kas veicin?tu
ekonomikas aug?upeju un nodro?in?tu iedz?vot?jus ar darbu visos valsts
re?ionos .Invest?cijas j?novirza t?du ekonomikas nozaru att?st?bai ,kas ir
sevi??i svar?gs darbinieku nodarbin?t?bai .Invest?cij?m j?pal?dz izl?dzin?t
dz?ves l?meni da??dos valsts re?ionos .Arodbiedr?bas ir par to ,lai valsts
bud?ets kalpotu sabiedrisko vajadz?bu seg?anai ,soci?lajam taisn?gumam
,darbavietu rad??anai un to garant??anai .Valsts nodok?u un finansu
politika j?pak?rto ?iem m?r?iem .
-dro?iem un vesel?bai nekait?giem darba apst?k?iem ;
-katra cilv?ka ties?b?m uz dz?vokli un norm?liem dz?ves apst?k?iem ;
valsts finansi?li garant?tu soci?l?s dro??bas sist?mu ,kas materi?li
nodro?in?tu darbiniekus vecumdien?s un aizsarg?tu vi?us pret da??diem
dr?ves riskiem :slim?b?m ,negad?jumiem un bezdarbu ;
— m?tes un b?rnu ?pa?u soci?lo aizsardz?bu ;
— vien?d?m ties?b?m vesel?bas apr?p? visiem cilv?kiem neatkar?gi no vi?u
soci?l? un ekonomisk? st?vok?a un valsts garant?tu vesel?bas apr?pes
minimumu katram ;
— starptautisko arodbiedr?bu sadarb?bu ,kas vieno arodbiedr?bas
solidarit?t? un pal?dz ?stenot kop?gu darbinieku ties?bu un intere?u
aizst?v?bas politiku .
LBAS aicina :
Visus darbiniekus pievienoties arodbiedr?b?m un darboties l?dzi
demokr?tiskas ekonomiskas un sabiedrisk?s iek?rtas veido?an? un
nostiprin??an? .Biedru skaita palielin??ana ir viens no arodbiedr?bu
stiprin??anas galvenajiem nosac?jumiem ;
Att?st?t sievie?u kust?bu arodbiedr?bas ,veicinot vi?u l?dzdarb?bu
ekonomik? ,politik? un l?mumu pie?em?an? visos p?rvaldes l?me?os.
Arodbiedr?bas ?pa?i v?r?as pie str?d?jo??s jaunatnes un aicina to uz
sadarb?bu .Arodbiedr?bas atbalsta t?s centienus un v?lmes .
LBAS darb?bas programma ?stenojamam demokr?tisk?m metod?m :l?dzdal?bu
likumdo?anas aktu veido?ana ,vieno?anas un darba kopl?gumu sl?g?anu ar
darba dev?ju organiz?cij?m un darba dev?jiem ,darba tr?spus?j?s darba
dev?ju ,valsts un arodbiedr?bu padom?s ,k? ar? izgl?tojot savus biedrus
,koordin?jot dal?borganiz?ciju darb?bu un nostiprinot solidarit?ti
arodkust?b? .
4.4.Arodbiedr?bu politika tirgus ierobe?o?anas m?kstin??anai.
Da?i p?tnieki cen?as pier?d?t, ka arodbiedr?bas- organiz?cijas, kuras
cen?as maksimiz?t noteiktu m?r?tiec?gu funkciju. P?tnieku rind? bija
me?in?jumi novert?r no ekonometrijas pozicij?s tadas m?r?tiec?gas funkcijas
parametrus. Ka bija teikts augst?k, arodbiedr?bas sp?le ?oti svar?gu lomu
ne tikai tur, kur ir sakar? ar k?rto?anu parrun?m par darba samaksas
l?km?m, kuras ir izdev?gas vi?as biedriem, bet ar? daudz kur cit?r. T?p?c
nav br?nums, ka viedokli par to, kas tie?i ir m?r?tiec?ga funkcija
arodbiedribas, ?oti at??iras. Neskatoties uz to, ir izplat?ts viedoklis, ka
liel?ku da?u gad?jumos arodbiedr?bas c??as ne tikai darba algas
paaugstin??anai, privil??ij?m un pabalstiem darbiniekiem, bet ar? par to,
lai paaugstin?tu nodarbin?t?bas l?meni saviem darbiniekiem. Rezult?t?
galven?s tirgus ierobe?o?anas, kuras ierobe?o arodbiedr?b?s m?r?u
sasnieg?anai, ir st?voklis un elast?ba pa darba piepras?juma likmi darba
alg?.
Lai to paskaidrotu, vajag atlikt privil??ijas un darbiniekus pabalstus, ka
ar? darba nosac?jumus un apskat?t 14.z?mejumu, uz kura ir att?loti divas
piepras?juma likme D0e un Doi, kuras krust?s pirmatn?ja darba alg? W0 un
nodarbin?t?bas l?men? E0. Pie?emts, ka arodbiedr?ba cen?as paaugstin?t
darba samaksu saviem darbiniekiem l?dz W1. Tam ir nepiecie?ams, lai
nodarbin?t?ba kr?tu l?dz punktam E1e, bet ja arodbiedr?ba sask?r?jas ar
sam?ra elast?go piepras?juma sl?poD0e vai l?dz E1i, ja vi?am ir lieta ar
sam?ra neelast?go piepras?juma likmi D0i. Pie p?r?jam vien?dam
nosac?jumiem, jo vair?k ir elast?ga darba piepras?juma likme, jo vair?k b?s
nodarbin?t?bas sa?sin??ana, kura ir saist?ta ar jebk?du darba algas
paaugstin??anu.
Pie?emts tagad, ka piepras?juma sl?pa D0i novietojas l?dz D1i, bet taj?
laik? ies p?rrunas, kas, varb?t, ir atspogu?o??na uz augo?a piepras?juma
uz gal?jo produkti. Ja arodbiedr?ba pan?ca, ka darba alga vi?as locek?iem
paaugstin?tos l?dz W1, tad dot?ja gad?jum? nodarbin?to skaits nesamazin?s.
S?k?s dotaja paaugstin??? darba algas ir tikai pal?nin?jums auguma tempi
l?dz E2i l?menim nevis E3i. Ar citiem v?rdiem, pie par?jiem nemain?giem
nosac?jumiem, jo atr?k darba piepras?juma sl?pa kust?s uz ?r?jo ( vai
iek??jo) grafika pusi, jo maz?k( vai vair?k) b?s nodarbinat?bas sa?sin???na
vai saisin??ana aug?anas nodarbin?t?bas tempus jebk?da dot?ja darba algas
paaugstin??anas d??. T?da veida, arodbiedr?bas iesp?ja materi?li nodro?in?t
saviem locek?iem vair?k liel?ku darba algu ?tri att?stitajos nozar?s ar
neelast?go darba piepras?juma sl?po. Un otr?di, arodbiedr?bas b?s vaj?kas
tajos sektorus, kur pipras?juma elast?bu darba alg? b?s ?oti augsta un kur
darba piepras?juma sl?pa kustas uz grafika iek??jo pusi.
darba
alga
W1W0
D0i
D0e
D1i
0 E1e E1i E0 E2i E3i14z?m.Piepras?juma izaugsm?s ietikmi.
Daudzi arodbiedr?bas darb?b?s ir taisni m??in?jumi p?rkapt tirgus
ierpbe?o??nu, kura tikai trauc?vi?iem, :vai nu palielin?t darba
piepras?jumu uz arobiedr?b?s locek?iem, vai nu samazin?t darba algas
piepras?juma elast?bu uz vi?u pakalpojumiem. Sader?gi ar l?kumu par
parva??go piepras?jumu, darba algas piepras?juma elast?ba raksturojas ar
trim nozim?g?m raksturojumiem: cenas piepras?juma elast?bu uz gal?jo
produkti, ar arodbiedr?bu locek?us aizvieto?anas pak?pi, un pak?pi, kur?
pied?v?jums citu resursu ir atkar?gs no tas cen?m. Pie par?jiem vien?diem
nosac?jumiem , ja cenas piedav?juma elast?ba uz gal?jo produkti ir z?ma, ja
ir gr?ti aizt?vet arodbiedr?bas locek?us darbu ar citiem resursiem, un ja
citus resursus pied?v?jums sam?ra v?ji rea?? uz vi?u cen?m, tad par
rezult?tu b?s maz?k elast?gs piepras?jums uz arodbied?bu locek?us darbu.
Darba pied?v?juma elast?ba pa darba algai ilgtermi?? izaug. ?stermi??
period? uz pre?u tirg? var eksist?t tikai norobe?ota konkurence no ?rvalstu
firm?s pus?m. Ilgtermi??, ka amerik??u automobi?u ra?ot?ji noskajdroju?i 70-
to un 80-to gadu beig?s, ?rvalstu konkurence var pieaugt, un ar vi?u
pieaugs ar? uz izlaistas produkcijas piepras?juma elast?ba. ?slaic?g?
period? var atst?t nemain?go tehnolo?iju, bet ilgtermi?? var izv?st jaunas
tehnolo?ijas, pie kur?m ir izmantots maz?k darba sp?ka. Un, beidzot,
?slaic?g? period? pied?v?jums alternat?vie resursi var b?t fiks?ts, bet
taj? laik? ilgtermi?a tie rea??s vair?k uz cenu izmai??m migr?cijas d??,
darbiniekus apmac?bas d??, kuras nav ik?auti arodbiedr?b?, vai jaunas
iekart?s izmanto??na. Rezult?t? tirgus ierobe?o??na, ar kur?m iegr?st?s
arodbiedr?bas, b?s j?tig?ki ilgtermi?? perid?, nek? ?stermi??. Liel?ka
darba algas paaugsin???na, kuru arodbiedr?bas cen??s sasniegt t?g?d, v?d
pie nodarbin?t?bas lieliem zaud?jumiem n?kotn?. T?di ierobe?ojumi ir
galvenais iem?sls ta,ka ekonomiska ieg?ve, kur? nodro?in? saviem locek?iem,
kuras ?sten?b? ir ?oti necil?s.
4.5.Arodbiedr?bu iedarb?ba uz darba algu.
Ne vienu reizi daudz?s darbos bija m??in?jumi nov?rt?t arodbiedr?bu
iedarb?bu, kuras locek?i ir valsts darbinieki, kuru vi?i izdara darba uz
algas l?meni savus locek?us sam?ra ar darba algu citus kategorijas, kurus
neaptver arodbiedr?bas. ?ajos p?t?jumos ir ieg?ti rezult?ti, pa kuriem
arodbiedr?bai valsts sektor?, sprie?ot par visu, ir maz?ka iedarb?ba uz
darba algu savus locek?us, nekas arodbiedr?bas priv?t? sektor?.
Viens no iemesliem, ir t?ds, ka ties?bas uz streiku darbiniekiem ir mazs.
Otrais iemesls ir tur, ka darba alga- tas nav piln?gs apbalvojums.
Eksist? papildo?ie faktori, kuras var piev?st pie lielas ietekm?s
arodbiedr?bu valsts sektor?.
Ja izdevumi pieaugo?as darba algas vajag atdot nekav?joties, tad izdevumi
pabalstiem un atvieglojumiem darbiniekiem paliek daudzas reizes
nepaz?stamas regul??an?s moment?, bet atl?dzin?s n?kotn?. Piem?ram, re?ls
maks?jums piekrist??anai izmaks?t 100% izdevumus uz vesel?bas apdro?in?jumu
ir atkar?gs no n?kotnes izaugsmes apdro?in?juma likmes.
Pa ?iem diviem iemesliem, ?aj? gad?jum?, var cer?t, ka arodbiedr?bu ietekm?
uz pabalstiem un apalvojumiem b?s liel?ks, nek? tas iedarb?ba uz darba
algu.Nobeigums.
Ekonomikas att?st?bas ritenis grie?as sekm?gi, ja ir labas uz??m?jdarb?bas
sp?jas. Par vienu no galvenaj?m att?st?bas priek?roc?b?m Latvij?
aizvad?tajos gados tika uzskat?ts kvalific?tais un sam?r? l?tais
darbasp?ks. P?d?j? laik? ??das runas dzirdamas arvien ret?k. Septembr? 92.1
t?kstotis cilv?ku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no ekonomiski akt?vo
iedz?vot?ju skaita. 51.2 procenti no visiem re?istr?tajiem bezdarbniekiem
ir bez profesion?l?s izgl?t?bas – vi?i ieguvu?i vai nu visp?r?jo vid?jo,
pamata vai v?l zem?ku izgl?t?bu. Lai ar? zem?ka par pamatizgl?t?bu pagaid?m
ir diviem procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismaz?k ir cilv?ku
ar augst?ko izgl?t?bu. T? ka Latvij? ir ?oti stingra korel?cija starp
izgl?t?bas l?meni un bezdarbu, un t? pier?da, ka augst?k? izgl?t?ba ir
kapit?ls, kas tiek ieguld?ts m??a karjeras izveid?. Augstskola nevar sniegt
visam m??am piln?gu dro??bu, ka b?s darbs, bet t? dod iesp?ju un prasmi
main?ties, piel?goties, papildin?t zin??anas.
Dr?z Latvij? nevar?sim run?t ne par kvalific?tu, ne ar? l?tu darbasp?ku.
N?kotn? darba dev?jam darbinieka algo?ana un apm?c?ba izmaks?s ?oti d?rgi.
P?t?jumi r?da, ka nodarbin?t?bas probl?ma ir ?pa?i izteikta jaun?ko vecuma
grupu iedz?vot?ju vid?, kuriem iek?au?an?s darba tirg? ir ?oti aktu?la.
Person?m ar augst?ko izgl?t?bas l?meni ?ai zi?? ir liel?ki pan?kumi nek?
person?m, kur?m ir zem?ks izgl?t?bas l?menis. Pa?reiz jaunas meitenes
vair?k cie? no nemain?ga darba tirgus nek? jauni v?rie?i, kas varb?t ir
viens no iemesliem, k?p?c daudzas meitenes jaun?kaj?s vecuma grup?s turpina
apg?t izgl?t?bu. Nodarbin?t?bas probl?mas saasin?s, tuvojoties pensijas
vecumam, un ?aj? gad?jum? v?rie?i, it ?pa?i ar zemu izgl?t?bas l?meni, ir
vismaz?k aizsarg?ti. Vairumam v?rie?u parasti ir pieredze nemehaniz?tu
darbu veik?an?, ko vi?i ieguvu?i padomju pl?nveida ekonomiskaj? sist?m?,
pa?reiz Latvijas darba tirg? piepras?jums p?c ??diem vid?ja vecuma
v?rie?iem nav liels.
Cilv?ki ne tikai saskaras ar probl?m?m, kas saist?tas ar iek?au?anos
darba tirg? un izie?anu not?, bet ar? ar sliktiem darba apst?k?iem un
p?rm?r?gu slodzi darba viet?. Darba apst?k?u uzlabo?anai b?tu nepiecie?ams
daudz l?dzek?u, un t?p?c pa?reiz?j? ekonomiskaj? situ?cij? tas nevar?tu
k??t par galveno priorit?ti. T?tad tuv?kaj? n?kotn? nek?di lieli uzlabojumi
daba vides jom? nav gaid?mi.
Patlaban tr?kst inform?cijas tehnolo?iju darbinieku. B?vnieki uztraucas, ka
nav speci?listu, piem?ram, t?m?t?ju. Liel?k? da?a uz??m?ju atz?st, ka
problem?tiski ir ne tikai atrast fizisk? darba dar?t?jus – nedz?r?jus, bet
ar? in?enierus. Vienlaikus augstskolas ir pilnas ar studentiem, ?ogad taj?s
m?c?s vair?k nek? 100 t?ksto?i, ta?u tautsaimniec?b? tr?kst speci?listu, no
kuriem visvair?k atkar?ga ilgtsp?j?ga valsts att?st?ba. Tiek apm?c?ts daudz
jaunu cilv?ku, diem??l vi?i neder darbam.
Nedaudz vair?k par 100 t?ksto?iem studentu pavasar? beidza akad?misko
m?c?bu gadu. No tiem tre?? da?a – aptuveni 35 t?ksto?i – tiek sagatavoti
par valsts bud?eta l?dzek?iem. P?r?j?s divas tre?da?as par studij?m maks?
pa?i. Faktiski valsts var ietekm?t, regul?t vai struktur?t tikai ?o vienu
tre?da?u, kam t? dod savus l?dzek?us. Atliku??s divas tre?da?as veido
tirgus. Valst? ir 13 priv?t?s augstskolas. T?s galvenok?rt ir orient?tas uz
l?t?k?m studiju programm?m. Nevis slikt?k?m, bet l?t?k?m, turkl?t t?d?m
specialit?t?m, kur var ?tr?k sa?emt labu algu. T?s p?rsvar? ir soci?l?s
zin?tnes: ekonomisti, gr?matve?i, finansisti, uz??m?ji un tieslietu
speci?listi.
Mazpils?t?s, laukos un R?g? ir at??ir?gs darba tirgus. Mazpils?tu darba
tirgus ir j?tami mobil?ks, tur jau?amas kvalifik?cijas uzlabo?an?s
tendences.
Darba tirg? sievietes ir akt?v?kas. Par to liecina sievie?u klubi daudzos
pagastos, diem??l v?rie?iem t?du apvien?bu nav. ?ie klubi n?k klaj? ne
tikai ar soci?l?s ekonomikas, bet ar? uz??m?jdarb?bas idej?m.
“M?s, uz??m?ji, uzskat?m, ka god?gi maks?jam valstij nodok?us, un par tiem
v?lamies sa?emt labi sagatavotus speci?listus, kuru str?d?tprasme un
ieg?t?s zin??anas b?tu pietiekamas, lai, atn?kot pie mums, vi?i var?tu
uzs?kt darbu.”
Darba ir maz pat triju Baltijas valstu m?rog? sal?dzin?jum? ar Eiropu. Ir
ierobe?ots skaits cilv?ku, kas var darboties inform?cijas tehnolo?iju
nozar?.
“Ja gribam ?os d?rgos speci?listus, ir j?sadarbojas vis?m pus?m. Piem?ram,
Augst?k?s izgl?t?bas padome ?aj? m?c?bu gad? samazin?ja studiju vietas
skolot?jiem un soci?laj?s zin?tn?s un atdeva inform?cijas tehnolo?ij?m.
Norm?li b?tu, ka valsts dotu papildu vietas.”
T?p?c valstij vajadz?tu daudzveid?g?k un intens?v?k atbalst?t studentus,
pie??ir vair?k finansu l?dzek?us augstskol?m, lai studenti neb?tu spiesti
tik daudz naudas izdod par m?c?bu maks?m utt. T?d? gad?jum? var?tu
izgl?t?bu ieg?t daudz vair?k studentu, ja pa?laik viens no galvenajiem
aspektiem k?d?? tie studenti kuri var?tu stud?t, bet nestud? ir tie?i
finansi?lais aspekts. T? rezult?t?, iesp?jams, uzlabotos darba tirgus
Latvij?. Varb?t tas neuzlabotos ?oti strauji, ta?u es ceru un man ir pamats
cer?b?m ticu, ka ar laiku tas notiktu. Rastos vair?k speci?listu da??d?s
nozares. Viss darba tirgus m?sdien?s ir atkar?gs no izgl?t?bas un
studentiem, jo stud?t gribo?o un jauno speci?listu, kuri ir tikai ieguvu?i
augst?ko izgl?t?bu ir ?oti daudz, protams, ka ne visiem ir lemts savu sapni
piepild?t.
Lai veidotu akt?vu nodarbin?t?bas politiku, j?p?ta, p?c k?diem scen?rijiem
var?tu att?st?sies darbasp?ka tirgus un no k?diem faktoriem atkar?gs, t?p?c
vajag balsoties uz labas prakses piem?riem, j?pilnveido nodarbin?t?bas
politikas instrumenti.Bibliogr?fiskais saraksts.
1.P?rskats par tautas att?st?bu. -R., 1998.
2.Рональд Дж. Эренберг, Роберт С. Смит. Современная экономика труда ,-
издательство Московского университета,- 1996.
3.D?. E. Stiglics, D?. Drifils. Makroekonomika,- LU,- 1993.
4.latvijas statistikas gadagr?mata 2001,- R., -2001
5.Zaiga Matule. Nodarbin?t?ba un bezdarbs Latgal? 1998-1999.- R?zekne,-
1999.
6.M?s- br?vo arodbiedr?bu savien?ba.- 1998
7.C?ce A. Darbatirgus un bezdarbs p?csoci?lisma Latvij?.-Latvijas ZA
V?stis.- 1995.-Nr.7/8.
8.Kr?zm?tra M., Riv?a B. Darbasp?ka tirgus un bezdarbs Latvij?:
ietekm?jo?ie faktori un sekas.-Latvijas ZA V?stis.-1996.
9.Skaidrojo?? v?rdn?ca.- RTU,- 1994.
10. . Стенли Л. Брю, Экономикс.- М.:1993.
11. Экономика и бизнес/Под ред. В.Д. Камаева. — М.:1993.
12.E. Kassalis “Makroekonomika”/1995/ Latvijas Universit?te
13.Georgs L?bermanis. Makroekonomika: teorija un Latvijas att?st?bas
probl?mas- Kamene,- 1998
14.Centr?l?s statistikas p?rvalde. Ekonomisk? un soci?l? att?st?ba,- 1998————————
Arodbiedr?ba biedrsLBAS
Rev?zijas
komisijaLBAS
kongressLBAS birojs
Valde
( 31 loceklis)Izpildkomiteja
(9 locek?i)LBAS priek?s?d?t?js
LBAS priek?s?d?t?ja vietnieks
Arodbiedr?bu arodorganiz?cijas
LBAS konference
LBAS dal?borganiz?cijas
Republik?nisk?s nozaru arod- biedr?bas un profesion?las arodapvien?bas
23 rajonu un pils?tu arodbiedr?bu centri