[pic]
Ties?bu zin?tnes
Lauris ?ulcs
TZ1D7
PAST?V?GAIS STUDIJU DARBS
Tautsaimniec?b?
Darba tirgus Latvij?
Ievads.
?aj? darb? es aprakstu darba tirgus situ?ciju Latvij?. T? nav viena
no lab?kaj?m situ?cij?m Eirop?, pat var?tu teikt, ka viena no slikt?kaj?m.
Latvij? ir diezgan liels bezdarba l?menis, ar? augst?ko izgl?t?bu sp?j
ieg?t tikai tie , kas var at?auties maks?t par to, jo m?sdien?s tas ir
d?rgs prieks. Protams, ir ar? bud?eta grupas, ta?u to ir p?r?k maz un t?s
nesp?j sagatavot attiec?go daudzumu augsti kvalific?tus darbiniekus, cik
Latvijas darba tirgum ir nepiecie?ams.
Ar? sal?dzinot situ?ciju ar m?su kaimi?valst?m – Igauniju un Lietuvu,
situ?cija Latvijas darba tirg? ir daudz nesak?rtot?ka un slikt?ka.1. Darba tirgus.
K? jebkur? tirg?, ar? darb? tirg? m?s interes? preces (darba) cena,
piepras?jums un pied?v?jums. M?sdienu ekonomikas teorija par darba cenu
uzskata darba algu. Darba alga (W) uz??mumam ir ?? ra?o?anas faktora
izmaksas, bet darbiniekam, kur? ir ?? faktora ?pa?nieks, darba alga ir
ien?kums, ko tas g?st, realiz?jot ra?o?anas faktoru. Iz??ir nomin?lo un
re?lo darba algu.
Nomin?l? darba alga ir naudas daudzums, ko str?d?jo?ais sa?em par
savu darbu.
Re?l? darba alga ir pre?u un pakalpojumu daudzums, ko str?d?jo?ais
var nopirkt par nomin?lo darba algu.
Darba tirgum ir da??das formas:
1. piln?ga konkurence;
2. monopols (arodbiedr?ba nosaka darba p?rdo?anas noteikumus);
3. monopsons (dotajam darba veidam ir tikai viens darba dev?js);
4. oligopsons (da?as firmas algo vien?du vai diferenc?tu darbu);
5. monopsonistisk? konkurence (daudz firmas p?rk diferenc?tu darbu).
Piln?g?s konkurences tirg? darba pied?v?jumu nosaka divi faktori:
1. re?l? darba alga;
2. darba robe?produkta lielums naudas izteiksm?.
Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazin?s darba robe?produkts
naudas izteiksm?. Papildu darbinieku iesaist??ana tiks p?rtraukta, kad
darba robe?produkts naudas izteiksm? k??s vien?ds ar darba algas likmi.
Neskatoties uz to, ka atsevi??u indiv?du darba pied?v?juma l?kne var
main?t savu raksturu, darba pied?v?juma tirgus l?kne parasti ir augo?a. Tas
ir t?p?c, ka nozare vai profesija, kur? iev?rojami aug darba alga, k??st
pievilc?ga un rodas darba pied?v?jums no cit?m nozar?m vai profesij?m, kur
darba alga ir zem?ka.
Tirgus l?dzsvars iest?jas piepras?juma un pied?v?juma l?k?u
krustpunkt? (punkts e). Ja darba alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara
algu OE, piem?ram, OE1, tad piepras?jums p?c darba b?s OL1, bet darba
pied?v?jums b?s OL4, t.i., pied?v?jums p?rsniedz piepras?jumu. Tie, kam nav
darba, b?s ar mieru str?d?t par zem?ku algu, un tas pazemin?s ar?
str?d?jo?o algas. Samazin?sies pied?v?jums, pieaugs piepras?jums. T?d?j?di
piepras?jums un pied?v?jums izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars. Ja alga
tiks noteikta zem?ka nek? OE, piem?ram, OE2, tad piepras?jums p?c darba b?s
liel?ks nek? pied?v?jums. Lai piesaist?tu darbiniekus, darba dev?ji b?s
spiesti palielin?t darba algas. T?d?j?di darba piepras?jums un pied?v?jums
atkal izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars.2. Bezdarbs.
Bezdarbs ir situ?cija, kad darba pied?v?juma apjoms p?rsniedz darba
piepras?juma apjomu. J?dzieni “bezdarbnieks” un “nestr?d?jo?ais” nav
identiski. Cilv?ks var da??du iemeslu d?? nestr?d?t, bet vi?? neb?s
bezdarbnieks. Taj? pa?? laik?, ja kvalific?ts speci?lists nevar atrast
darbu specialit?t?, bet vi?am pied?v? k?du citu maz?k kvalific?tu darbu,
tad ?is cilv?ks ir bezdarbnieks. Ir j?at??ir bezdarba j?dziena ekonomisk?
b?t?ba no t? juridisk?s formas. Ekonomista izpratn? bezdarbnieks ir
noteiktas kvalifik?cijas darbinieks, kur? v?las str?d?t par taj? br?d?
domin?jo?o algu, bet nevar atrast darbu. Bezdarbnieka juridiskais statuss
da??d?s valst?s tiek noteikts da??di. Latvijas Republikas likums “Par
nodarbin?t?bu” par bezdarbnieku atz?st darbsp?j?gu, nestr?d?jo?u cilv?ku
darbsp?j?g? vecum?, kuram nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s algas apm?r?,
kur? neveic uz??m?jdarb?bu, mekl? darbu un ir re?istr?ts Nodarbin?t?bas
valsts dienest?, un vismaz reizi m?nes? piesak?s ?aj? dienest?.
Ir vair?kas bezdarba formas:
Frikcion?lais bezdarbs – bezdarbs, kas ir saist?ts ar str?d?jo?o
br?vpr?t?gu darbavietas mai?u un pagaidu nenodarbin?t?bu.
Struktur?lais bezdarbs – Bezdarbs, ko rada izmai?as pat?ri?a pre?u
piepras?juma un tehnolo?ijas strukt?r?.
Cikliskais bezdarbs – bezdarbs, ko rada ekonomikas konjunkt?ras
izmai?as.
Sezonas bezdarbs – ir saist?ts ar regul?r?m atsevi??u nozaru
nodarbin?t?bas izmai??m gada laik?.3. Darba alga.
Uz??m?js cen?as sa?emt maksim?lo efektu no vi?a ieg?tajiem darba
pakalpojumiem. T?p?c tas nemit?gi mekl? darbinieka darba ra??guma
palielin??anas veidus, izmantojot ?im nol?kam “p?tagas un medusrau?a
metodi”. Gala rezult?t? uz??m?ja p?li?u iedarb?gums izpau?as str?d?jo?o
darba apmaksas organiz?cij?.
Atkar?b? no faktoriem, liktiem darba algas apr??ina pamat?, visi t?s
daudzie paveidi var b?t sagrup?ti div?s pamatform?s: k? laika darba un
gabaldarba alga. Laika darba alga var b?t k? samaksa par stund?m, dien?m,
ned???m vai par m?nesi – atkar?b? no apr??in??anas vien?bas, t.i., no darba
cenas m?rvien?bas (darba stunda, diena, ned??a, m?nesis). Kop?jo darba
laiku sam?rojot ar darba daudzumu, par kuru ir noteikta zin?ma cena, var
apr??in?t darba algu par visu nostr?d?to laiku. Ja, konjukt?ras
pasliktin??an?s vai citu apst?k?u rezult?t?, darba cena ir nosl?d?jusi uz
leju no s?kotn?ja taj? ielikt? izdevumu apjoma, kas ir nepiecie?ams
darbinieka un t? ?imenes locek?u atra?o?anai, tad cilv?kam n?ksies str?d?t
virsstundas, pagarinot savu darba dienu.
Pie masveid?gas virsstundu darba izplat?bas palielin?s pied?v?jums
darba tirg?. T?d? veid? palielin?jusies konkurence darbinieku vid? ?aus
uz??m?jam samazin?t darba cenu sav? firm?. Bet tas, savuk?rt, var samazin?t
piepras?juma cenu ar? darba tirg?. Piepras?jumu ?aj? gad?jum? vajadz?tu
raksturot k? elast?gu.
Laika darba algas t?l?k?s tie??s p?rveido?an?s forma ir gabaldarba
algas forma.
Gabaldarba algas forma, at??ir?ba no laika darba algas, dod iesp?ju
uz??m?jam noteikt zin?mu darbinieka darba intensit?tes l?meni.
Tie?? gabaldarba samaksa, k? ar? t?s modifik?cijas, ir paredz?ta pie
pla?as roku darba izmanto?anas un stimul?, galvenok?rt, kvantitat?vu
ra?ojam?s produkcijas palielin??anu.4. Darba tirgus politika Latvij?.
T? k? darba tirgus politika ir ekonomisk?s politikas neat?emama
sast?vda?a, tad, mainoties ekonomiskajai situ?cijai, main?s ar? darba
tirgus politikas virzieni, k? ar? darbasp?ka piepras?jums un pied?v?jums
darba tirg?. Darba tirgus strat??ijai j?b?t saska?otai ar valsts ekonomisko
un soci?lo politiku, t?p?c darba tirgus strat??ijas galvenie m?r?i var tikt
dal?ti div?s da??s:
— nodro?in?t notieko?o ekonomikas p?rk?rto?anos ar nepiecie?amajiem
darbasp?ka resursiem: nodro?inot pras?bas p?c jaunas kvalifik?cijas
str?d?jo?ajiem, paaugstinot to kvalifik?ciju; veicinot br?vu darbasp?ka
kust?bu starp darba mekl?t?jiem un uz??m?jiem,
— nodro?in?t bezdarbniekiem iesp?jas apg?t jaunus darba veidus,
papildzin??anas, u.c. – lai izvair?tos no soci?l?s spriedzes un
palielin?tu iesp?jas b?t sagatavotiem past?v?gam darbam.
Patreiz?j? situ?cija darba tirg? ir krasi izmain?jusies kop? 1990.
gada l?dz ar ekonomikas p?rk?rto?anos uz pasaules tirgu. Ja l?dz 1990. gada
s?kumam iedz?vot?ju nodarbin?t?ba Latvij? bija viena no augst?kaj?m
pasaul?, kas rad?s gan republikas demogr?fisk?s situ?cijas rezult?t?, gan
?emot v?r? iedz?vot?ju sal?dzino?i augsto visp?r?j?s un profesion?l?s
sagatavot?bas l?meni, gan, neap?aub?mi, ar? izskaidrojam ar ilgsto?o
ekstens?vo tautsaimniec?bas att?st?bu, kur pilnas nodarbin?t?bas aizseg?
tika faktiski realiz?ts tot?las nodarbin?t?bas princips, kas no vienas
puses ??va atvirz?t bezdarba probl?mu k? neiesp?jamu, un no otras puses –
rad?ja str?d?t?ju neieinteres?t?bu darba rezult?tos un darba vietas
sagatavo?an?, k? ar? kav?jas jaunas tehnolo?ijas un darba organiz?cijas
formu ievie?anu. Atpalikus? tehnolo?ija un zemais darba organiz?cijas
l?menis visp?r?jas neieinteres?t?bas un person?la main?bas apst?k?os sp?ja
uztur?t pieaugo?u vajadz?bu p?c darbasp?ka resursiem, l?dz ar to veicinot
ar? iedz?vot?ju nodarbin?t?bas l?me?a k?pumu. Ilgsto?i saglab?j?s
iespaid?gs darbasp?ka defic?ts 80 – tajos gados – ap 25 – 30. t?kst.
cilv?ku, ta?u tas tika m?ksl?gi uztur?ts, attaisnojot intens?vo migrantu
piepl?di. Tradicion?lo Latvijas darba tirgus stabilit?ti ietekm? t?di
apst?k?i k? ekonomikas p?rk?rto?ana, atrais??an?s no padomju laika
strukt?r?m un sekojo??s naudas pl?smas probl?mas.5. Darba tirgus Latvij? ?odien.
Ekonomikas att?st?bas ritenis grie?as sekm?gi, ja ir labas
uz??m?jdarb?bas sp?jas. Par vienu no galvenaj?m att?st?bas priek?roc?b?m
Latvij? aizvad?tajos gados tika uzskat?ts kvalific?tais un sam?r? l?tais
darbasp?ks. P?d?j? laik? ??das runas dzirdamas arvien ret?k. Septembr? 92.1
t?kstotis cilv?ku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no ekonomiski akt?vo
iedz?vot?ju skaita. 51.2 procenti no visiem re?istr?tajiem bezdarbniekiem
ir bez profesion?l?s izgl?t?bas – vi?i ieguvu?i vai nu visp?r?jo vid?jo,
pamata vai v?l zem?ku izgl?t?bu. Lai ar? zem?ka par pamatizgl?t?bu pagaid?m
ir diviem procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismaz?k ir cilv?ku
ar augst?ko izgl?t?bu. T? ka Latvij? ir ?oti stingra korel?cija starp
izgl?t?bas l?meni un bezdarbu, un t? pier?da, ka augst?k? izgl?t?ba ir
kapit?ls, kas tiek ieguld?ts m??a karjeras izveid?. Augstskola nevar sniegt
visam m??am piln?gu dro??bu, ka b?s darbs, bet t? dod iesp?ju un prasmi
main?ties, piel?goties, papildin?t zin??anas.
Dr?z Latvij? nevar?sim run?t ne par kvalific?tu, ne ar? l?tu
darbasp?ku. N?kotn? darba dev?jam darbinieka algo?ana un apm?c?ba izmaks?s
?oti d?rgi.6. Latvijas darba tirgus sal?dzin?jum? ar cit?m re?iona valst?m.
M?su kaimi?i – Igaunija, Lietuva – b?t?b? p?rdz?vo l?dz?gas
probl?mas. Sal?dzinot ar att?st?t?kaj?m Eiropas valst?m, piem?ram,
Zviedriju un D?niju, mums probl?mas ir as?kas, jo ir rakstur?gs ilgsto??ks
bezdarbs, ar? to bezdarbnieku skaits, kas nav ieguvu?i nek?du
kvalifik?ciju, ir liel?ks nek? Eiropas valst?s. Vi?us ir gr?t?k iesaist?t
darba tirg?, jo vi?i ir imobili, nekust?gi. Mums ir liel?ks gan
bezdarbnieku ?patsvars, gan ar? bezdarbnieku jaunie?u un bezdarbnieku
pirmspensijas vecum? skaits. Nemobilit?ti labi raksturo bezdarba l?menis
re?ion?laj? skat?jum?, ?pa?i augstais bezdarbs Latgales re?ion?.7. Latvijas darba tirgus neatbilst tautsaimniec?bas pa?reiz?j?m pras?b?m.
Patlaban tr?kst inform?cijas tehnolo?iju darbinieku. B?vnieki
uztraucas, ka nav speci?listu, piem?ram, t?m?t?ju. Liel?k? da?a uz??m?ju
atz?st, ka problem?tiski ir ne tikai atrast fizisk? darba dar?t?jus –
nedz?r?jus, bet ar? in?enierus. Vienlaikus augstskolas ir pilnas ar
studentiem, ?ogad taj?s m?c?s vair?k nek? 100 t?ksto?i, ta?u
tautsaimniec?b? tr?kst speci?listu, no kuriem visvair?k atkar?ga
ilgtsp?j?ga valsts att?st?ba. Tiek apm?c?ts daudz jaunu cilv?ku, diem??l
vi?i neder darbam.
Nedaudz vair?k par 100 t?ksto?iem studentu pavasar? beidza akad?misko
m?c?bu gadu. No tiem tre?? da?a – aptuveni 35 t?ksto?i – tiek sagatavoti
par valsts bud?eta l?dzek?iem. P?r?j?s divas tre?da?as par studij?m maks?
pa?i. Faktiski valsts var ietekm?t, regul?t vai struktur?t tikai ?o vienu
tre?da?u, kam t? dod savus l?dzek?us. Atliku??s divas tre?da?as veido
tirgus. Valst? ir 13 priv?t?s augstskolas. T?s galvenok?rt ir orient?tas uz
l?t?k?m studiju programm?m. Nevis slikt?k?m, bet l?t?k?m, turkl?t t?d?m
specialit?t?m, kur var ?tr?k sa?emt labu algu. T?s p?rsvar? ir soci?l?s
zin?tnes: ekonomisti, gr?matve?i, finansisti, uz??m?ji un tieslietu
speci?listi.
Mazpils?t?s, laukos un R?g? ir at??ir?gs darba tirgus. Mazpils?tu
darba tirgus ir j?tami mobil?ks, tur jau?amas kvalifik?cijas uzlabo?an?s
tendences.
Darba tirg? sievietes ir akt?v?kas. Par to liecina sievie?u klubi
daudzos pagastos, diem??l v?rie?iem t?du apvien?bu nav. ?ie klubi n?k klaj?
ne tikai ar soci?l?s ekonomikas, bet ar? uz??m?jdarb?bas idej?m.
“M?s, uz??m?ji, uzskat?m, ka god?gi maks?jam valstij nodok?us, un par
tiem v?lamies sa?emt labi sagatavotus speci?listus, kuru str?d?tprasme un
ieg?t?s zin??anas b?tu pietiekamas, lai, atn?kot pie mums, vi?i var?tu
uzs?kt darbu.”[4,35.lpp]
Darba ir maz pat triju Baltijas valstu m?rog? sal?dzin?jum? ar
Eiropu. Ir ierobe?ots skaits cilv?ku, kas var darboties inform?cijas
tehnolo?iju nozar?.
“Ja gribam ?os d?rgos speci?listus, ir j?sadarbojas vis?m pus?m.
Piem?ram, Augst?k?s izgl?t?bas padome ?aj? m?c?bu gad? samazin?ja studiju
vietas skolot?jiem un soci?laj?s zin?tn?s un atdeva inform?cijas
tehnolo?ij?m. Norm?li b?tu, ka valsts dotu papildu vietas.”[4,35.lpp.]
Septi?i procenti augstskolu beigu?o k??st par bezdarbniekiem. P?d?j?
laik? likumdo?anas p?rmai?u d?? augstskolas beigu?ie nemaz nere?istr?jas
Valsts nodarbin?t?bas dienest?, jo ?iem cilv?kiem vairs nav ties?bu uz
bezdarbnieku pabalstu. Finansu resursi ?auj bezdarbniekus skolot ?etrus
l?dz se?us m?ne?us.8. K? br?v? darbasp?ka kust?ba ietekm?s Latvijas darba tirgu.
Latvie?u mentalit?te ir t?da, ka mums vajag, lai k?ds m?s pagr??.
M?su darbasp?ks aizies str?d?t uz Eiropu, ja m?su uz??m?ji neb?s sp?j?gi
vi?iem atbilsto?i maks?t. Darba migr?cijas p?t?jumi liecina, ka vispirms
migr? kvalific?tie. Bet tagad s?k migr?t ar? nekvalific?tais darbasp?ks.
Uz??m?ju kopiena Latvij? ir atbild?ga par nacion?lo identit?ti. Konkr?ti –
neizlaist mened?menta kontroli no sav?m rok?m. Latvij? ir slikti, ka visos
privatiz?tajos lieluz??mumos – Lattelekom un citos – nacion?lais
mened?ments aiziet. Darbinieku notur??anai firm? un Latvij? liela noz?me ir
ar? organiz?cij? valdo?ajam korporat?vajam garam. Tas latvie?u mentalit?tei
ir b?tiski.
Jo vec?ks cilv?ks, jo vair?k vi?am ir j?m?c?s, lai notur?tos darba
tirg?. Da?a no m?su vid?j? un zem?k? l?me?a speci?listiem ir nopietni
apdraud?ti. Cilv?ki, kas nestr?d?, zaud? tic?bu r?tdienai.Nobeigums.
P?c man?m dom?m, valstij vajadz?tu daudzveid?g?k un intens?v?k
atbalst?t studentus, pie??ir vair?k finansu l?dzek?us augstskol?m, lai
studenti neb?tu spiesti tik daudz naudas izdod par m?c?bu maks?m utt. T?d?
gad?jum? var?tu izgl?t?bu ieg?t daudz vair?k studentu, ja pa?laik viens no
galvenajiem aspektiem k?d?? tie studenti kuri var?tu stud?t, bet nestud? ir
tie?i finansi?lais aspekts. T? rezult?t?, iesp?jams, uzlabotos darba tirgus
Latvij?. Varb?t tas neuzlabotos ?oti strauji, ta?u es ceru un man ir pamats
cer?b?m ticu, ka ar laiku tas notiktu. Rastos vair?k speci?listu da??d?s
nozar?s.
Es uzskatu, ka viss darba tirgus m?sdien?s ir atkar?gs no izgl?t?bas
un studentiem, jo stud?t gribo?o un jauno speci?listu, kuri ir tikai
ieguvu?i augst?ko izgl?t?bu ir ?oti daudz, protams, ka ne visiem ir lemts
savu sapni piepild?t.Izmantot? literat?ra.
1. Ne?pors V.,Ruperte I.,Saul?tis J. Mikroekonomika.-Dr.oec.V. Ne?pora
redakcija, R?ga, 2000.-98-102.lpp.
2. C?ce A. Darbatirgus un bezdarbs p?csoci?lisma Latvij?.//Latvijas ZA
V?stis.- 1995.-Nr.7/8.-59.-68.lpp.
3. Kr?zm?tra M., Riv?a B. Darbasp?ka tirgus un bezdarbs Latvij?:
ietekm?jo?ie faktori un sekas.//Latvijas ZA V?stis.-1996.-50.s?j.-Nr.3-1.-
11.lpp.
4. Tentere G., Bertrands J., Krumbergs O., Riv?a B., Tisenkopfs T., Niklass
M., ?perberga M., Rozenbergs G. Darbs b?s elast?gajiem un
mobilajiem.//Kapit?ls.- 2001.-Nr.11.-32-40.lpp.Saturs.
Ievads. 2
1. Darba tirgus. 3
2. Bezdarbs. 5
3. Darba alga. 6
4. Darba tirgus politika Latvij?. 7
5. Darba tirgus Latvij? ?odien. 8
6. Latvijas darba tirgus sal?dzin?jum? ar cit?m re?iona valst?m. 9
7. Latvijas darba tirgus neatbilst tautsaimniec?bas pa?reiz?j?m pras?b?m.
10
8. K? br?v? darbasp?ka kust?ba ietekm?s Latvijas darba tirgu. 12
Nobeigums. 13
Izmantot? literat?ra. 14
Saturs. 15
