Bezdarbs
L?dz 1990.gadam iedz?vot?ju nodarbin?t?ba Latvij? bija viena no
augst?kaj?m pasaul?. To liel? m?r? var izskaidrot ar ilgsto?o? ekstens?vo
tautsaimniec?bas att?st?bu, ?stenojot piln?gas nodarbin?t?bas principu,
kas, no vienas puses, ??va nov?rst bezdarbu, bet no otras puses, noteica
zemu darba ra??gumu. 90.gadu s?kum? uzs?kt?s ekonomisk?s reformas, lai
tautsaimniec?ba p?rorient?tos uz tirgus attiec?b?m, ietekm?ja ar? darba
tirgu. 1992.gada 15.janv?r? st?j?s sp?k? likums “Par nodarbin?t?bu”, un tad
ar? tika uzs?kta bezdarbnieku re?istr?cija. Re?istr?tais bezdarba l?menis
no 2.3% re?istr?cijas pirmaj? gad? pieaudzis l?dz 9.3% 1999.gada beig?s.[1]?aj? darb? autori apskat?s, kas visp?r ir bezdarbs, k? tas iedal?s,
k?da ir bezdarba p?d?j? statistika un izv?rst?ki apl?kosim bezdarba plusus
un m?nusus saist?b? ar Latvijas piem?riem.1. Galveno j?dzienu defin?cijas
Bezdarbs — past?v?ga algota darba tr?kums.
Bezdarbs iedal?s:
. Cikliskaj? bezdarb? — bezdarbs, kas rodas ekonomikas lejupsl?des un
depresijas laik?.
. Frikcion?laj? jeb berzes bezdarb? — pagaidu bezdarbs, kad
personas mekl? jaunu vai lab?ku darba vietu vair?k nek? ?etras
ned??as.
. Sezon?laj? bezdarb? — bezdarba veids, parasti saist?ts ar da??du
nozaru nodarbin?t?bas sezon?l?m izmai??m gada laik?, piem?ram,
lauksaimniec?b? u.c.
. Struktur?laj? bezdarb? — bezdarba veids, saist?ts ar darbasp?ka
piepras?juma izmai??m jaunu nozaru ra?an?s, tehnolo?iju nomai?u
un taml?dz?gu procesu rezult?t?.
Frikcion?lais un struktur?lais bezdarbs kop? veido dab?go bezdarbu,
kur? parasti ir nemain?gs.
Bezdarbnieks — cilv?ks, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir
darbasp?j?gs, v?las str?d?t un bez pan?kumiem akt?vi mekl? darbu vismaz
?etras ned??as. Bezdarbnieks — fiziska persona darbsp?j?g? vecum?, kura
nestr?d?, kurai nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s darba samaksas apm?r?,
kura neveic uz??m?jdarb?bu un mekl? darbu. Lai ieg?tu bezdarbnieka statusu,
personai p?c pieraksta vietas nepiecie?ams re?istr?ties Valsts
nodarbin?t?bas dienest? un j?grie?as ?aj? dienest? vismaz vienu reizi
m?nes?. Par bezdarbnieku peronu atz?st ?etrpadsmitaj? dien? p?c
re?istr?cijas Valsts nodarbin?t?bas dienest?. Ar l?mumu bezdarbnieks savu
statusu LR likum? “Par nodarbin?t?bu” noteiktajos gad?jumos var ar? zaud?t.
?aj? likum? noteikts, ka bezdarbnieks var sa?emt bezdarbnieka pabalstu,
stipendiju, un vi?am p?c iesp?jas tiek pied?v?ts piem?rots darbs,
profesion?l? apm?c?ba vai p?rkvalific??an?s. Likums uzliek par pien?kumu
pa?vald?b?m organiz?t algotus pagaidu sabiedriskos darbus.2. Statistikas dati
Re?istr?t? bezdarba l?menis (% perioda beig?s)|1998 |1999 |1997 |1998 |1999 |2000p |
I |II |III |IV |I |II |III |IV | | | | | |7,1 |7,2 |7,6 |9,2 |10,1 |10,0
|9,5 |9,1 |9 |9,2 |9,1 |8,0 | |Darba mekl?t?ju ?patsvars 1999.gada beig?s 14,4%.
Viszem?kais bezdarba l?menis parasti ir R?g? un cit?s att?st?t?s
pils?t?s, turpretim visaugst?kais un ar? visaugst?kais ilgsto?o
bezdarbnieku ?patsvars Latgales pus? – gandr?z katrs ceturtais nevar atrast
past?v?gu algotu darbu.2000.gada mart? re?istr?tais bezdarba l?menis valst? bija 9%.
Viens no vald?bas noteiktajiem galvenajiem ekonomikas pamatuzdevumiem
vid?ja termi?a periodam ir nodro?in?t nosac?jumus 10000 jaunu darba vietu
rad??anai ik gadu.
P?c 2000.gada j?nija LR Ekonomikas ministrijas zi?ojuma par Latvijas
tautsaimniec?bas att?st?bu valst? turpina samazin?ties tautsaimniec?b?
nodarbin?to skaits vid?ji 1999.gad? = 1 028 000, kas ir viszem?kais
r?d?t?js s?kot no 1992.gada (iz?emot 1996.g.). Toties str?d?jo?o skaits
priv?taj? sektor? past?v?gi pieaug. 84,7% no nodarbin?to kopskaita veidoja
darba ??m?ji, 3,6% darba dev?ji, 7% pa?nodarbin?tie, un 4,4% bija ?imenes
saimniec?b? str?d?jo?ie neapmaks?tie ?imenes locek?i un radinieki. P?d?jo
piecu gadu laik? strauji pieaug nodarbin?to skaits nekustam? ?pa?uma
izmanto?an?, nom? un komercdarb?b?, valsts p?rvald? un aizsardz?b?,
oblig?t? soci?l? apdro?in??an?, vairum? un mazumtirdzniec?b?, sadz?ves
priek?metu remont?, toties samazin?j?s vesel?bas aizsardz?b? un soci?laj?
apr?p?, k? ar? finansu starpniec?b?. Nov?rojama ra?o?anas sf?ras saruk?ana
Vid?jais laiks, cik ilgi darba mekl?t?ji biju?i bez darba, ir 28
m?ne?i. Gandr?z tr?s ceturtda?as no visiem darba mekl?t?jiem mekl? darbu
ilg?k par 6 m?ne?iem.3. Bezdarba plusi un m?nusi no bezdarbnieka puses
— Tikai 40,8% bezdarbnieku sa?em bezdarbnieku pabalstu. P?r?jie
bezdarbnieki var cer?t sa?emt da?us soci?las pal?dz?bas veidus no savas
pa?vald?bas. Ja ??s pabalstu un pal?dz?bas summas sal?dzin?jum? ar
re?lajiem vienk?r?i izdz?vo?anai nepiecie?amajiem izdevumiem, no kuriem
“lauvas tiesu” pils?tnieku tr?c?gaj?s ?imen?s veido maksa par
centraliz?to apkuri, no kuras praktiski nav iesp?jams atteikties
(savdab?gs apkures nodoklis!), k? ar? nesam?r?gi d?rgais sabiedriskais
transports, var secin?t, ka darbu zaud?ju?am cilv?kam (ja vien vi?am nav
nopietnu ietaup?jumu) nepietiek l?dzek?u un resursu, lai p?rdz?votu
bezdarba periodu un atrastu jaunu darbu. L?dz ar to vi?u re?li gaida
izlik?ana no dz?vok?a, kurai var sekot soci?l? statusa kri?an?s un
person?bas degrad?cija. ?s?k sakot – valst? nav re?lu soci?lo garantiju.
Bezdarbs – t? ir soci?la slim?ba. T?s ir nemit?gas bailes, kuras
pak?peniski sa?d cilv?ku. Bailes par izdz?vo?anu. Bailes tikt izliktam no
dz?vok?a. Bailes zaud?t darbu. Katram ir ties?bas dom?t, ka person?gi man
tas neskar , tom?r ?? bai?u izj?ta, bezdarba un nabadz?bas kl?tb?tne ir
j?tama vis? sabiedr?b?. Bailes zaud?t darbu – soci?l? spriedze.
— Darbs nav tikai materi?lo pras?bu nodro?in??anas avots, bet dod savas
v?rt?bas apzi?u, liek justies noz?m?gam. Zaud?jot darbu, cilv?ki
nevienm?r var apmierin?t ??s svar?g?s vajadz?bas, un tas var b?t
nom?kt?bas un da??du kompleksu ra?an?s iemesls. Reiz?m darba zaud??ana
sakr?t ar probl?m?m person?gaj? dz?v?, un cilv?kiem t?dos br??os var?tu
pat noder?t psihologa pal?dz?ba. Nodarbin?t?bas valsts dienest? ar darba
mekl?t?ju grup?m str?d? psihologi, kas iesaka k? lab?k mekl?t darbu un
tikt p?ri emocion?lajai kr?zei.
Rakstur?gi ir tas, ka cilv?kiem, ilgsto?i atrodoties bez darba un
neg?stot nek?dus pan?kumus darba mekl?jumos, rodas un izstr?d?jas ne viens
vien komplekss. Vi?i labu atspaidu rod darba mekl?t?ju klubos, kur valsts
atalgoti psihologi un juristi pal?dz bez darba paliku?ajiem, organiz?
saskarsmes psiholo?ijas un lieti???s psiholo?ijas nodarb?bas citiem v?rdiem
– pal?dz apg?t to, ko sauc par sp?ju pied?v?t sevi darba tirg?.
? Ta?u pal?dz?t ar? var vien?gi tiem cilv?kiem, kuri pa?i to v?las. Jo
piem?ram, cilv?ki , kam bezdarbnieka pabalsts ir 200 un pat 250Ls m?nes?,
neb?t nav ieinteres?ti iesaist?ties darb?, jo ar ??du naudu, kas
t?ksto?iem cilv?ku r?d?s vien sap?os, itin mier?gi var 2 vai 3 m?ne?us
atp?sties. Un tikai tad, kad pabalsta summa iev?rojami samazin?s, ?ie
cilv?ki s?k nopietn?k dom?t par str?d??anu. Par laimi, t?du bag?tu
bezdarbnieku nav daudz. Turkl?t tagad, kad noteikti pabalstu griesti,
lielo pabalstu sa??m?ji, j?dom?, aktiviz?sies.
Ir v?l t?da kategorija – pas?vie bezdarbnieki (p?c NVD datiem Latvij?
apm?ram 20%[2]). Daudzi pas?vie bezdarbnieki nemaz necen?as darbu mekl?t,
jo ir iem?c?ju?ies dz?vot bez regul?riem ien?kumiem.
+ Bezdarbnieka statuss noder, lai par valsts l?dzek?iem apg?tu jaunu arodu.
Valsts nodarbin?t?bas dienesta (VND) p?rzi?? eso?? apm?c?bas un
p?rkvalifik?cijas programma, kuras lietder?bu skepti?i s?kum? ap?aub?ja,
g?st arvien liel?ku atsauc?bu. Gan cilv?ki pa?i atz?st, ka bez jaun?m
zin??an?m darbu neieg?t, gan ar? darba dev?ji sapratu?i, ka izgl?tots
darbinieks firmas lab? sp?j izdar?t vair?k. Valsts, savuk?rt, ir
ieinteres?ta, lai ikviens pelna pats, lai neb?tu uzturams uz nodok?u
maks?t?ju r??ina. K?p?c cilv?ki tom?r neiek?rtojas darb?? Iemeslu spektrs
ir pla?s, s?kot ar objekt?vajiem – slim?bas, cilv?ki iek?rtojas, bet
str?d? neleg?li, t.i. uz??m?ji nenoform? dokumentus, nemaks? nodok?us un
str?d?jo?ais nedr?kst to teikt valsts darbiniekiem, un beidzot ar
subjekt?vajiem – neuz??m?ba, neveiksmes, negrib??ana str?d?t.————————
[1] http://www.banka.lv/izdevumi/Latvian/avrev/1999/avrev06-3.html
[2]
?????????????????????????????????http://www.banka.lv/izdevumi/Latvian/avrev/
1999/avrev06-3.html
