Latvijas Universit?te
Ekonomikas un Vad?bas Fakult?te
Finansu instit?tsKursa darbs
Apdro?in??an?Apdro?in??anas veidi Latvij?.
R?ga
2000
Saturs.Ievads 3
Apdro?in??ana, tas raksturojums, tendences un aktu?lit?te 4
1. Nedz?v?bas apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana) 8
1.1.Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas
oblig?t? apdro?in??ana [2;1]. 81.2.Transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?
apdro?in??ana. 91.3. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?. 10
1.4. Za??s kartes. 11
1.5.Uz??muma apdro?in??ana. 12
1.6. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana. 13
2. Dz?v?bas apdro?in??anas tirgus 14
2.1. Vesel?bas apdro?in??ana. 15
2.2. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana. 16
2.3. Nelaimes gad?jumu apdro?in??ana. 17
2.4. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana. 17
3. ?pa?uma apdro?in??ana 19
3.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana. 21
3.1.1. ?ku apdro?in??ana 21
3.1.2. Mantas apdro?in??ana. 22
3.1.3. M?jdz?vnieku apdro?in??ana. 22Secin?jumi un priek?likumi. 24
Izmantojam?s literat?ras saraksts. 25
Pielikumi 26
Ievads
Kursa darba temats ir ”Apdro?in??anas veidi Latvij?”. ??s temats ir
izv?l?ts, jo autore v?l?jas vair?k uzzin?t par apdro?in??anas sabiedr?b?m,
to pied?v?tiem pakalpojumiem un pr?mijam. Lai b?tu iesp?jams to uzzin?t, ir
j?izskata likumdo?anas normat?vie akti, noteikumi, apr??inu metodes.
Darba m?r?is ir p?t?t apdro?in??anas sabedr?bu darb?bu ped?jos gados un lai
sasniegtu ?o m?r?i darb? tiek apskat?ti ??di uzdevumi:
1. p?t?t apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?tos pakalpojumus;
2. p?t?t pr?mijas apr??in??anas metodes;
3. analiz?t apdro?in??anas sabiedr?bu darb?bu;
4. izdar?t secen?jumus un priek?likumus.
Darba apjoma ierobe?ojuma d?? nav iesp?jams izp?t?t visas apdro?in??anas
pied?v?t?s iesp?jas, t?d?? tiks p?t?ti atsevi??i apdro?in??anas veidi, kuri
ir atlas?ti p?c autora izv?les.Kursa darbs ietver 3 da?as:
1. apdro?in??anas formas, to raksturojums, tendences, aktu?lit?te;
2. nedz?v?bu apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana)
3. dz?v?bas apdro?in??anas tirgus.
Pla??ik ir skat?ta p?d?ja gada statistika, jo t? ir b?tisk?ka un
svar?g?ka.
Izmantojam? literat?ra apkopo p?d?ja gada datus, jo no t?s var ieg?t daudz
interesantas un lietder?gas inform?cijas.
Atsauces piem?rotas p?c ??das metodes:
[numurs literat?ras sarakst?; noda?a / lapaspuses numurs].Sa?sin?jumi:
AAS – apdro?in??anas akciju sabiedr?ba,
OCTA — sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas
oblig?t? apdro?in??ana,
CTA – transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?
apdro?in??ana.Da?iem nepublic?tiem datiem netiks dotas atsauces.
Apdro?in??ana, tas raksturojums, tendences un aktu?lit?te
Kopum?, v?rt?jot Latvijas apdro?in??anas tirgu p?d?jos gados var
teikt, ka tirgus turpina augt un sagaid?ms, ka ?? tendence tuv?ko gadu
laik? turpin?sies. Tirgus savu pies?tin?jumu v?l nav sasniedzis, ?pa?i tas
attiecin?ms uz dz?v?bas jeb uzkr?jo?o apdro?in??anu. Bez tam, komp?niju
skaits p?d?jo 2-3 gadu laik? praktiski bijis nemain?gs, kas ?auj tirgu
uzskat?t par sam?r? stabilu. Tom?r j??em v?r?, ka ES direkt?vas nosaka, ka
sabiedr?b?m var atv?rt fili?les un veikt apdro?in??anu citas dal?bvalsts
teritorij? bez sevi??as komp?nijas ar no??irtu kapit?lu izveido?anas. Tas
neap?aub?mi n?kotn? veicin?s ?rvalstu apdro?in?t?ju aktivit?tes Latvij?.
1999.gads Latvijas tirg? ir bijis sam?r? neitr?ls, savuk?rt 1998.gad?
Latvijas apdro?in??anas tirg? ir notiku?i vair?ki b?tiski notikumi. Ar
1.septembri st?j?s sp?k? likums Par apdro?in??anas sabiedr?b?m un to
uzraudz?bu, k? ar? likums Par apdro?in??anas l?gumu. Min?tie likumi un
saska?? ar tiem pie?emtie Ministru kabineta noteikumi sekm?s apdro?in??anas
tirgus t?l?ku att?st?bu un sak?rto?anu, k? ar? preciz?s apdro?in??anas
sabiedr?bu un apdro?in?juma ??m?ja savstarp?j?s attiec?bas. 1998.gada
1.j?lij? piln? apm?r? st?j?s sp?k? likums Par priv?tajiem pensiju fondiem
un Apdro?in??anas Uzraudz?bas inspekcija uzs?ka ?o fondu licenc??anu.
B?tisks notikums bija Latvijas Satiksmes biroja uz?em?ana Eiropas Za?o
kar?u sist?m?. Satiksmes birojs uzs?ka divpus?jo l?gumu nosl?g?anu ar Za?o
kar?u sist?mas dal?bvalst?m, kas turpm?k Latvijas apdro?in??anas
sabiedr?b?m ?aus nosl?gt starptautiskos sauszemes transportl?dzek?u
?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t?s apdro?in??anas l?gumus.
Latvij? pirm?s priv?t?s apdro?in??anas sabiedr?bas tika izveidotas
1991.gad?. Kop? t? laika apdro?in??anas tirgus ir iev?rojami stabiliz?jies
un izaudzis gan kvantitat?vi, gan kvalitat?vi, k??stot klientiem daudz
pievilc?g?ks.
?obr?d Latvijas apdro?in??anas sabiedr?bas ir sp?j?gas uz??m?jiem un
priv?tperson?m pied?v?t vispla??ko, Eiropas standartiem atbilsto?u
apdro?in??anas pakalpojumu spektru. Latvijas izdev?gais ?eogr?fiskais
st?voklis veicina tranz?tp?rvad?jumu att?st?bu, t?d?? daudzi apdro?in?t?ji
?pa?u uzman?bu velta t?du apdro?in??anas veidu izstr?dei, kuri savienotu
Eiropas apdro?in??anas trad?cijas ar uz??m?jdarb?bas un finansu tirgus
?patn?b?m Latvij?.
Apdro?in??ana ir valsts ekonomikas b?tiska sast?vda?a, kura ir
pak?auta piepras?juma-pied?v?juma likumsakar?b?m. Piepras?jumu p?c
apdro?in??anas pakalpojumiem ?obr?d negat?vi ietekm? iedz?vot?ju zem?
maks?tsp?ja un nepietiekam? inform?t?ba par apdro?in??anas sabiedr?bu
pied?v?to pakalpojumu priek?roc?b?m. Tom?r p?d?jo gadu rezult?ti liecina
par ekonomikas atvese?o?anos un apdro?in??anas sektora att?st?bu.
Ir ?oti svar?gi pan?kt to, lai sabiedr?ba saprastu ka apdro?in??anas
bizness da??ji nosaka sabiedr?bas stabilit?ti un tas ir atkar?gs ne tikai
no iedz?vot?ju maks?tsp?jas, bet ar? no likumdo?anas un kontrol?jo?o
strukt?ru darba. Apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?to pakalpojumu kl?sts aug
no gada uz gadu un klientiem tiek pied?v?tas visda??d?k?s iesp?jas,
visda??d?kaj?s jom?s k? var apdro?in?t visus nepiecie?amos objektus.Par apdro?in??anas objektu var b?t:
1. fizisko vai juridisko personu ?pa?ums;
2. fizisko vai juridisko personu mantisk?s ties?bas, intereses, saist?bas;
3. fizisko vai juridisko personu nemantisk?s ties?bas, intereses,
saist?bas;
4. fizisko personu dz?v?ba un vesel?ba.Apdro?in?juma ??m?ja pr?mijas apjoms atkar?gs no apdro?in??anas veida,
summas, riska pak?pes un apdro?in??anas ilguma. Pr?mijai j?b?t t?dai, lai
t? segtu:
1. apdro?in??anas darb?bas laik? iesp?jam?s atl?dz?bas izmaksas;
2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedz?tiem gad?jumiem, ja j?izmaks?
apdro?in??anas atl?dz?ba p?c ilg?ka laika;
3. apdro?in??anas sabiedr?bas izdevumus alg?m, rekl?mai, ofisa uztur??anai
un pe??as nodro?in??anai.R??inot pr?mijas, ?em v?r? ??dus faktorus:
1. infl?ciju, jo naudas v?rt?ba main?s un no ?odien iemaks?taj?m pr?mij?m
n?kotn? vajadz?s izmaks?t apdro?in??anas atl?dz?bas;
2. procentu likmes;
3. izdevumus;
4. konkurenci (bie?i vien, lai palielin?tu klientu skaitu, apdro?in??anas
sabiedr?bai j?samazina pr?miju lielums).Lai nodarboties ar apdro?in??anas uz??m?jdarb?bu ir nepiecie?ama licence,
ko izsniedz “APDRO?IN??ANAS UZRAUDZ?BAS INSPEKCIJA”. Licenci izsniedz uz
nenoteiktu laiku un katram atsevi?kam apdro?in??anas veidam. 1. pielikum?
redzams k?das licences ir izsniegtas Latvijas apdro?in??anas sabiedr?b?m.
Apdro?in??anas tirg? dr?kst nodarboties vai ar nedz?v?bas apdro?in??anu vai
ar dz?v?bas apdro?in??anu (vajag izv?l?ties kaut ko vienu).
Personu apdro?in??anas veidi ir dz?v?bas apdro?in??ana, nelaimes gad?jumu
apdro?in??ana un vesel?bas apdro?in??ana.
Apdro?inoties, apdro?in?juma ??m?js aizpilda l?gumu
Lai paaugstin?tu dro??bu l?gumos ir j?paredz:
1. sabiedr?bas ties?bas,
2. j?izsl?dz t?s slim?bas, kuras nevar iz?rst?t vai kuras ir gr?ti
iz?rst?jamas,
3. stingr?kus noteikumus polises tur?t?jam,
4. j?defin? prec?zi k?dos gad?jumos tiks sa?emta atl?dz?ba,
5. p?rapdro?in?t parakst?tos l?gumus.Nelaimes gad?jumu un saslim?anas gad?jumos nosakot pr?mijas lielumu
?em v?r?:
1. ekonomisko valsts st?vokli,
2. m?rketinga strat??iju.
3. statistikas datus,
4. polises tur?t?ja ien?kumus,
5. str?d?jo?o un bezdarbnieku st?vokli,
6. vesel?bas st?vokli.
Liel?ks risks, liel?ka varb?t?ba saslimt, liel?ks pr?mijas apjoms.
Klients aizpildot l?gumu sniedz ??da veida inform?ciju [9; 6]:
1. v?rds, uzv?rds,
2. vecums, dzimums,
3. l?guma veids,
4. pr?mija,
5. alkohola lieto?anas, p?p??anas paradumi,
6. klienta ?rsta adrese,
7. slim?bu v?sture, pa?reiz?jais st?voklis,
8. ?imenes slim?bu v?sture.
Apr??inot pr?miju ir j??em v?r? ne tikai attiec?gaj? noda?? piemin?tie
faktori, bet ar? citu apdro?in??anas sabiedr?bu izstr?d?t? apr??inu
sist?ma, klientu piesaist??anas veidi. Zinot vair?k inform?cijas par cit?m
sabiedr?b?m, uz??mums ir konkur?tsp?j?g?ks. Svar?gi ar? savlaic?ji veidot
uzkr?jumus un rezerves lai pasarg?tu uz??mumu no neparedz?tiem zaud?jumiem.Nedz?v?bas apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana)
Pr?mijas veidi nedz?v?bas apdro?in??an?: viens no viegl?k apr??in?miem
veidiem ir riska pr?mija. Riska pr?mija ir iemaksa, kura nosedz tikai
sagaid?m?s izmaksas. Riska pr?mija neietver izdevumus, komisijas naudu.
Riska pr?mija = sagaid?mais pieteikumu bie?ums * sagaid?m?s izmaksas
uz 1 pieteikumu.Pr?miju nosaka ?emot v?r? iepriek??jo gadu statistikas datus.
Pieteikumu bie?umu nosaka:
|iepriek??j? gada pieteikumu |
|skaits |
|iepriek??j? gada poli?u skaits |Pr?mijas likmes noteik?ana balst?s uz datu un faktu anal?zi, it ?pa?i
pag?tnes l?gumos noteikto pr?miju lielumu un to lielumu ietekm?jo?iem
faktoriem [9; 10].
Ja dati ir neprec?zi un neatbilsto?i, tad apr??in?t?s pr?mijas b?s
nepareizas. Piem?ram, ja pr?mijas lielums b?s noteikts p?r?k liels, tad
sabiedr?ba var zaud?t savu apdro?in??anas tirgus da?u, pazaud?t klientus.
Pe??a samazin?sies. Var rasties zaud?jumi, ja uz??mums nenosl?gs pietiekami
daudz l?gumu, lai segtu vismaz past?v?g?s izmaksas.
Ja pr?mijas lielums ir p?r?k zems, tad pe??a samazin?sies, rad?sies lieli
zaud?jumi, netiks segtas past?v?g?s izmaksas. Lai izvair?tos no t?, tad ir
j?b?t attiec?gaj?m cenu noteik?anas metod?m un prec?zai, pareizai datu
ievad??anas sist?mai, a?entu pieredzei. Tikai t?das pras?bas var garant?t
pareizu pr?miju noteik?anu ar? n?kotn?.
Latvijas nedz?v?bas tirgus att?st?bu ped?jos ?etros gados var redz?t 2.
pielikum?.1.1.Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas
oblig?t? apdro?in??ana [2;1].Apdro?in?juma n?m?js ir transportl?dzek?a ?pa?nieks vai likum?gs t?
lietot?js. L?gumu sl?dz ar jebkuru r?c?bsp?j?gu personu. L?gumu var nosl?gt
no 15 dien?m l?dz 1 gadam vai uz p?ris dien?m.
Pr?miju nosaka atkar?b? no transportl?dzek?a veida, tipa, pieder?bas,
lieto?anas m?r?a, transportl?dzek?a piln?s masas.Apdro?ina pret ??da veida riskiem:
1. ce?u satiksmes negad?jumiem,
2. vesel?bai nodar?tiem zaud?jumiem cietu?ai personai,
3. mantas zaud?jumiem,
4. videi nodar?tiem zaud?jumiem.Apdro?in??anas pr?miju lielumu noteik?anas faktori:
1. Apdro?in??anas pr?miju samazina l?dz 50%, ja apdro?in??ana bijusi sp?k?
12 m?ne?us pirms l?guma sl?g?anas un ?aj? laik? ?pa?nieks neizrais?ja
ce?u satiksmes negad?jumu.
2. Apdro?in??anas pr?miju samazina par 40 % inval?diem. Pr?miju
samazin?jums nedr?kst p?rsniegt 50 % no apdro?in??anas pr?mijas lieluma.
3. Pr?miju palielina par 200 %, ja p?d?jos 12 m?ne?os pirms jauna l?guma
sl?g?anas transportl?dzek?a ?pa?nieks izrais?jis kaut vienu ce?u
satiksmes negad?jumu,
4. par 300%, ja izrais?jis negad?jumu apreibino?u vielu iespaid?.
Apdro?in??anas sabiedr?ba atl?dzina zaud?jumus, kuri nodar?ti tre?ajai
personai limita robe??s, p?r?jo sedz negad?juma izrais?t?js.
Apdro?in??anas sabiedr?ba sedz vesel?bai nodar?tos zaud?jumus ??dos
apm?ros:
1. par cietu?? ?rst??anu un p?rejo?u darbnesp?ju sedz l?dz 2000 Ls par
katru personu;
2. par darbnesp?ju palieko?u zudumu ar atbild?bas limitu pensij?m l?dz 400
Ls katrai personai;
3. sakar? ar n?vi 400 Ls, atbild?bas limitu pensij?m 400 Ls par
apg?d?jamajiem.
Sabiedr?bu izmaks?t?s atl?dz?bas par cietu?? vesel?bai nodar?tajiem
zaud?jumiem ir maz.1.2.Transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?
apdro?in??ana.Notiekot negad?jumam, kuros zaud?jumi p?rsniedz oblig?t?s
apdro?in??anas atbild?bas limitu, personai neb?s j?atmaks? virslimits.
Klients pats var izv?l?ties apdro?in??anas atbild?bas limitu, k? ar?
periodu uz k?du nosl?gt l?gumu.Apdro?in??anas riski: [18;1]
1. ce?u satiksmes negad?jums – nobraucot no ce?a, apg??oties, kr?tot ,
iebraucot bedr?;
2. dabas katastrofa – atl?dzina zaud?jumus transporta l?dzeklim, kam
zaud?jumi ir rad?ju?ies no zibens, v?tras, krusas, pl?du, akme?u
nogruvumu darb?bas.
3. ugunsgr?ks,
4. vand?lisms,
5. z?dz?ba.
?oti izdev?gi ir tas, ka l?gumu var p?rre?istr?t uz jaun? ?pa?nieka v?rdu,
saglab?jot iepriek??j? ?pa?nieka ties?bas, kas nav at?auts OCTA.
Apdro?in??ana darbojas Latvijas teritorij? vai ?rpus t?s.Atl?dz?bas veidi:
1. tranaportl?dzek?a aizvieto?ana,
2. remontu darbu apmaksa,
3. naudas samaksa.Apdro?in??anas sabiedr?ba nosaka maksim?lo limitu, par k?du t? ir ar
mieru apdro?in?t, piem. AAS BALTAI maksimali pie?auts limits ir 500 000 Ls.1.1. tabula
Atbild?bas limits atkar?b? no iemaks?tas apdro?in??anas pr?mijas AAS
BALTA|Apdro?in??anas pr?mijas |
|Transportl?dzek?a|Atbild?bas |1 m?nesis |Katrs n?k. |1 gads |
|veids |limits | |m?nesis | |
|Vieglie |2000 | | |25 |
|automob??i | | | | |
| |5000 | | |55 |
| |10000 |15 |6 |75 |
| |50000 |18 |7.2 |90 |
| |500000 |24 |9.6 |120 |Atbild?bas limits tiek pied?v?ts papildus oblig?tajai apdro?in??anai.
Piem?ram, klients apdro?in?jies uz 1 gadu, iemaks?jot apdro?in??anas
pr?miju 25 Ls v?rt?b?, vi?a viet? sedz izdevumus, kuri nep?rsniedz 2000 Ls,
iepriek? sedzot oblig?to apdro?in??anas limitu. Pr?miju likmes main?sies
atkar?b? no AAS.1.3. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?.
Vad?t?ja un pasa?ieru apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem paredz
atl?dz?bu izmaksu sakar? ar nelaimes gad?jumu — p?k??u, negaid?tu, no
apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu, kas apdro?in?tajai
personai rad?jis miesas boj?jumus br?d?, kad t? ir atradusies polis?
nor?d?taj? transporta l?dzekl?.
Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in??anu nelaimes gad?jumiem
un to rad?taj?m sek?m (apdro?in?t?s personas n?ve, ?erme?a locek?a zudums,
p?rejo?a darbnesp?ja utt.), ietverot nelaimes gad?juma rad?to medic?nisko
izdevumu apdro?in??anu.
Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties apdro?in?juma summas apm?ru, no
kuras, iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, saska?? ar atl?dz?bas
noteik?anas tabulu procentu?li tiks noteikta apdro?in??anas atl?dz?ba. Ja
nelaimes gad?juma sekas nav nor?d?tas atl?dz?bas noteik?anas tabul?, tad
atl?dz?ba tiek apr??in?ta p?c p?rejo?as piln?gas darbnesp?jas perioda
ilguma, kuras c?lonis ir nelaimes gad?jums.
Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties personu skaitu, kas tiks
apdro?in?ti nelaimes gad?jumam, konkr?t? transporta l?dzekl?. Apdro?in?juma
summu (maksim?lo atbild?bas apm?ru), no kuras procentu?li tiek apr??in?ta
apdro?in??anas atl?dz?ba, var izv?l?ties robe??s no 500Ls l?dz 25 000 Ls.
Apdro?in??anas pr?mija ir atkar?ga no klienta izv?l?t?s apdro?in?juma
summas (maksim?l? atbild?bas apm?ra), k? ar? no personu skaita, kuras tiek
apdro?in?tas.
Nelaimes gad?jums – noz?m? p?k??u, negaid?tu, neparedz?tu, no
apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu, kas rada miesas
boj?jumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var komplic?ties
ar satricin?jumu, me???jumu, l?zumu utt..1.4. Za??s kartes.
Za?? karte ir starptautisks civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t?s
apdro?in??anas l?gums, ko nosl?dz Latvijas Republikas re?istr?ta
transpotrl?dzek?a ?pa?nieks valst?, kur? ir izveidota OCTA sist?ma un kura
ir Za?as kartes sist?mas dal?bvalsts kop? 1998. gada 1. j?lija [7;4].Past?v divu veidu Latvijas Za??s kartes:
1. Za?? karte, kas ir sp?k? tikai Za??s kartes sist?mas dal?bvalst?s, bet
nav sp?k? Latvij?. Minim?lais apdro?in??anas periods ir 15 dienas. Tas ir
izdev?gi tiem klientiem , kuri ?rzem?s uzturas neilgu laiku;
2. Za?? karte, kas ir sp?k? dal?bvalst?s un Latvij?. Paredz?tas iev?rojamas
atlaides, ja l?gums nosl?gts uz laiku ilg?ku par 3 m?ne?iem. ??da veida
za??s kartes ir izdev?gas, ja ir daudzk?rt j????rso Latvijas robe?a.Za?? karte ir motoriz?t? transporta l?dzek?a vad?t?ja civiltiesisk?s
atbild?bas apdro?in??anas polise. T? ir vad?t?ja atbild?bas apdro?in??ana
par citai personai vai t?s mantai nodar?to kait?jumu. a ?rvalst?s ir radies
ce?u satiksmes negad?jums, tad zaud?jumus apr??ina un atl?dzina t?s Za??s
kartes dal?bvalsts, kur? tas ir noticis.1.2. tabula
Za??s kartes tarifi (Ls), kas der?gi ?rpus Latvijas robe??m
| |15 dienas |1 m?nesis |7 m?ne?i |1 gads |
|1. |Vieglie automob., |23 |35 |165 |265 |
| |kravas ma??nas, | | | | |
| |mikroautobusi | | | | |
|2. |autobusi, |65 |105 |455 |705 |
| |mikroautobusi (virs 9| | | | |
| |pasa?. viet?m) | | | | |
|3. |kravas ma??nas (virs |30 |40 |216 |346 |
| |3500 kg) | | | | |?ie dati attiec?s uz 1998 gadu. No tabulas var secin?t, ka tarifi ir
augsti, ja ?em v?r? apst?kli, ka ?rzem?s ir stingras pras?bas, apdro?ina
liel?s naudas summ?s k? ar? atl?dz?bas ir lielas sal?dzin?jum? ar Latviju.1.5.Uz??muma apdro?in??ana.
Iesp?jams apdro?in?t gan uzn?mumam piedero??s ?kas, pamatl?dzek?us,
ra?o?anas l?dzek?us, remonta izdevumus. [8; 77]
Ja grib apdro?in?t ?kas un b?ves, tad var ?emt v?r? ieguld?jumus
telpu remont?, iek?telpu apdar?. Maks?jumu nosaka no ?kas tipa, tehnisk?
st?vok?a, signaliz?cijas, ugunsdro??bas sist?m?m.
Uz??mumi parasti apdro?in?s bilances v?rt?b?; re?li t? nesedz visus
radu?os zaud?jumus, t?p?c iesaka apdro?in?ties uz??muma atjauno?anas
v?rt?b?. Apdro?in??anas pr?mija atkar?ga no apdro?in?juma summas, riskiem,
l?dzek?u v?rt?bas. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek izmaks?ta t?d? apm?r? k?ds
ir nepiecie?ams, lai veiktu atjauno?anas darbus.
Ja uz??mums nodarbojas ar b?vniec?bu, tad tas var apdro?in?t
b?vlaukuma iek?rtas, tehniku, b?vdarbus. Ja veic b?vdarbus, tad procesam
piem?ro visu risku apdro?in??anas polisi, kas ietver apdro?in??anos pret
dabas stihij?m, uguns nodar?tajiem kait?jumiem, z?dz?bu, neuzman?bas sek?m
b?vdarbu veik?anas laik?. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek apr??in?ta t?mes
v?rt?b?, lai atk?rtoti veiktu tos b?vdarbus, kuriem nodar?ti zaud?jumi un
atjaunotu zudu?o.
Apdro?in??an? v?lams iek?aut apdro?in??anu pret ugunsgr?kiem, jo p?c
statistikas datiem ugunsgr?ki ir visbie??k notiku?i ra?o?anas ?k?s,
dz?vojamos sektoros. Aizdeg?an?s iemesli ir sekojo?i – elektroniskie,
neuzman?ga apie?an?s ar uguni, ?aunpr?t?ga dedzin??ana.
Daudzi uz??mumi, kuriem ir lieli ra?o?anas cehi un kuri nodarbojas ar
ra?o?anu ir izdev?gi izmantot komplekso apdro?in??anas polisi.1.6. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana.
Uz??m?jiem tiek pied?v?ts papildus ?pa?uma apdro?in??anai
apdro?in?ties pret ?pa?uma apdro?in??anas risku izrais?tiem zaud?jumiem
uz??muma pe???, kas radu?ies uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas period?, t. sk.
apdro?in?t?js sedz ?aj? period? izmaks?t?s darbinieku algas un uz??muma
past?v?g?s izmaksas. ?? apdro?in??ana paredz zaud?jumu atl?dz?bu l?dz
uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas perioda beig?m, t.i., piln?gai
uz??m?jdarb?bas atjauno?anai vai l?dz polis? noteiktam termi?am, atkar?b?
no t?, kur? notikums iest?jas pirmais. Oblig?ta pras?ba pie uz??m?jdarb?bas
p?rtrauk?anas apdro?in??anas ir ?pa?uma apdro?in??ana. ??s apdro?in??anas
izpratn? sekojo?as ?pa?uma apdro?in??anas risku grupas var izrais?t
uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anu: ugunsgr?ka rad?tie boj?jumi, v?tras, krusas,
pl?du rad?tie zaud?jumi, in?enierkomunik?ciju av?rijas, ?dens rad?tie
boj?jumi, z?dz?ba un laup??ana. Apdro?in?juma summa tiek apr??in?ta, izejot
no eso?ajiem finansu datiem, ?emot v?r? uz??muma att?st?bas tendences un
prognozes. Apdro?in??anas pr?miju apr??ina no apdro?in?juma summas, ?emot
v?r? klienta izv?l?tos ?pa?uma apdro?in??anas riskus, attiec?go telpu un
?ku st?vokli, signaliz?cijas sist?mu esam?bu u.tml. Apdro?in??anas
atl?dz?ba tiek apr??in?ta par uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas periodu, ?emot
v?r? ietaup?t?s izmaksas. Apdro?in??anas atl?dz?ba var iek?aut ar? papildus
izmaksas, kas saist?tas ar uz??m?jdarb?bas turpin??anu vai atr?ku
atjauno?anu.2. Dz?v?bas apdro?in??anas tirgus
Dz?v?bas apdro?in??ana ir viens no pieprasit?kiem apdro?in??anas
veidiem. ?odienas Latvijas dz?v?bas apdro?in??anas tirgus st?vokli, un tas
p?d?jo gadu statistiku var redz?t 3. pielikum?.
Nosl?dzot l?gumu par dz?v?bas apdro?in??anu var paredz?t, ka, iest?joties
apdro?in??anas gad?jumam, apdro?in?t?js izmaks? apdro?in?juma summu vai
citu apdro?in??anas l?gum? paredz?to summu, kuras apm?rs ir noteikts,
sl?dzot apdro?in??anas l?gumu. ??dos gad?jumos netiek piem?rots
kompens?cijas princips. Personu apdro?in??an?, iz?emot dz?v?bas
apdro?in??anu, l?gumsl?dz?jas puses apdro?in??anas l?gum? var vienoties par
kompens?cijas principa piem?ro?anu apdro?in??anas atl?dz?bas izmaks?.
Apdro?in?tajam ir ties?bas dz?v?bas un nelaimes gad?jumu apdro?in??anas
l?gumos nor?d?t vienu vai vair?kas personas — labuma guv?jus, kas sa?ems
apdro?in??anas atl?dz?bu apdro?in?t? n?ves gad?jum?, k? ar? aizst?t ??s
personas ar cit?m person?m apdro?in??anas l?guma darb?bas laik?.Ja ir augsts nelaimes , saslim?anas vai citu gad?jumu skaits, tad
attiec?gi pieaug izdevumi, pr?miju likme palielin?s, bet ja ir zems
apdro?in??anas notikumu skaits, tad izmaksas samazin?s un pr?miju likme
samazin?s.Bruto pr?mijas apr??in??ana [9;14 ]. Par pamatu ??s pr?mijas
apr??in??anai ??m v?r?:
1. riska pr?miju,
2. izdevumus (uz katru polisi, past?v?g?s izmaksas, u.c. izmaksas),
3. komisijas naudu,
4. neparedz?to apst?k?u ietekmi,
5. invest?ciju ien?kumus.
Bruto pr?mija = riska pr?mija+ izdevumiRisku veidi dz?v?bas apdro?in??an?
[9;1].
1. notiek nelaimes gad?jums, sabiedr?bai j?atmaks? vair?k nek? t? bija
pl?nojusi,
2. palielin?s cenas medic?nas pakalpojumiem,
3. izmai?as likumdo?an?,
4. konkurenti samazina pr?mijas lielumu,
5. izmain?s statistikas dati, palielin?s negad?jumu skaits,
6. medic?nas zin?tnes att?st?ba, palielin?s sabiedr?bas izdevumus,
7. jaunas slim?bas,
8. izmai?as apdro?in??anas politik?,
9. jaunas apr??in??anas metodes, jauni pakalpojumi.2.1. Vesel?bas apdro?in??ana.
Pasaul? medic?na ir viena no d?rg?kaj?m un dinamisk?kaj?m nozar?m. Ar?
Latvij? notiek medic?nas pakalpojumu sad?rdzin??an?s. Palielin?s modernu
medic?nisko aparat?ru ieg?des un uztur??anas izmaksas. Valsts bud?eta
l?dzek?i nesp?j nosegt pieaugo??s izmaksas, veidojas l?dzek?u tr?kums un
palielin?s t? izmaksu da?a, kas j?sedz pa?am pakalpojuma ??m?jam.Apdro?in??anas sabiedr?bas iedz?vot?jiem un to darba dev?jiem s?ka
pied?v?t vesel?bas apdro?in??anas pakalpojumus. ?is vesel?bas
apdro?in??anas pied?v?jums ir izstr?d?ts t?, lai aptvertu to visu
medic?nisk?s apr?pes pakalpojumu loku, kas b?tisks darba dev?jam —
profilaktisk?s apskates, vakcin?cijas, medic?nisk? apskate jau p?c
apdro?in??anas l?guma nosl?g?anas (iepaz??an?s ar izv?l?to ?imenes ?rstu un
vesel?bas p?rbaude), neatliekam? medic?nisk? pal?dz?ba, medic?niskais
transports, diagnostikas un ?rstniec?bas pas?kumi doktor?tos un medic?nas
centros, oper?cijas, paaugstin?ta komforta apst?k?i stacion?ros, atlaides
zob?rstniec?bai, apmaks?tas sporta nodarb?bas peldbaseinos un trena?ieru
z?l?s, darbinieku ?imenes locek?u vesel?bas apdro?in??ana.No darba ??m?ju puses ir svar?gi, lai darba dev?js nodro?in?tu t?das
soci?l?s garantijas, k? vesel?bas apdro?in??ana. Turkl?t ar? darba dev?ji
arvien bie??k p?rliecin?s par to, ka izdev?g?k ir laikus par?p?ties par
savu darbinieku vesel?bu.
Vesel?bas apdro?in??ana ir br?vpr?t?ga apdro?in??ana, paredzot segt
maks?jumus par apdro?in?tiem sniegtajiem ?rstnieciskajiem pakalpojumiem,
kurus nenodro?ina valsts no oblig?t?s vesel?bas apdro?in??anas l?dzek?iem.
Atbilsto?i katras polises v?rt?bai tiek atbilsto?i segti klienta izdevumi
[17;1].
Piem?ram apdro?inoties un iemaks?jot pr?miju 500 Ls v?rt?b?
apdro?in??anas sabiedr?ba apmaks?s pilnu vesel?bas apr?pi ?rst?joties pie
?imenes ?rsta ambulator? ?rstniec?bas iest?d?, kurai ir j?b?t
l?gumattiec?b?s ar apdro?in??anas sabiedr?bu, AAS apmaks?s ambulatoros
medic?niskos maksas pakalpojumus, z??u ieg?di. Polis? paredz ar?
pakalpojumus, kuri netiks apmaks?ti.
Ja klients apdro?in?s, tad tiks apmaks?ti ??di pakalpojumi:
. pacienta iemaksa polikl?nik?,
. ?rst??an?s stacion?r?,
. ?rsta m?jas viz?te,
. pl?nveida oper?cijas,
. injekcijas, proced?ra, izzi?as,
. vakc?nas,
. med. ieg?de,
. zob?rstniec?ba.
Atmaks??anas lielums ir atkar?gs no polises gada cenas.
Apdro?inoties klientam ir iesp?jams sa?emt daudzus medic?niskos
pakalpojumus l?t?k, kas ir diezgan izdev?gi gan pa?am klientam, gan
?rstniec?bas iest?dei.
Citas apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in?ties pret nelaimes
gad?jumiem, ievainojumiem, apsald?jumiem, apdegumiem, saind??anos, pret
p?rejo?u vai palieko?u darba sp?ju zudumu.2.2. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana.
Tas ir veids k? ikviens ?rsts var apdro?in?t iesp?jamos zaud?jumus,
kas var rasties tre?ai personai sakar? ar k??dainu profesion?lo darb?bu
[7;3].
Saska?? ar likumu “ Par prakses ?rstiem” (st?jas sp?k? ar 1997. gada
22. maiju), profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana ir oblig?ta prakses
?rstiem, 1998. gad? minim?l? apdro?in??anas summa bija 1000 Ls, ta?u
br?vpr?t?gi var apdro?in?ties jebkur? sertific?ts speci?lists.
Var apdro?in?t savu profesion?lo atbild?bu, ar? prakses ?rsta vad?b?
str?d?jo?o nesertific?to ?rstu profesion?lo atbild?bu. Apdro?in??anas
sabiedr?ba atl?dzina zaud?jumus pacientam, ekspert??u izdevumus, kas
saist?ti ar pretenzijas izskat??anu, ?rstniec?bas personas izdevumus.
Maksa par apdro?in??anu ir atkar?ga no t? pie k?das riska grupas
konkr?t?s specialit?tes ?rsts pieder. Apdro?in??anas pr?miju iemaksas nav
augstas, piem?ram, ja klients v?las apdro?in?t savu profesion?lo atbild?bu
1000 Ls apm?r?, tad pr?mija ir 20 Ls.2.3. Nelaimes gad?jumu apdro?in??ana.
Neviens nav piln?b? pasarg?ts no da??diem nelaimes gad?jumiem, kas
ikdienas neparedz?ti var notikt gan darb?, gan atp?t?. Nelaimes gad?jumu
apdro?in??ana ir veids, kas tiek pied?v?ts gan priv?tperson?m, gan ar?
uz??mumiem, un paredz atl?dz?bu par nelaimes gad?jumu rezult?t? ieg?taj?m
traum?m, invalidit?ti vai n?vi. Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v?
klientiem iesp?ju pa?am izv?l?ties nepiecie?amo teritorijas segumu. Tas var
b?t gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan ar? visa pasaule.Apdro?in??ana neattiecas uz:
1. nelaimes gad?jumiem, kuru tie?s vai netie?s c?lonis ir kar? vai
kuri notiku?i iek??ju nek?rt?bu rezult?t?,
2. kodolener?ijas tie?as vai netie?as iedarb?bas rezult?t?,
3. apstarojumi,
4. saind??an?s.Ja nelaimes gad?juma br?d? apdro?in?tais ir sasniedzis pensijas
vecumu, tad apdro?in??anas atl?dz?ba tiek izmaks?ta pensijas veid?.
Apdro?in??anas atl?dz?bas apm?rs ir atkar?gs no nelaimes gad?juma
specifikas. Ja nelaimes gad?jums ir rad?jis kait?jumu vair?k?m fizisk?m
person?m, tad izmaks?jam? summa nedr?kst p?rsniegt 100% no atl?dz?bas
summas. Ja uz nelaimes gad?juma rezult?t? kait?jumu vesel?bai atst?ju?as
savu ietekmi agr?k?s slim?bas, tad apdro?in??anas atl?dz?ba tiek attiec?gi
samazin?ta, ja ?? da?a vismaz sast?da 25% . Ja p?c nelaimes gad?juma
iest??an?s nav izpild?ti visi pien?kumi, kuri ir attiecin?mi uz
apdro?in?juma ??m?ju, tad apdro?in?t?js ir atbr?vots no atl?dz?bas
izmaksas. Medic?nisk?s izmaksas, kas radu??s apdro?in?tajam, lai pamatotu
ties?bas piepras?t atl?dz?bu, sedz apdro?in?t?js.2.4. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana.
Dodoties ?rzemju ce?ojum?, ir izdev?gi apdro?in?t iesp?jamos izdevumus
par neatliekamiem medic?niskiem pakalpojumiem p?k??as saslim?anas vai
traumas rezult?t?, k? ar? izdevumus par repatri?ciju. Ce?ojumu medic?nisk?
apdro?in??ana ir oblig?ta, dodoties uz V?ciju, Franciju, Sp?niju,
Portug?li, Be??iju, N?derlandi un Luksemburgu. Apdro?in??ana sedz
sapr?t?gus nepl?notus izdevumus par viesn?cas numura apmaksu, gaisa
sanit?r? transporta ?ri, k? ar? izdevumus par mirst?go atlieku
transport??anu uz past?v?go dz?ves vietu. Par atbilsto?u papildus samaksu
ir iesp?jams apdro?in?ties akt?v?s atp?tas laik? – k?pjot kalnos, sl?pojot,
braucot ar velosip?du utt. Var ieteikt papildus apdro?in?ties nelaimes
gad?jumam, kad tiek atl?dzin?ts par palieko?u invalidit?ti. Apdro?in??anas
summa uz Eiropas valst?m ir 60 000 ASV dol?ru, bet uz ASV un Kan?du –
100 000 ASV dol?ru. Dodoties uz valst?m, kur ce?ojumu medic?nisk?
apdro?in??ana nav oblig?ta, ir iesp?jams ieg?d?ties polises par
apdro?in?juma summu 10 000 ASV dol?ru un 25 000 ASV dol?ru.?pa?uma apdro?in??ana
Sasniedzot noteiktu ekonomisk?s att?st?bas l?meni, aizvien liel?ka
uzman?ba tiek piev?rsta ieguld?jumu veidam un to dro??bai. ?pa?ums ir tas,
kas rada iesp?jas gan peln?t, gan baud?t sava darba aug?us, t? ir viena no
labkl?j?bas paz?m?m un ar? garantij?m.Apdro?in??anas sabiedr?bas uz?emas saist?bas atl?dzin?t zaud?jumus, ko
apdro?in?tajam ?pa?umam rad?ju?i ugunsgr?ks, dabas stihija (zibens, v?tra,
krusa, pl?di), eksplozija, ?dens nopl?de, z?dz?ba, laup??ana, vand?lisms.Viens no piepras?t?kajiem veidiem, ko papildus ?pa?uma apdro?in??anai
pied?v? «R?gas Apdro?in??anas sabiedr?ba», ir uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas
apdro?in??ana. Tas noz?m?, ka, notiekot negad?jumam ar apdro?in?to ?pa?umu,
k? rezult?t? tiek p?rtraukta vai kav?ta uz??muma darb?ba, radu?os
zaud?jumus sedz apdro?in?t?js.Apdro?in?t ?pa?umu var gan t? ?pa?nieks, gan ?pa?nieka pilnvarota
persona, ta?u atl?dz?bas sa??m?js jebkur? gad?jum? var b?t tikai ?pa?nieks.
Apdro?in?juma summa nedr?kst p?rsniegt ?pa?uma v?rt?bu. Apdro?in??anas
l?gumu var nosl?gt tikai tad, ja tas ir izdev?gs ab?m l?gumsl?dz?j?m pus?m.
Sabiedr?bai uz?emoties atbild?bu ir j?zina, par k?du naudas summu t? ?o
atbild?bu uz?emas. Klientam savuk?rt ir j?zina, k?du atl?dz?bu vi?? sa?ems,
iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, t?p?c sabiedr?bas pien?kums ir
inform?t klientu, k?du apdro?in??anas produktu vi?? ir nopircis. Nenosaka
?pa?uma tirgus cenu ?kas atjauno?anas v?rt?bu parasti neiespaido ?kas
atra?an?s vieta un to nevar sal?dzin?t ar nekustam? ?pa?uma tirgus cenu. Ir
mald?gs uzskats, ka nelielu koka vasarn?cu pie j?ras var apdro?in?t par
liel?ku summu, nek? m?ra m?ju Latgal?, jo ?o vasarn?cu iesp?jams p?rdot
iev?rojami d?rg?k. Sabiedr?ba neapdro?ina gruntsgabalu, bet gan ?pa?umu,
kur? atrodas uz ?? gruntsgabala t? atjauno?anas v?rt?b?. Ja apdro?in?tais
objekts aiziet boj?, tad, sa?emot atl?dz?bu, to var?s atjaunot t?d?
st?vokl?, k?d? tas bija pirms nelaimes. Parasti p?rkot apdro?in?jumu,
cilv?ks cen?as samaks?t p?c iesp?jas maz?k, piem?ram, ?pa?umu, kura v?rt?ba
var?tu b?tu miljons latu, vi?? cen?as apdro?in?t par 500 000 latu. Tas
noz?m?, ka ?pa?ums ir apdro?in?ts tikai par pusi t? v?rt?bas un,
iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, klients var?s sa?emt atl?dz?bu tikai
50% apm?r? no ?pa?uma re?l?s v?rt?bas. Atjauno?anas v?rt?b? parasti iev?rt?
nolietojumu, k?ds ir ?kai, mantai vai tehnolo?isk?m iek?rt?m. Nolietojumu
parasti nosaka normat?vie akti, ta?u iesp?jams ar? neatkar?gu ekspertu
nov?rt?jums. Izv?rt? objektu dab? P?c iepaz??an?s ar klientu un vi?a r?c?b?
eso?o dokument?ciju, apdro?in??anas sabiedr?bas darbinieki dodas apskat?t
un v?rt?t ?pa?umu. Klienta kl?tb?tn? tiek veikta objekta apskate, objekta
un risku nov?rt??ana, izskaidroti apdro?in??anas noteikumi. Klients var
izv?l?ties, pret kuru no iesp?jamajiem riskiem vi?? grib apdro?in?t savu
?pa?umu. ?ku apdro?in??an? pamattarifs var sv?rst?ties no 0,25% lieliem un
dro?iem objektiem l?dz 1,5% ?k?m, kuras ir ?pa?i apdraud?tas. Apdro?in??ana
ietver pilnu risku “bu?eti” — ugunsnelaimi, dabas stihijas, z?dz?bas,
laup??anu, vand?lismu, in?enierkomunik?ciju boj?jumus u.c. Riska l?meni var
pazemin?t Apr??inot apdro?in??anas pamattarifu, sabiedr?ba izstr?d?
rekomend?cijas riska l?me?a pazemin??anai. T?s ietver da??du
organizatorisku, in?eniertehnisku pas?kumu realiz?ciju un, ja klients l?dz
noteiktam termi?am izpilda rekomend?cijas, tarifs var tikt samazin?ts. Tas
ir izdev?gi ab?m l?gumsl?dz?j?m pus?m. Pirmk?rt, apdro?in?juma ??m?js
tarifu samazin??an? ietaup?tos l?dzek?us var ieguld?t t? dro??bas
palielin??anai, savuk?rt sabiedr?ba apdro?ina dro??ku objektu. Ja riska
l?menis ir p?r?k augsts un netiek veikti pas?kumi t? pazemin??anai,
sabiedr?ba var neuz?emties objekta apdro?in??anu. Da?a riska j?uz?emas
pa?am Nosl?dzot l?gumu, klientam ir j?uz?emas zin?ms pa?a risks. Tas gan
disciplin? klientu, gan nov?r? gad?jumus, kad pie apdro?in??anas
sabiedr?bas grie?as par katru s?kumu, savstarp?ji trauc?jot vienam otru. Jo
liel?ks tiek ?emts pa?a risks, jo liel?k? m?r? var tikt samazin?ts
apdro?in??anas tarifs. Ja iepriek??j? apdro?in??anas period? nav biju?as
apdro?in??anas izmaksas, apdro?in?juma ??m?jam apdro?in??anas maks?jumus
var samazin?t. Apdro?in??anas maks?jumus klients var maks?t pa da??m.
Parasti l?gums tiek sl?gts uz vienu gadu, vienojoties par t?l?ku
apdro?in??anu. Iz??muma k?rt? termi?us p?c klienta v?lmes var samazin?t,
ta?u tas sad?rdzina pakalpojumu. Apdro?in??anas l?gums st?jas sp?k?
n?kamaj? dien? p?c l?gum? paredz?t?s apdro?in??anas pr?mijas samaks??anas,
ja l?gum? nav paredz?ts cit?di. Manta j?apdro?ina atsevi??i dz?vokl? vai
?k? eso?? manta ir j?pdro?ina atsevi??i. Sabiedr?ba apdro?ina mantu
dz?vok?os un personiskaj?s m?j?s, biroju, veikalu un ra?o?anas telp?s.
Sabiedr?bas atbild?ba par ugunsgr?k? radu?os boj?jumu atl?dz?bu neietver
mantu, par kuras boj?jumiem apdro?in??anas atl?dz?bu paredz ?ku
apdro?in??ana. Apdro?in?taj? mant? netiek ieskait?ti re?istr?cijai
pak?autie motoriz?tie transporta l?dzek?i, ja klienta nodarbo?an?s nav
saist?ta ar ?o l?dzek?u ra?o?anu, remontu vai tirdzniec?bu.3.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana.
3.1.1. ?ku apdro?in??ana
?pa?uma ties?bas uz ?k?m (privatiz?tu dz?vokli) apstiprina viens
no ?iem dokumentiem: nekustam? ?pa?uma v?rt??anas biroja lieta, pirkuma-
p?rdevuma l?gums, kur? apstiprin?ts Zemesgr?matu noda??, mantojuma ties?bu
apstiprino?i dokumenti, pa?vald?bas l?mums par ?kas denacionaliz?ciju un
t?s pie?em?anas-nodo?anas akts un tml. P?c iepaz??an?s ar klientu un vi?a
r?c?b? eso?o dokument?ciju sabiedr?bas darbinieks veic ?pa?uma apskati un
nov?rt??anu, vienojoties ar apdro?in?juma ??m?ju par apdro?in?juma summas
lielumu un apdro?in??anas riskiem (gad?jumiem). ?kas var adro?in?t
atjauno?anas v?rt?b? (ja to nolietojums nep?rsniedz 30%) un faktiskaj?
v?rt?b?. Atjauno?anas v?rt?ba — tie ir izdevumi, kas nepiecie?ami, lai
uzb?v?tu t?da pa?a tipa, izm?ru un kvalit?tes ?ku, ieskaitot projekt??anas
izmaksas. Atjauno?anas v?rt?bu neiespaido ?kas atra?an?s vieta un to nevar
sal?dzin?t ar t?s tirgus cenu. ?kas faktisk? (eso??) v?rt?ba — v?rt?ba, ja
no atjauno?anas v?rt?bas atskaita nolieto?anos. Nereti apdro?in?juma ??m?js
cen?as samaks?t maz?k, nosakot zem?ku ?pa?uma v?rt?bu, ta?u ?aj? gad?jum?
zaud?jumi ar? tiks atl?dzin?ti par attiec?gi zem?ku summu, t?p?c
svar?g?kais – izv?l?ties pareizo apdro?in?juma summu. Pamatrisks,
apdro?in?t ?kas, ir apdro?in??ana ugunsgr?ka gad?jumam, p?r?jos riskus
izv?las apdro?in?juma ??m?js. Tie ir — dabas stihiskie post?jumi (v?tra,
pl?di, krusa), in?enierkomunik?ciju av?rijas, tre?o personu prettiesiska
r?c?ba (konstrukt?vo elementu nozag?ana un boj??ana, spr?dziena
izrais??ana), sadursme. Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no vair?kiem
faktoriem — ?kas ugunsdro??bas, tehnisk? st?vok?a, ?kas uzb?ves materi?la
(m?ra, koka, jaukta tipa utt.), izv?l?to risku daudzuma, vai ?kas ir
past?v?gi apdz?votas vai tikai uz laiku. B?zes tarifi apdro?in??anas
maks?juma noteik?anai ir no 0,4% l?dz 1% no apdro?in?juma summas. P?rkot
?ku apdro?in??anas polisi, ?kas ?pa?nieks vienlaic?gi var apdro?in?t ar?
savu civiltiesisko atbild?bu. Tuvojoties ziemai ?? apdro?in??ana ir ?oti
nepiecie?ama, jo dz?v? ne mazums ir gad?jumu, kad ?pa?nieks ir aizmirsis
not?r?t sniegu no jumta, nav not?r?jis ietvi un t?p?c gar?mg?j?jam uzkr?t
uz galvas l?steka, pasl?d k?ja un tas g?st traumu, p?c kuras nepiecie?ams
?rst?ties. Cietu?ais var celt pras?bu izdevumu atl?dzin??anai, bet, ja J?s
b?siet nopircis ?o apdro?in??anu, visus izdevumus, izv?l?t? atbild?bas
limita ietvaros, segs sabiedr?ba.3.1.2. Mantas apdro?in??ana.
Protams, notiekot iepriek? min?tajiem apdro?in??anas gad?jumiem, ?ku
apdro?in??anas polise nesegs zaud?jumus, kas b?s radu?ies ?k? vai dz?vokl?
atrodo?ai mantai. T?p?c, lai neb?tu j?uztraucas par savu mantu, ir
j?apdro?ina ar? t?. Apdro?in?juma summu nosaka savstarp?ji vienojoties
apdro?in?juma ??m?jam ar apdro?in?t?ju, ?emot v?r? mantas faktisko (eso?o)
v?rt?bu. Protams, ja manta ir tikko ieg?d?ta vai ir ?oti lab? st?vokl?, to
var apdro?in?t ar? jaunv?rt?b?. J?atceras, ka sa?emt atl?dz?bu atbilsto?i
faktiskajam zaud?jumam b?s iesp?jams tikai tad, ja t? b?s apdro?in?ta piln?
faktisk? v?rt?b?. Parasti apdro?in??anas sabiedr?bas mantas apdro?in??an?
pied?v? tos pa?us riskus, k?di ir ?ku apdro?in??an?. ?pa?nieks var
apdro?in?t visu mantu, kas atrodas vi?a dz?vokl? vai m?j? – m?beles, audio
un video un elektronisko aparat?ru, sadz?ves tehniku, m?jsaimniec?bas
priek?metus, ap??rbu, apavus, da??du invent?ru. Zemnieku saimniec?bu
?pa?niekiem ir iesp?jams apdro?in?t ar? traktoru un zirgu vilkmes
lauksaimniec?bas tehniku, kurin?mo, lopbar?bu un lauksaimniec?bas
produkciju. Savuk?rt, ?r?tos dz?vok?os dz?vojo?ajiem, tiek pied?v?ts
apdro?in?t ar? dz?vok?a apdares elementus – sienu, griestu, gr?das
kr?sojumu un segumu, person?g? ?pa?um? piedero??s g?zes pl?tis, santehnisko
apr?kojumu un tml. Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no apdro?in?juma
summas apm?ra, izv?l?to risku daudzuma un mantas veida. B?zes tarifs ir
robe??s no 0,3% l?dz 2% no apdro?in?juma summas.3.1.3. M?jdz?vnieku apdro?in??ana.
M?jdz?vnieku ?pa?niekiem sabiedr?b? ir iesp?jams apdro?in?t
m?jdz?vniekus — liellopus, zirgus, c?kas, aitas un kazas, ??irnes su?us un
ka?us, k? ar? citus m?jdz?vniekus. Zaud?jumi klientam tiek atl?dzin?ti, ja
apdro?in?tie m?jdz?vnieki g?ju?i boj? vai ar? tos nepiecie?ams piespiedu
k?rt? likvid?t no jebkura veida slim?b?m, nelaimes gad?jumiem (elektrisk?s
str?vas iedarb?bas, saules vai karstuma d?riena, ak?tas uzp??an?s,
nosmak?anas, no??aug?an?s, saind??an?s, no ??skas vai ind?ga kukai?a
kodiena, sadursmes ar transporta l?dzekli un citiem negad?jumiem).
Atl?dzin?ti tiek ar? zaud?jumi, ja dz?vnieki g?ju?i boj? ugunsgr?ka, zibens
sp?riena, dabas stihisku post?jumu d??, k? ar? nozag?anas, nolaup??anas un
nokau?anas z?dz?bas nol?k?. M?jdz?vnieka nobeig?an?s gad?jum? zaud?jumi
tiek atl?dzin?ti apdro?in?juma summas apm?r?. Apdro?in?juma summu nosaka
savstarp?ji vienojoties apdro?in?juma ??m?jam ar apdro?in?t?ju, bet t?
nedr?kst p?rsniegt m?jdz?vnieka faktisko v?rt?bu. Lai apdro?in?tu
m?jdz?vniekus, ?pa?niekam, protams, j?nodro?ina m?jdz?vniekam norm?li
kop?anas un tur??anas apst?k?i, baro?ana un veterin?rmedic?nisk? apr?pe.
Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no m?jdz?vnieka sugas un vecuma,
izv?l?tiem riskiem un apdro?in?juma summas lieluma. Piem?ram, liellopu
apdro?in??an? tarifs ir robe??s no 4% l?dz 8% no apdro?in?juma summas.
Savuk?rt ??irnes su?u un ka?u apdro?in??an? tarifs ir no 6,5% l?dz 8% no
apdro?in?juma summas.Secin?jumi un priek?likumi.
1. Latvij? laika gait? ir izveidojies stabils apdro?in??an?s tirgus,
apdro?in??anas sabiedr?bu sast?vs ir nemain?gs. Apdro?in??anas
sabiedr?bas ie?em lielu tirgus da?u un ir pieaudzis to pamatkapit?ls.
Latvij? ir noregul?ta likumdo?ana.
2. Att?stoties valsts ekonomikai cilv?kiem rodas br?vi l?dzek?i, kurus tie
v?las ieguld?t apdro?in??an?, jo apdro?inoties cilv?ks v?las b?t dro?s
par savu n?kotni un pasarg?t sevi no neparedz?tiem dz?ves notikumiem.
3. 2000.gad? Latvij? nav piedz?votas lielas stihiskas nelaimes vai
katastrofas, un t?p?c var teikt k? ??s gads apdro?in?t?jiem bijis
veiksm?gs.
4. 2000.gad? liel?kas nedz?v?bas apdro?in??anas sabiedr?bas bija Balta, AK
Alianse un Baltijas Transporta Apdro?in??ana, bet liel?kas dz?v?bas
apdro?in??anas sabiedr?bas – Baltikum dz?v?ba, Estora un Latva.
5. Lai uz??mums var?tu strauj?k attist?ties m?tketinga noda?ai vair?k
j?velt? uzman?ba tam, lai klientus vair?k ieinteres?tu un piesaist?tu to
uzman?bu; jo bie?i vien lasot apdro?in??anas noteikumus, maz ir dom?ts
par to, lai klientam ar? b?tu izdev?gi nosac?jumi.
6. Apdro?in??anas sabiedr?b?m vair?k j?reklam? savi pakalpojumi,
j?p?rliecina pat to nepiecie?am?bu, izdev?g?ki priek?likumi klientam.
7. Pakalpojumus vajag pied?v?t t?d? veid?, lai potencialiem klientiem viss
b?tu piln?gi skaidrs, lai viss b?tu s?ki izskaidrots.
8. Klientu skaita palielin??anai apdro?in??anas sabiedr?b?m j?izdom?
da??das pievilc?gas akcijas un atlaides.
9. Apr??inot pr?miju ir j??em v?r? ne tikai attiec?gaj? noda?? piemin?tie
faktori, bet ar? citu apdro?in??anas sabiedr?bu izstr?d?t? apr??inu
sist?ma, klientu piesaist??anas veidi. Zinot vair?k inform?cijas par
cit?m sabiedr?b?m, uz??mums ir konkur?tsp?j?g?ks.
10. J?pilnveido pr?miju apr??in??anas metodes, j?izveidojo jaunas
statistisko datu tabulas.Izmantojam?s literat?ras saraksts.
1. LR likums “Par apdro?in??anu“ pie?emts 1993. gada 12. janv?r?,
publik?cija “ Zi?ot?j? “ 1993.g. Nr.3/4.2. LR likums “Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s
atbild?bas oblig?t?s apdro?in??anas likums“ LR normat?vie akti –
Apdro?in??ana, AP 1-3-13. LR likums “Apdro?in??anas sabiedr?bu un to uzraudz?bas likums“ LR
normat?vie akti – Apdro?in??ana, AP 1-4-14. “Formulas un tabulas aktu?riem“, izd. Aktu?ru instit?ts un aktu?ru
fakult?te, 1980.g. 78 lpp.5. D. Blends “ Apdro?in??ana : pamatprincipi un prakse ” R?ga, 1995.g. 400
lpp.6. “Apdro?in??anas gada gr?mata 1997” R?ga, Valsts apdro?in??anas
uzraudz?bas inspekcija 1997.g. 115.lpp.7. “Apdro?in??anas V?stis” Nr. 2, 3, 1998.g.
8. Kapit?ls 1998.g. Nr.5
9. Latvijas Ekonomists, 2000.g. Nr. 9
10. Dienas biznes, 2000.g.20.janv?ris
11. Apdro?in??anas tirgus apraksts, 2000.g. oktobris
12. Apdro?in??anas tirgus apraksts, 2000.g. novembris
13. www.balva.lv
Nepublic?tie materi?li:
14. “ Sauszemes transporta l?dzek?u apdro?in??anas noteikumi “
15. “Noteikumi nelaimes gad?jumu apdro?in??anai”
16. “ Visp?r?j?s civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anas noteikumi”
17. “ Visp?r?j?s mantas apdro?in??anas noteikumi”
18. R?gas Slimikases apdro?in??anas tarifi un noteikumi
19. AAS “ SEESAM” CTA noteikumi.
1. pielikums
LATVIJAS APDRO?IN?T?JIEM IZSNIEGT?S LICENCES
Alterna – Viva |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Baltikums
Dz?v?ba |x |x | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Estora |x | | | | | |
| | | | | | | | | | | |x | | |Latva |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x
| | |R?gas Fenikss dz?v?bas apdro?in??ana | |x | | | | | | | | | | | | | |
| | |x | | |Salamandra Baltik |x |x | | | | | | | | | | | | | | | | |x | |
|Sampo Latvija Dz?v?ba |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Seesam
Life Latvia |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Solidarit?te | |
| | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |1. pielikums (turpin?jums)
Dati: LR Apdro?in??anas uzraudz?bas inspekcija (dati uz 28-08-2000)
1. nelaimes gad?jumu apdro?in??anai;
2. vesel?bas apdro?in??anai (apdro?in??anai pret slim?b?m);
3. sauszemes transporta (iz?emot dzelzce|a transportu) apdro?in??anai;
4. dzelzce|a transporta apdro?in??anai;
5. gaisaku?u apdro?in??anai;
6. ku?u apdro?in??anai;
7. kravu apdro?in??anai;
8. ?pa?uma apdro?in??anai pret uguns un dabas stihiju post?jumiem
(boj?jumiem, ko ?pa?umam nodara uguns, eksplozija, atomener?ija, zemes
iegrim?ana un citas stihijas);
9. ?pa?uma apdro?in??anai pret citiem zaud?jumiem (boj?jumiem, ko ?pa?umam
nodara krusa, salna, z?dz?ba un citi negad?jumi);
10. sauszemes transportl?dzek|u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas
apdro?in??anai;
11. gaisaku?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anai;
12. ku?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anai;
13. visp?r?j?s civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anai;
14. kred?tu apdro?in??anai;
15. galvojumu apdro?in??anai;
16. da??du finansi?lo zaud?jumu apdro?in??anai;
17. juridisko izdevumu apdro?in??anai;
18. pal?dz?bas apdro?in??anai;
19. dz?v?bas apdro?in??anai;
20. auto?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t? apdro?in??ana.
