Valsts invest?ciju programma 2002.-2004.
Transporta un sakaru nozares strat??ija invest?ciju jom?.SATIKSMES MINISTRIJAS P?RZI?? ESO?O NOZARU ATT?ST?BAS STRAT??IJA
1. Ievads
Latvijas ?eogr?fiskais st?voklis paver tai pla?as iesp?jas b?t par svar?gu
posmu tirdzniec?bas att?st?b? starp austrumiem un rietumiem. Jau v?sturiski
tirdzniec?bai un ar to saist?tajiem transporta pakalpojumiem Latvijas
ekonomik? bija svar?ga loma. Latvijas transporta sist?mas pamat? ir labi
att?st?tais visu apak?nozaru t?kls: j?ras transports, dzelzce?i, ce?i,
cauru?vadi un avi?cija. Latvijas integr??an?s Eiropas ekonomiskaj? aprit?
veicin?s ekonomikas un tirdzniec?bas att?st?bu, bet vienlaic?gi palielin?s
ar? pras?bas pret transporta infrastrukt?ru un pakalpojumu kvalit?ti, kas
daudzviet neatbilst Eiropas kvalit?tes standartiem. Atbilsto?a transporta
infrastrukt?ra nodro?ina tautas saimniec?bas konkur?tsp?ju un veido b?zi
ekonomiskai att?st?bai. ?emot v?r?, ka Latvija ir tranz?tvalsts, un ?eit
krustojas transporta pl?smas, ?oti svar?gi pilnveidot un att?st?t
transporta un sakaru infrastrukt?ru, lai nodro?in?tu transporta koridoru
«Rietumi-Austrumi» un «Zieme?i-Dienvidi» efekt?vu funkcion??anu, samazin?tu
???r??us cilv?ku, pre?u un kapit?la pl?smai uz Latviju un cauri tai. Kopum?
aptuveni 85% no kop?j? kravu apgroz?juma sast?da tranz?tkravas. Transports,
sakari un ar tiem saist?tie lo?istikas pakalpojumi nodro?ina aptuveni 15%
no Latvijas iek?zemes kopprodukta un p?d?jos gados iev?rojami sekm?ja t?
kop?jo pieaugumu.?eogr?fiski Latvija atrodas starp ab?m p?r?j?m Baltijas valst?m, un tas
izvirza nepiecie?am?bu sadarboties ar Igauniju un Lietuvu, jo sevi??i
att?stot «Zieme?u-Dienvidu» koridoru, kas ir Pan-Eiropas Transporta t?kla
sast?vda?a. Latvijas transporta sist?mas att?st?bai ?oti svar?gs ir
jaut?jums par otra — «Austrumu-Rietumu» multimod?l? transporta koridora,
kas iet caur Latvijas ost?m un t?l?k pa ce?u un dzelzce?u uz Krieviju,
att?st?bu un iek?au?anu Trans-Eiropas transporta t?kl?, to papla?inot uz
Austrumiem.Trans- Eiropas transporta t?kla identific??ana asoci?to dal?bvalstu
teritorij?, Eiropas Komisijas vad?b?, tika veikta TINA (Transport
Infrastructure Needs Assessment) procesa ietvaros, un rezult?t? ir pan?kta
Latvijas «Austrumu- Rietumu» ce?u un dzelzce?u savienojumu, k? ar? Latvijas
ostu, kombin?t? transporta termin?lu un lidostu iek?au?ana TINA t?kl?. Tas
ir nopietns solis Latvijas transporta infrastrukt?ras t?l?k? integr?cij?
Eiropas transporta t?kl?. Konkr?tu projektu realiz?cija at?aus tuvin?t
Latvijas transporta sist?mas kvalitat?vos un komforta r?d?t?jus ANO Eiropas
Ekonomisk?s Komisijas noteiktajiem kvalit?tes r?d?t?jiem. Pl?no?anas cikls
TINA t?kla att?st?bai ir 15 gadi; laikposmam l?dz 2015. gadam. Kop?j?
Eiropas transporta att?st?bas strat??ija paredz, ka dal?bvalstis (un
kandit?tvalstis) paredz?s ieguld?t priorit?raj? transporta infrastrukt?r?
vismaz 1.5% no IKP. Tas izvirza ar? jaunas pras?bas pret VIP. L?dz?in?jais
valsts bud?eta invest?ciju apjoms VIP ietvaros ir iev?rojami maz?ks un
nesekm? tautsaimniec?bas vajadz?b?m atbilsto?u att?st?bas tempu. Eiropas
noz?mes transporta t?kla att?st?bai Satiksmes ministrija pl?no izmantot ar?
l?dzek?us, ko Eiropas Savien?ba laik? no 2000.-2006.gadam pie??irs
asoci?taj?m dal?bvalst?m pirmsiest??an?s struktur?lo fondu (ISPA) ietvaros.
2000.gad? ISPA Vad?bas komiteja akcept?ja 5 transporta nozares projektu (2
autoce?u un 3 dzelzce?a) realiz??anu, rezerv?jot ?im m?r?im 43.45 milj.EUR.2. Pa?reiz?j? situ?cija
Kopum? transporta infrastrukt?ra Latvij? ir att?st?ta vis?s jom?s un ir
labi piem?rota gan iek??jai satiksmei, gan tranz?ta funkciju veik?anai.
Taj? pa?? laik? j?atz?m?, ka 1990.-1996.gada period?, ce?u un dzelzce?u
uztur??anai nepietiekamo l?dzek?u d??, iev?rojami pasliktin?jusies
infrastrukt?ras kvalit?te un uzkr?jies iev?rojams periodisk?s uztur??anas
darbu defic?ts.Tranz?ta transporta nozare pamat? koncentr?ta ap trim liel?kaj?m ost?m –
Ventspili, R?gu un Liep?ju. Ostas apkalpo pla?s dzelzce?u t?kls, kas ir
savienots ar NVS valst?m. Ventspili, kura ir Baltijas j?ras piekrastes
liel?k? naftas eksporta osta, ar Krieviju savieno divi cauru?vadi —
j?lnaftas un naftas produktu vads. Ce?u t?kls ir labi att?st?ts, un no t?
kopgaruma 1617 km veido galvenie ce?i. Liel?k? ir R?gas starptautisk?
lidosta, bet maz?kas lidostas ir ar? Liep?j?, Ventspil? un Daugavpil?. Tas
rada labus priek?noteikumus pasa?ieru un kravas avi?cijas att?st?bai
n?kotn?.No iepriek?min?t? izriet, ka Latvijas transporta infrastrukt?rai ir visi
priek?noteikumi, lai t? veicin?tu ekonomisko izaugsmi valst? un pied?v?tu
pla?u pakalpojumu kl?stu tranz?ta kravu p?rvad?jumos, t?d?j?di sekm?jot
pakalpojumu eksportu. Lai to visu veiktu, liela noz?me ir labi att?st?tam
telekomunik?ciju t?klam. Tiek str?d?ts pie inform?cijas tehnolo?ijas
pilnveido?anas un datu p?rraides t?klu izveido?anas. Att?st?s mobilo
telekomunik?ciju infrastrukt?ra.Da??dos nozares p?t?jumos ir izteiktas prognozes par iesp?jamo kravu apjomu
pieaugumu, kuru pa?reiz?j? situ?cij? visum? ir gr?ti prognoz?t. Visticam?k
— tas l?n?m, bet pak?peniski pieaugs, pieaugot IKP. No 1994.gada l?dz
1998.pirmajam pusgadam pieauguma tempi bija sal?dzino?i strauji. 1998. gada
ostu darb?bas r?d?t?ji apstiprina prognoz?to pieauguma tendenci, tom?r,
Krievijas kr?zes rezult?t? kravu apjomi gada otraj? pus? un 1999.gad? (jo
sevi??i Ventspil? un R?g?) samazin?j?s par aptuveni 6%. ?? samazin??an?s
tendence main?j?s 2000.gad?.1997.gad? ostu kravu apgroz?jums bija 50.2
miljoni tonnu, kas bija par 15% vair?k k? 1996.gad?. 1998. gad? ost?s tika
apstr?d?tas 52.3 miljoni tonnu kravas, kas savuk?rt ir v?l par 4.5% vair?k
sal?dzin?jum? ar 1997.gadu. 1999.gad? apjomi nedaudz samazin?j?s un gada
beig?s sasniedza 49.1 miljonus tonnu. 2000.gad? bija v?rojama kravu apjomu
palielin??an?s, k? rezult?t? ost?s apstr?d?to kravu apjoms pieauga l?dz
51.8 miljoniem tonnu. Ostu kravu apjomi labi raksturo visp?r?jo transporta
pakalpojumu piepras?juma l?meni, kuru nozare izmanto savu att?st?bas pl?nu
izstr?d? un projektu sagatavo?an?.Latvijas maz?s ostas tiek izmantotas k? kokmateri?lu eksporta, zvejas un
ar? bur??anas cien?t?ju piest?tnes. Svar?gs ir fakts, ka to sekm?ga darb?ba
nodro?ina re?iona iedz?vot?jus ar darba viet?m, nodro?ina nodok?u
maks?jumus bud?et? un pal?dz risin?t bezdarba probl?mas.Pak?peniski pieaug automob??u lietot?ju skaits un kravas p?rvad?jumi pa
autoce?iem, kam savuk?rt b?tu j?nodro?ina ie??mumus Ce?u fond? un iesp?jas
uztur?t un remont?t autoce?us. K? negat?va tendence j?min fakts, ka
ie??mumi ce?u fond? no akc?zes nodok?a par izlietoto degvielu nepieaug
atbilsto?i pl?notajam. Sakar? ar degvielas akc?zes nodok?a p?rdali
1999.gad? ie??mumi ce?u fond? iev?rojami samazin?j?s ( no 78.8 uz 64.1
milj.Ls), un turpm?kajos gados b?tu j?palielina bud?eta invest?ciju apjomi
ce?u nozar?, ar m?r?i nepalielin?t uztur??anas darbu defic?tu.3. Transporta nozares strat??ija invest?ciju jom?
1995.gad? tika izstr?d?ta un Ministru kabinet? apstiprin?ta «Transporta
att?st?bas Nacion?l? programma laikam no 1995. l?dz 2010.gadam», kas
1999.gad? tika preciz?ta izstr?d?jot “Transporta att?st?bas nacion?lo
programmu 2000.-2006.gadam”. Izv?l?tais pl?no?anas termi?? tika saska?ots
ar Eiropas Savien?bas pl?no?anas ciklu, ar m?r?i nodro?in?t efekt?v?ku
pirmsiest??an?s struktur?lo fondu l?dzek?u (ISPA) izmanto?anu.Nacion?l?s programmas m?r?is ir nodro?in?t efekt?vas, ilgtsp?j?gas,
integr?tas, videi draudz?gas, sabalans?tas un multimod?las transporta
sist?mas pl?nveid?gu uztur??anu un att?st?bu, lai nodro?in?tu iedz?vot?ju
un tautsaimniec?bas vajadz?bas p?c kvantitat?viem un kvalitat?viem
p?rvad?jumiem ar noteiktu dro??bu, stipr?m garantij?m un pie?emam?m
izmaks?m, palielin?tu izv?les iesp?jas un elast?bu pasa?ieru un kravas
p?rvad?jumos, veicin?tu re?ion?lo att?st?bu, sekm?tu integr??anos Eiropas
transporta sist?m? un rad?tu priek?noteikumus Latvijas biznesam efekt?v?k
konkur?t Eiropas un pasaules tirg?.?? m?r?a sasnieg?anas galvenie strat??iskie virzieni un uzdevumi ir:
. Uztur?t un att?st?t transporta infrastrukt?ru: autoce?us, dzelzce?us,
j?ras ostas, lidostas;
. Atbalst?t un veicin?t ilgtsp?j?gu, harmonisku un kompleksu transporta
sist?mas darb?bu kravu un pasa?ieru p?rvad??anai iek?zemes un
starptautiskaj? satiksm?;
. Sekm?t eksporta, importa un tranz?ta p?rvad?jumu att?st?bu, pilnveidojot
multimod?los transporta koridorus “Austrumu – Rietumu” un “Zieme?u –
Dienvidu” virzienos;
. Veicin?t kooper??anos ar kaimi?u valst?m un integr??anos Eiropas
transporta sist?m?;
. Nodro?in?t satiksmes t?klu un transporta veidu sasaist??anu;
. Paaugstin?t satiksmes dro??bas l?meni;
. Nodro?in?t videi draudz?gas transporta sist?mas veido?anu un pilnveidot
b?stamo kravu p?rvad??anu;
. Pilnveidot transporta statistiku un inform?cijas infrastrukt?ru;
. Izveidot ar Eiropas Savien?bas pras?b?m un standartiem harmoniz?tu
transporta likumdo?anas sist?mu un pilnveidot institucion?lo sist?mu;
. Veicin?t transporta izgl?t?bas un zin?tnes att?st?bu.Valsts politikas m?r?is transporta nozar? ir veicin?t konkurenci starp
da??diem transporta veidiem, k? ar? viena transporta veida ietvaros, lai
att?st?tu efekt?vus transporta pakalpojumus. To pl?nots pan?kt, turpinot
nozares uz??mumu restrukturiz?ciju un komercializ?ciju. Vald?bas galvenais
uzdevums ir izstr?d?t labv?l?gus nosac?jumus priv?to sabiedrisk? transporta
un pakalpojumu uz??mumu att?st?bai. Svar?gi ir ieviest sabiedrisk?
pas?t?juma meh?nismu, jo pret?j? gad?jum? p?rvad?t?ji cie? iev?rojamus
zaud?jumus un pasliktin?s visp?r?j? pakalpojumu kvalit?te. Ce?u fonda
ietvaros darbojas finansu meh?nisms autobusu p?rvad?jumu nodro?in??anai
lauku apvid?.Lai palielin?tu dzelzce?a kravu p?rvad?jumu konkur?tsp?ju tirgus apst?k?os
attiec?b? pret citiem transporta veidiem, nepiecie?ams samazin?t un
pak?peniski likvid?t ???rssubs?dijas pasa?ieru p?rvad??anai, kas tiek
pie??irtas no dzelzce?a komp?nijas kravu p?rvad?jumos g?t?s pe??as.
Turpin?s darbs pie dzelzce?a restrukturiz?cijas, kura paredz
infrastrukt?ras nodal??anu no operatoru darb?bas, t?d?j?di atverot pla??ku
tirgu pakalpojumu sniedz?jiem un lietot?jiem. Valsts saglab? pilnas ?pa?uma
ties?bas uz infrastrukt?ru. ??s pamatnost?dnes ir iestr?d?tas jaunaj?
dzelzce?a likum?, kuru Saeima pie??ma 1998. gad?.Ir pie?emts likums par ost?m un to apsaimnieko?anu, kur? nosaka ?pa?uma
ties?bas un garant? priv?t? kapit?la dro??bu. Likumam ir pozit?vs iespaids
uz priv?to invest?ciju piesaist??anu ost?m. Tas pats sak?ms par Br?vostu
statusa noteik?anu Ventspils, Liep?jas un R?gas ost?m. Svar?gi ir sekm?t
pievienot?s v?rt?bas pakalpojumu att?st?bu apstr?d?jot tranz?ta kravas.Lai izveidotu efekt?vu transporta sist?mu, ieskaitot j?ras ostas, dzelzce?a
satiksmi, auto, gaisa satiksmi u.c., nepiecie?ams optimiz?t transporta
pl?smu un likvid?t nepiln?bas, kas da?k?rt past?v gan ost?s, gan citur
nep?rdom?tu proced?ru un formalit??u d??. ?pa?i tas attiecas uz robe?as
???rso?anu, kas joproj?m rada iev?rojamus laika un naudas zudumus. Svar?gi
b?tu piesaist?t PHARE programmas l?dzek?us ar? robe?kontroles
infrastrukt?ras izveido?anai ost?s un uz dzelzce?a. Citas sf?ras, kur?s
paredzama starpvalstu sadarb?ba, ir gaisa satiksmes kontroles sist?mas
uzlabo?ana, ku?o?anas dro??bas paaugstin??ana un VIA BALTICA projekts.B?tiskus uzlabojumus sabiedrisk? transporta pakalpojumos iesp?jams pan?kt,
uzlabojot to vad?bu gan valsts, gan pa?vald?bu l?men?.Lai rad?tu priek?noteikumus t?l?kai ekonomiskajai att?st?bai, ir
nepiecie?amas invest?cijas transporta infrastrukt?r?, un strat??iju
invest?ciju jom? lab?k raksturot da??du transporta veidu griezum?.4. Dzelzce?a transports
Latvijas dzelzce?a nozares galvenais m?r?is ir str?d?t rentabli, nodro?in?t
konkur?tsp?j?gus, dro?us un videi nekait?gus p?rvad?jumus, garant?jot
efekt?vu kravu apstr?di, vienlaikus palielinot kravu p?rvad?jumu apjomus un
nodro?inot pasa?ieru p?rvad?jumus atbilsto?i ar valsti un pa?vald?b?m
nosl?gtajiem pasa?ieru p?rvad?jumu l?gumiem.Latvijas dzelzce?a transporta sist?mai ir potenci?ls, lai t? sekm?gi
konkur?tu ar kaimi?valstu dzelzce?iem tranz?ta p?rvad?jumu tirg? un
saglab?tu konkur?tsp?ju attiec?b? pret autotransportu. Lai to pan?ktu,
j?uzlabo pa?reiz?j?s valsts publisk?s lieto?anas dzelzce?a infrastrukt?ras
tehnisk? kvalit?te un dro??bas l?menis, lai var?tu nodro?in?t tranz?ta
p?rvad?jumu potenci?lo pieaugumu.P?d?jo gadu laik? dzelzce?a kravu p?rvad?jumu apjoms p?c strauj? krituma
1992.gad? stabiliz?j?s aptuveni 30-35 milj. tonnu robe??s. 1997. gads bija
veiksm?g?kais gads, kur? kravu p?rvad?jumu apjomi sasniedza 41 milj. t.
1998.gad? Krievijas ekonomisk?s kr?zes un diskrimin?jo??s tarifu politikas
rezult?t? dzelzce?a p?rvad?jumu apjoms sal?dzin?jum? ar 1997.gadu
samazin?j?s par 7.5% un bija aptuveni 38 milj.t. Tranz?ts caur ost?m
samazin?j?s par 4.5%, bet joproj?m saglab?j?s aptuveni 73% robe??s.1999.gad? kop?jais p?rvad?jumu apjoms saruka v?l par 12% un bija 33.3
milj.t., bet tranz?ta caur ost?m kravu apjoms par 6% un bija 23.9 milj.t.
Tranz?ta kravu apjoms bija 79% no kop?j?. 2000.gad? kravu apjoms pieauga
par 9.6% un sasniedza 36.41 milj.t, kas galvenok?rt bija saist?ts ar
tranz?ta caur ost?m pieaugumu.Galven?s probl?mas, ar ko saskaras dzelzce?a nozare, ir:
finansi?lie zaud?jumi pasa?ieru p?rvad??an?, kas bija j?kompens? uz kravu
p?rvad?jumu pe??as r??ina;
dzelzce?a iecirk?u caurlaides sp?jas samazin??an?s, sakar? ar dzelzce?a
infrastrukt?ras nolietojumu un savlaic?gi neveiktajiem remonta un
rekonstrukcijas darbiem;
nelabv?l?g? tarifu politika, kuru Krievija pielieto pret Latvijas virzien?
nos?t?m?m krav?m;
atsevi??u Austrumu — Rietumu koridora iecirk?u caurlaides sp?ju un
dzelzce?a mezglu (Ventspil?, R?zekn?, Zieme?bl?zmas stacij? R?g?) kravu
p?rstr?des jaudu nepietiekam?ba kravu p?rvad?jumu nodro?in??anai;
informat?vo tehnolo?iju izstr?des un ievie?anas aizkav??an?s;
viet?jo kravu p?rvad?jumu nerentabilit?te;
rito?? sast?va nolieto?an?s un l?dzek?u tr?kums t? savlaic?gai
atjauno?anai.Saska?? ar dzelzce?a likumu, dzelzce?a infrastrukt?ras uztur??ana, remonts
un att?st?ba, vilcienu kust?bas organiz?ciju un vad?ba, k? ar? visa ??
kompleksa administr??ana tiek finans?ta no dzelzce?a infrastrukt?ras fonda.
Ieguld?jumu apjoms dzelzce?a infrastrukt?ras uztur??an?, remont? un
att?st?b? ir samazin?jies, jo samazin?ju?ies kravu p?rvad?jumu ien?kumi un
da?a no tiem joproj?m tiek izmantota, lai kompens?tu pasa?ieru p?rvad?jumu
zaud?jumus, t? viet?, lai tos izmantotu pamatl?dzek?u atjauno?anai. Sekas
tam, ka l?dzek?i eso??s slie?u sist?mas uztur??anai un nozares att?st?bai
ir nepietiekami, ir infrastrukt?ras un rito?? sast?va nolieto?an?s un
nesp?ja to savlaic?gi atjaunot. Tas pazemina efektivit?ti un dro??bu.
Pasa?ieru p?rvad?jumu rad?tie zaud?jumi sast?d?ja: 1995. gad? 15.5 miljoni
Ls, 1996. gad? — 18.3 miljoni Ls, 1997.gad? – 19.3 miljoni Ls un 1998.gad?
– 20.2 miljoni Ls. Ja infrastrukt?ras tehniskais st?voklis netiks uzlabots,
past?v risks, ka Latvijas dzelzce?a tranz?ta koridoru caurlaides sp?ja
samazin?sies, un kravas tiks novirz?tas pa alternat?vajiem transport??anas
ce?iem caur Igauniju, Lietuvu un Somiju.Prognoz?jams, ka kravu un pasa?ieru p?rvad?jumos 2002.-2004.gados b?s
v?rojamas sekojo?as att?st?bas tendences:
iek?zemes satiksm? dzelzce?a kravu p?rvad?jumu apjomiem saglab?sies
tendence stabiliz?ties vai nedaudz samazin?ties;
eksporta un importa kravu p?rvad?jumu pieauguma tempi var?tu palielin?ties
par 2%-4% gad?;
tranz?ta kravu pieaugums var?tu sasniegt l?dz 5% gad?;
piepils?tas un viet?jas noz?mes vilcienos pasa?ieru p?rvad?jumu apjomi
stabiliz?sies vai nedaudz pieaugs;Dzelzce?a infrastrukt?ras att?st?bas augst?k? l?me?a priorit?tes ir:
dzelzce?a koridora Austrumi-Rietumi (Ventspils-Tukums-Jelgava-Krustpils-
valsts robe?a ar atzariem R?ga-Krustpils un Krustpils-Daugavpils-Valsts
robe?a) rekonstrukcija un p?rvad?jumu dro??bas l?me?a paaugstin??ana;
M?lgr?vja kan?la dzelzce?a tilta pieeju rekonstrukcijas pabeig?ana;
Ventspils dzelzce?a mezgla att?st?ba;
R?zeknes dzelzce?a mezgla att?st?ba;
informat?vo sist?mu un datu p?rraides t?kla att?st?ba;
ostu dzelzce?a infrastrukt?ras optimiz??ana un att?st?ba balstoties uz
piepras?juma pieaugumu;Kop?j? invest?ciju summa laikposm? no 1999.-2003. gadam p?rsniegs 100 milj.
Ls, un 1998. gad? parakst?ti aizdevumu l?gumi ar ERAB un EIB par kop?jo
summu aptuveni 35 milj. Ls. ES PHARE programmas ietvaros s?kot ar 1998.gadu
izmantoti 5 milj.Ls. 2000.gad? ISPA vad?bas komitej? apstiprin?ti
priek?likumi ISPA l?dzek?u sa?em?anai R?zeknes –2 dzelzce?a parka
b?vniec?bai 2001.-2003.gad?, k? ar? Austrumu — Rietumu dzelzce?a koridora
p?rmiju p?rvadu moderniz?cijai 2001-2005 gados. Ar? 2002.un turpm?kajos
gados pl?nota pirmsiest??an?s struktur?lo fondu l?dzek?u piesaist??ana
Austrumu-Rietumu dzelzce?a koridora moderniz?cijas projektiem, un ir pamats
cer?t, ka ar? turpm?k Eiropas Komisija atbalst?s dzelzce?a att?st?bas
projektus, jo dzelzce?a un kombin?t? transporta att?st?ba ir viena no
Eiropas transporta politikas priorit?t?m un, savuk?rt, Latvijas Austrumu-
Rietumu dzelzce?a koridora att?st?bas nepiecie?am?ba ir nor?d?ta k? viena
no priorit?t?m Eiropas Komisijas zi?ojum? par Latviju un Partner?bas
dokument?. Taj? pat laik? j?atz?m?, ka ISPA finans?juma piesaiste piln?
apjom? b?s iesp?jama tikai pie nosac?juma, ka l?dzfinans?jumam (vai vismaz
da?ai no t?) tiek novirz?ti valsts invest?ciju programmas bud?eta dot?cijas
l?dzek?i.K? otru svar?gu priorit?ti j?izce? eso?? rito?? sast?va moderniz?ciju un
jauna rito?? sast?va ieg?di , kuras finans??anai var?tu tikt izmantoti
sekojo?i finansu resursi:
. amortiz?cijas atskait?jumi;
. Valsts invest?ciju programmas l?dzek?i;
. l?dzek?i no valsts un pa?vald?bu pasa?ieru p?rvad?jumu pas?t?juma
l?gumiem.5. Ce?i un autotransports
Kop?jais valsts noz?mes ce?u garums Latvij? ir 20 329 km, no tiem 7 842 km
ir ar asfalta segumu. Apm?ram 40 000 km ir pa?vald?bu un viet?j?s noz?mes
ce?u. Vis? visum? Latvij? ir labi sazarots un izv?rsts ce?u t?kls. Galven?
probl?ma ir nepietiekamie l?dzek?i to uztur??anai un rehabilit?cijai. Kop?
1996. gada beig?m, sakar? ar akc?zes nodok?a degvielai paaugstin??anu, to
apjoms pieauga, tom?r pagaid?m neatliekamo ce?a darbu veik?anai tiek
izmantoti ar? kred?ti no Starptautiskaj?m Finansu Instit?cij?m. 2000.gad?
pabeigtaj? Pasaules Bankas Ce?u projekt? veikta melno segumu un tiltu
neatliekam? rehabilit?cija, un t? kopsumma ir 35 milj.Ls, no kuriem ap 21
milj.Ls tika sa?emti kred?tu veid?, laik? no 1997.-2000. gadam.Nacion?l?s programmas apak?programm? — transporta infrastrukt?ras
uztur??ana un att?st?ba (2000.-2006.), autoce?u nozares tuv?ko gadu
pamatuzdevums ir autoce?u un to strukt?ru uztur??ana un saglab??ana
atbilsto?i finansi?li nodro?in?tiem standartiem ar m?r?i palielin?t
autobrauc?ju ietaup?jumus, komfortu un dro??bu valsts galveno ce?u t?kl? un
saglab?t darbasp?j?g? l?men? p?r?jos valsts autoce?us, atbilsto?i
finansi?laj?m iesp?j?m. Pa?reiz?j? st?vok?a re?lais nov?rt?jums r?da, ka
tuv?ko gadu augst?k? priorit?te paliks autoce?u t?kla saglab??ana un Valsts
Autoce?u fonda ie??mumi no transporta l?dzek?u ikgad?j?s nodevas un akc?zes
nodok?a par degvielu ??s vajadz?bas sp?s nodro?in?t tikai da??ji.Otra noz?m?g?k? nozares priorit?te ir galveno transporta koridoru
att?st?ba, tai skait?:— ce?u segu un tiltu nestsp?jas paaugstin??ana atbilsto?i ES slodz?m;
— satiksmes dro??bas paaugstin??ana, uzlabojot ce?a ?eometriju
atbilsto?i pieaugo??m satiksmes pras?b?m un likvid?jot “melnos”
punktus.
K? tuv?ko, t? t?l?ko gadu svar?gs strat??iskais uzdevums ir autotransporta
koridoru att?st?ba — iek?au?an?s Eiropas transporta sist?m?. Nepiecie?ams
uzlabot satiksmes kvalit?ti galveno valsts autoce?u, t.sk. pievedce?u ost?m
pils?tu teritorij?s, kas ietilpst starptautiskajos autotransporta
koridoros, visvair?k noslogotajos posmos, l?dz ar to uzlabojot satiksmes
dro??bu apdz?vot?s viet?s un nodro?inot dro?us un ?rtus starptautiskos un
iek?zemes p?rvad?jumus. Projektu finans??anai pl?nots izmantot da??dus
finans?juma avotus, ieskaitot bud?eta invest?cijas, kred?tresursus, ce?u
fonda finans?jumu, k? ar? Eiropas Savien?bas l?dzek?us PHARE un ISPA
programmu ietvaros.Par tre?o nozares priorit?ti ir uzskat?ma lauku autoce?u sak?rto?ana, un
meln? seguma ?patsvara palielin??ana, nodro?inot p?rvieto?an?s vajadz?bas
lauku iedz?vot?jiem.Autoce?u un tiltu ikdienas un periodisk?s uztur??anas, mar?rutu izp?tes un
projekt??anas finans??anu paredz?ts nodro?in?t no Valsts Autoce?u fond?
(VACF) iemaks?taj?m ce?a lietot?ju nodev?m (transporta l?dzek?u ikgad?j?s
nodevas un akc?zes nodok?a par degvielu).Autoce?u un to strukt?ru rekonstrukcijas darbiem un autoce?u t?kla
att?st?bai (uzlabojumi autotransporta koridoros) ce?u fond? l?dzek?u
nepietiek, un ir nepiecie?ams piesaist?t valsts pamatbud?eta invest?cijas
un Eiropas Savien?bas pirmsiest??an?s struktur?l? fonda (ISPA) l?dzek?us.Pamatbud?eta invest?cijas, pirmk?rt, ir nepiecie?amas k? noteiktais
l?dzfinans?jums pl?notajiem ISPA l?dzek?iem. ISPA fondu izmanto?anas
pamatnosac?jumi, paredzot tos pie??irt rekonstrukcijas un att?st?bas
projektiem TINA t?kl? (atsevi??iem galvenajiem ce?iem) ar izmaks?m, kas nav
maz?kas par 5milj.eiro, sa?aurina iesp?jamo no ISPA fondiem finans?jamo
objektu loku, t?d?j?di neatrisinot neatliekamas eso??s probl?mas vis?
valsts autoce?u t?kl?.Pa?reiz?jais valsts autoce?u kritiskais st?voklis, kas ir veidojies
past?vo?? p?d?jo gadu finansu defic?ta rezult?t?, un neatliekam?s
uztur??anas vajadz?bas izsl?dz iesp?ju paredz?t l?dzfinans?jumu ISPA
projektiem. ?emot v?r? valsts autoce?u nozares ie??mumu prognozi 2002.-
2004.gadam, kur 2002.gad? periodisk?s uztur??anas un rekonstrukcijas
darbiem atv?l?tie l?dzek?i ir tikai 3.63 milj.Ls, bet eso?o kred?tsaist?bu
dz??anai nepiecie?ami 6.90 milj.Ls, jauni kred?ti, kas atmaks?jami no VACF,
tuv?kajos gados netiek pl?noti. Valsts autoce?u fonda l?dzek?i ir novirz?mi
uztur??anas darbiem citu neatliekamu pas?kumu realiz?cijai.Laik? no 2001.-2007.gadam VIP ietvaros pl?nots realiz?t kompleksu autoce?u
att?st?bas projektu “Uzlabojumi Via Baltica mar?rut? un Rietumu –Austrumu
autoce?u koridor? “, kur? iek?auti:a) pas?kumi pamatmar?rut? – Via Baltika mar?ruta (Aina?i – R?ga – Bauska
– Grenct?le) valsts galveno autoce?u A1 un A7 noteiktu posmu satiksmes
dro??bas uzlabo?anas un ce?a caurlaides sp?jas palielin??anas
pas?kumi;b) ar pamatmar?rutu cie?i saist?tie projekti – Lidostas “R?ga” pievedce?a
rekonstrukcija;c) Austrumu – Rietumu autoce?u koridora att?st?ba un pievadce?i Via
Baltica pamatmar?rutam, t.sk.:. “?auro vietu” (ar nepietieko?u satiksmes kvalit?ti) uzlabojumi Kurzemes
autotransporta mar?rutos Liep?ja – R?ga un Ventspils – R?ga;. Latgales autoce?a b?vniec?bas pabeig?ana (p?c 2003.gada) un kust?bas
dro??bas uzlabo?anas pas?kumi eso?aj? mar?rut? Lielv?rd?;. Strat??iski svar?gu tiltu (5 gab.) rekonstrukcija atbilsto?i ES slodz?m.
Projekta realiz?cijas iesp?jam?bu nosaka valsts pamatbud?eta invest?ciju
pie??ir?ana (vismaz 2.5 — 3 milj.Ls gad?) projekta realiz?cijas laik?.?emot v?r? VACF pl?notos ie??mumus no transporta l?dzek?u ikgad?jas nodevas
un akc?zes nodok?a par degvielu 2002. – 2004.gados, kura balst?ta uz
Finansu ministrijas prognozi, un nenoteikt?bu akc?zes nodok?a da?as
palielin??an? Autoce?u fond?, Lauku autoce?u programma ir atst?ta piln?gi
bez finans?juma. Min?t? iemesla d?? Satiksmes ministrija piesaka VIP k?
otro priorit?ti “Latvijas lauku autoce?u sak?rto?anas programmu”.Lauku autoce?u sak?rto?anas galveno m?r?programmu ?steno?ana k?uva
iesp?jama, kad 1998.gada 2.j?nij? Saeima pie??ma groz?jumus likum? “Par
akc?zes nodokli naftas produktiem”, izmainot sadal?jumu starp valsts
pamatbud?etu un Autoce?u fondu, paredzot ar 1999.gadu taj? ieskait?t 60%
iepriek??jo 50% viet?. ?os papildus 10% Valsts autoce?u fonda ie??mumus
novirzot Latvijas lauku autoce?u sak?rto?anas programmas finans??anai,
sadalot tos div?s galvenaj?s m?r?programm?s:. Re?ion?l?s noz?mes autoce?u sak?rto?anas programma.
. Viet?j?s noz?mes autoce?u sak?rto?anas programma.
1999.gada 27.j?lij? Latvijas Republikas Ministru kabineta s?d? izskatot
groz?jumus likum? “Par valsts bud?etu 1999.gadam” tika pie?emts l?mums
atlikt l?dz 2001.gadam Lauku autoce?u sak?rto?anas un att?st?bas programmas
realiz?ciju, ?emot v?r? priek?likumu par akc?zes nodok?a naftas produktiem
ie??mumu sadales mai?u no 60 % — 40 % uz 50 % — 50% starp valsts
pamatbud?etu un valsts speci?lo bud?etu – Valsts autoce?u fondu.Satiksmes ministrija, k? tre?o svar?g?ko priorit?ti iek?au?anai VIP piesaka
“ Tiltu rekonstrukciju valsts autoce?os”. Projekts paredz veikt kritisk?
tehnisk? st?vokl? eso?o tiltu (78 gab.) rekonstrukciju, kuras rezult?t?
tiktu nov?rsti ekspluat?cijas laik? radu?ies boj?jumi un nodro?in?ta dro?a
satiksme. Ierobe?otas periodisk?s uztur??anas un rekonstrukcijas apst?k?os
tiltu tehniskais st?voklis strauji turpin?s pasliktin?ties. Ja projekts
netiks realiz?ts, turpin?sies konstrukciju t?l?ka sabruk?ana, k? rezult?t?
b?s j?ievie? da??di ierobe?ojumi transporta satiksmei p?r tiltiem, kas
iev?rojami kav?s tautsaimniec?bas att?st?bu. Atsevi??os gad?jumos iesp?jama
pat tiltu sl?g?ana satiksmei.Nepietiekama finans?juma d?? daudzviet kritisk? st?vokl? atrodas pils?tu un
citu viet?jo pa?vald?bu p?rzi?? eso?ie ce?i un ielas. Lai ?odien
samazin?tie ce?u uztur??anas izdevumi n?kotn? nep?rv?rstos par milz?g?m
ce?u atjauno?anas izmaks?m, nepiecie?ams ?o ce?u, it ?pa?i pils?tu ielu,
regul?rs remonts. Situ?cijas uzlabo?anos var pan?kt tikai pilnveidojot
l?dzek?u sa?em?anu no ce?a lietot?jiem, un tas ir izdar?ms, pak?peniski
paaugstinot akc?zes nodokli degvielai, k? ar? pak?peniski palielinot
autoce?u fond? ieskait?m?s da?as ?patsvaru. Svar?gi ir att?st?t un uzlabot
ostu pievedce?us un galvenos tranz?ta mar?rutus, jo sevi??i pierobe?as zon?
ar Krieviju un Baltkrieviju, kur st?voklis ir visneapmierino??kais. Lemjot
par VIP valsts m?r?a dot?ciju un valsts Ce?u fonda l?dzek?u pie??ir?anu
pa?vald?bu autoce?u projektiem, Satiksmes ministrija par priorit?rajiem
uzskata projektus un pas?kumus, kas atbilst sekojo?iem krit?rijiem:. Atbilst?ba nozares strat??ijai;
. Ekonomisk?s efektivit?tes r?d?t?ji;
. Projektu realiz?cijas termi?i;
. Projekta dokument?cijas gatav?bas stadija;
. Pa?vald?bu gatav?ba nodro?in?t l?dzfinans?jumu.No nozares viedok?a atbalst?ma ir:
. lielo ostu pievedce?u uzlabo?ana;
. valsts galveno autoce?u posmu, kas iet cauri pils?t?m uzlabo?anu;
. kritisk? st?vokl? non?ku?o lielo un vid?jo tiltu rekonstrukciju;
. satiksmes dro??bas uzlabojumus un transporta sastr?gumu zonu likvid??anu
lielaj?s pils?t?s.Nepiecie?ams turpin?t uzs?kto projektu realiz?ciju:
(TRm19) “Ma?istr?lais transporta ievads Liep?jas pils?t?” — m?r?is ir
izveidot jaunu transporta koridora Liep?ja — R?ga ievadce?u Liep?jas
pils?t?, t?d?j?di uzlabojot Liep?jas ostas sasaisti ar Austrumu
kaimi?valst?m un nodro?inot ostas att?st?bas iesp?jas. Projekts iek?aujas
mar?ruta Via Baltija ce?u sist?m? k? pievadce?? Via Baltija pamatmar?rutam.(TRm22) “Driksas un Lielupes tilta rekonstrukcija ar pieej?m Jelgav?” –
m?r?is ir atjaunot Lielupes un Driksas tiltu nestsp?ju, t?d?j?di nodro?inot
transporta un g?j?ju kust?bu atbilsto?i satiksmes dro??bas pras?b?m.(TRm14) “ Daugavpils pils?tas autotransporta mezgls” –m?r?is ir sak?rtot
Daugavpils pils?tas transporta strukt?ru, kas nodro?in?tu ?tru un ?rtu
kust?bu p?ri pils?tu ???rsojo?ajiem dzelzce?a posmiem.“Ir uzs?kts darbs pie jauna Daugavas ???rsojuma R?gas pils?t? projekta
sagatavo?anas, un t? finans??anai paredz?ts piesaist?t ar? ISPA l?dzek?us.
Patreiz Eiropas Savien?ba atbalsta projekta sagatavo?anas darbu veik?anu,
un no PHARE programmas pie??irtie l?dzek?i tiek izmantoti konsultantu
pakalpojumu apmaksai. Uz satiksmes situ?cijas un kust?bas dro??bas
uzlabo?anu R?gas pils?t? ir orient?ts ar? R?gas Domes sagatavotais
projekts, kas paredz satiksmes vad?bas centra izveido?anu un luksoforu
moderniz?ciju. ?emot v?r? satiksmes situ?ciju R?g?, projektu realiz?cijas
gad?jum? uzlabojumus jut?s liela Latvijas iedz?vot?ju da?a. Satiksmes
ministrija atbalsta projektu iek?au?anu VIP.Labi sagatavoti un atbalst?mi ir ar? Lub?nas, Ventspils, J?rmalas Saldus,
Gulbenes un J?kabpils pa?vald?bu projekti, kas paredz pils?tu savar?g?ko
transporta mar?rutu uzlabo?anu. Lemjot par finans?juma pie??ir?anu
konkr?tiem projektiem, priorit?te dodama projektiem, kuros pa?avald?ba ir
gatava piedal?ties ar savu finans?juma da?u (izp?tes un projekt??anas
darbi, l?dzfinans?jums, u.c.).6. J?ras transports
No valsts viedok?a svar?gi ir realiz?t projektus, kas saist?ti ar ku?o?anas
dro??bas nodro?in??anu Latvijas teritori?lajos ?de?os un ost?s, k? ar?
Mekl??anas un gl?b?anas dienesta apr?kojuma moderniz?ciju atbilsto?i
starptautisko Konvenciju, kur?m Latvija ir pievienojusies, pras?b?m..Ostas
Ventspils osta
Ventspils osta p?c kravu apgroz?juma ir liel?k? osta Baltijas j?ras re?ion?
un 1998. gada darb?bas r?d?t?ji to ierindo augstaj? 12. viet? Eirop?.
Ventspils specializ?jusies naftas un naftas produktu uzglab??an? un
p?rkrau?an?. Taj? tiek p?rkrautas ar? ??misk?s vielas (t.sk. amonjaks,
k?lijs, metanols), k? ar? ?ener?l?s un Ro-Ro kravas. 1997. gad? kravu
apjoms sasniedza 36.8 milj.t. un 1998.gad? saglab?j?s t?d? pat l?men?.
1999.gad? bija v?rojams kravu apjoma samazin?jums par 2.2%, sasniedzot 34.2
milj.t. Pieauga beramkravu apjomi (par 23%), lejamkravu apjomi samazin?j?s
par 1.2%, bet liel?kais kritums sk?ra ?ener?lkravas. Krievijas dzelzce?a
tarifu politikas rezult?t? par 50% samazin?j?s met?la ekspota apjomi.
2000.gad? kravu apjomi pieauga par 1.8%. Ventspils osta galvenok?rt tiek
izmantota Krievijas naftas, naftas produktu, met?la, k?lija s?ls, ??misko
produktu un met?la sakaus?jumu eksportam (apm?ram 12% Krievijas naftas tiek
eksport?ta caur Ventspili). Ventspils ostu ar Krieviju saista divi naftas
vadi, dzelzce?? un autoce??. Naftas vadi p?d?jos gados tiek ekspluat?ti ar
pilnu jaudu un izvirz?s jaut?jums par jauna naftas vada b?vniec?bu.Ventspils osta nopelna l?dzek?us, un tai ir iesp?jas uztur?t un att?st?t
savu infrastrukt?ru. Svar?g?kie Ventspils ostas p?rvaldes projekti, kas
bija iek?auti VIP, saist?s ar ostas padzi?in??anu un ?ener?lkravu
(konteineru) termin?la att?st?bu. To finans??ana paredz?ta, kombin?jot
ostas l?dzek?us un garant?tus ?rvalstu kred?tus. Kop?j? infrastrukt?ras
projektu summa v?rt?jama ap 80 milj. Ls. L?dzv?rt?gas summas gatavojas
ieguld?t ar? stividoru komp?nijas savu kravas termin?lu att?st?b?. Projekta
realiz?cija uzs?kta 1996. gad? un to paredz?ts pabeigt l?dz 2002.gadam.
Finans?jums piesaist?ts no Eiropas Invest?ciju Bankas (28 MECU), k? ar?
pa?u l?dzek?iem.Papildus ieguld?jumi nepiecie?ami Ventspils ostas transporta mezglu un
pievedce?u pilnveido?anai (dzelzce?am un autoce?iem). ?emot v?r? Ventspils
ostas noz?mi Latvijas ekonomik?, projektu realiz?cij? b?tu svar?gi
piedal?ties ar? ar VIP r?c?b? eso?ajiem resursiem, k? ar? m??in?t
piesaist?t ISPA l?dzek?us Ventspils ostas pievedce?u un pr?mju termin?la
att?st?bas projektam..R?gas osta
R?gas osta specializ?jusies konteineru, kokmateri?lu, met?lu, naftas
produktu, miner?lm?slu, zivju produktu un pat?ri?a pre?u apstr?des
oper?cij?s. R?g? ir ar? pasa?ieru j?ras osta.Lai R?gas osta var?tu sekm?gi konkur?t ar kaimi?valstu ost?m, piem?ram,
Sankt-P?terburgu, Tallinu, Klaip?du un Ka?i?ingradu, nepiecie?ama ostas
infrastrukt?ras rehabilit?cija, kas rad?tu labv?l?g?kus nosac?jumus kravu
un pasa?ieru apgroz?bas pieaugumam. Sevi??i ak?tas ir transporta pievedce?u
probl?mas, un to risin??ana iev?rojami uzlabotu gan ostas darb?bas
iesp?jas, gan satiksmes situ?ciju galvaspils?t?. Satiksmes ministrija
atbalsta priek?likumus iek?aut ar ostu saist?t?s koplieto?anas transporta
infrastrukt?ras att?st?bas projektus VIP, jo uzskata ka to realiz?cija
ietekm?s ?oti pla?as sabiedr?bas da?as dz?ves apst?k?us.R?gas ostas darb?bu raksturo sekojo?i kravu apgroz?bas r?d?t?ji: 1996.gad?
— 7.4 milj.t. 1997. gad? bija v?rojams negaid?ti strauj? kravu pieaugums —
11.2 milj. t. 1998.gad? kravu apgroz?jums pieauga v?l par 19%, l?dz 13.3
milj.t., kas galvenok?rt izskaidrojams ar jaunizveidoto stividoru komp?niju
sekm?gu darb?bas uzs?k?anu un eso?o komp?niju darba efektivit?tes
uzlabo?anos. 1999.gad? kravu apjomi saruka par 9.8% un bija 12 milj.t. To
noteica fakts, ka Krievijas importa kravu apjoma samazin??an?s izsauca
strauju konteineru kravu samazin?jumu, bet dzelzce?a tarifu politika
atst?ja iespaidu uz met?la kravu apjomiem. 2000.gad? kravu apgroz?jums
pieauga l?dz 111.1% no 1999.gada l?me?a. Ir skaidri redzams, ka
iepriek??jos gados ieguld?t?s invest?cijas dod j?tamu rezult?tu. Satiksmes
ministrija atbalsta R?gas ostas p?rvaldes projektus, kas saist?ti ar ku?u
ce?a padzi?in??anu, kravu termin?lu un pasa?ieru ostas att?st?bu un
infrastrukt?ras moderniz?ciju, k? ar? Daugavas kreis? krasta teritoriju
att?st?bu.Ostas ilgtermi?a att?st?bas programmas pas?kumi, kuru m?r?is ir iev?rojama
kravu un konteineru apgroz?juma jaudu, k? ar? pasa?ieru pl?smas
palielin??ana, ir iek?auti Transporta att?st?bas Nacion?laj? programm?.
Nepiecie?amo invest?ciju apr??ini pamatojas uz iev?rojamu transporta
pl?smas pieaugumu, kas 2010.gad? var?tu sasniegt aptuveni 20 milj. tonnu.Liep?jas osta
L?dz ar Krievijas armijas karab?zes likvid??anu Liep?jas osta tiek
p?rveidota par tirdzniec?bas ostu. T? k? Liep?jas osta ziem? neaizsalst, t?
n?kotn? var?tu k??t par noz?m?gu tirdzniecisko un transporta centru starp
NVS un Eiropas valst?m. Liep?jas ostas specializ?cija b?s kokmateri?li,
met?ls un pre?u treileri un konteineri. Ir labas perspekt?vas ??misko un
naftas produktu apstr?des att?st?bai. Ro-Ro p?rvad?jumu apjomi Liep?jas
ost? iev?rojami pieaug un ?aj? kravas veid? Liep?ja ir vado?? osta Latvij?.1996.gad? ostas kravu apjoms bija 1.61 milj.t. 1997.gad? tas pieauga l?dz
2.3 milj.t., un t?ds pats bija ar? 1998.gad?. Liep?ja bija vien?g? no
lielaj?m ost?m, kur? 1999.gad? bija v?rojams neliels kravu apjoma pieaugums-
1.2% apjom?, tom?r Ro-Ro kravu apjomi saruka par 25%. 2000.gad? tika
sasniegts iev?rojams kravu apjoma pieaugums (127.6% sal?dzinot ar
1999.gadu). Liep?jas ostai var?tu b?t patiesi optimistiska n?kotne, tom?r
pamatotas prognozes v?l ir p?ragri izteikt, jo k? tirdzniec?bas osta t?
darbojas sal?dzino?i neilgu laiku. K? pozit?vu tendenci var min?t
iev?rojamo priv?t? kapit?la piesaist??anu termin?lu un ostas piest?t?u
atjauno?an?. Galven?s valsts invest?ciju priorit?tes saist?s ar jaunu
pievedce?u un dzelzce?a savienojo?o ce?u b?vi, k? ar? karaostas kan?l?
atst?t? pies?r?ojuma likvid??anu, kuras kop?j?s izmaksas v?rt?jamas ap 5.5
milj. Ls.Eiropas Savien?bas PHARE programma 2000.gad? atbalst?ja projekta
realiz?cijas uzs?k?anu, pie??irot ?im m?r?im 1 milj.eiro. Citi projekti
saist?s ar navig?cijas dro??bas sist?mas uzlabo?anu ost?, k? ar? dzelzce?a
l?nijas Liep?ja — Jelgava rekonstrukciju, lai var?tu nodro?in?t pieaugo?o
p?rvad?jumu intensit?ti.Maz?s ostas
Invest?cijas paredzamas ar? vair?ku mazo ostu infrastrukt?ras att?st?bai.
Satiksmes ministrija uzskata, ka ir m?r?tiec?gi piesaist?t da??ju bud?eta
finans?jumu mazo ostu att?st?bas projektiem, pie nosac?juma, ja tiek ?emts
valsts garant?ts kred?ts un piesaist?ti ostu nomnieku l?dzek?i. Tas at?auj
iev?rojami samazin?t projekta finansi?lo risku. ??d? veid? 1999.gad? tika
pabeigta M?rsraga ostas infrastrukt?ras rekonstrukcija, 2000.gad? paredz?t?
Salacgr?vas ostas att?st?ba tiks turpin?ta 2001.gad?. L?dz?gu sh?mu b?tu
m?r?tiec?gi pielietot ar? Skultes un Rojas ostu rekonstrukcijas projektos.7. Avi?cija
Kop? Padomju Savien?bas sabrukuma transporta tirgus strukt?ra Latvij? ir
izmain?jusies — samazin?jies reisu skaits uz Austrumiem, bet palielin?jies
uz Rietumiem. Ekonomisk? pan?kuma period? pasa?ieru skaits R?gas lidost?
samazin?j?s no 2 milj. l?dz 310 000 pasa?ieriem 1996.gad? pasa?ieru skaits
palielin?j?s l?dz 500 000. 1997. gad? tas sasniedza 532 000 pasa?ieru un
1998.gad? pieauga l?dz 555 000. 1999.gad? bija v?rojams 1% liels skaita
pieaugums, sasniedzot 562 400 pasa?ierus. Ar? 2000.gad? bija v?rojams
neliels pasa?ieru skaita pieaugums.L?dz ?im realiz?tie invest?ciju projekti R?gas lidostas rekonstrukcijai
galvenok?rt saist?ti ar skrejce?a seguma un mar???anas gaismas sist?mas
rekonstrukcijas projektu, kas paredz lidojumu dro??bas sist?mas
pilnveido?anu saska?? ar ICAO standartiem, k? ar? pas?kumiem, kas veicami,
lai var?tu uz?emt liel?kas lidma??nas. ?o projektu 10 milj. USD apjom?
finans?ja ERAB.1997.gad? tika uzs?kts darbs pie pasa?ieru termin?la moderniz?cijas, kuru
paredz?ts pabeigt 2001.gad?. 1999. Tika nodots ekspluat?cij? jauns
pasa?ieru termin?la ielido?anas termin?ls, kura b?vniec?b? tika ieguld?ti
aptuveni 4 milj.Ls. 2000.-2001.gad? paredz?ts rekonstru?t lidma??nu
st?v??anas laukumus (peronu) un pievedce?us, k? ar? uzb?v?t jaunu
izlido?anas termin?lu, kura realiz?cijai pl?nots piesaist?t valsts galvotu
ilgtermi?a kred?tu no EIB, komercbanku kred?tus, k? ar? izmantot speci?l?
bud?eta – lidostas izlido?anas nodevas finans?jumu. Kred?tu atmaks??ana
paredz?ta no pasa?ieru izlido?anas nodevas ie??mumiem. Turpm?ko gadu
att?st?bas projekti b?s saist?ti ar lidostas kategorijas paaugstin??anu un
skrejce?a pagarin??anu.8. Sakari un pasta pakalpojumi
Radio un telev?zijas nozare ekspluat? un att?sta tos sakaru nozares
tehniskos l?dzek?us, kuru darb?ba balst?s uz radio raido?o un uztvero?o
iek?rtu izmanto?anu, p?rraidot inform?ciju ar elektromagn?tisko vi??u
starpniec?bu. Radio un telev?zijas tehnisk?s izplat??anas organiz?ciju
uzdevums ir izplat?t valsts (sabiedrisko) programmu veidot?ju un priv?to
sabiedr?bu programmas, nodro?inot apst?k?us to kvalitat?vai uztver?anai.
Radio un telev?zijas att?st?ba paredz?ta sekojo?os virzienos:
. radio un telev?zijas raido?o t?klu un sist?mu moderniz?cija, lai
nodro?in?tu to kvalitat?vu darb?bu un rentabilit?ti;
. jauno radio un telev?zijas raido?o t?klu un sist?mu ievie?ana (ciparu
radiotelefonija, ciparu telev?zija) atbilsto?i pas?t?t?ja piepras?jumam
un Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes l?mumiem.Sakaru nozares projekti l?dz ?im ir sa??mu?i sal?dzino?i nelielu atbalstu
VIP ietvaros, lai gan to ?steno?ana ir vit?li svar?ga visiem Latvijas
iedz?vot?jiem. Uz??mumu m?r?is ir moderniz?cija, kas pamatota ar
nepiecie?amo standartu ievie?anu un iev?ro?anu, kurus savuk?rt izvirza
Eiropas integr?cijas process.Pasta sakariem ir liela noz?me citu ekonomikas sektoru efekt?va darba
nodro?in??an?, k? ar? to att?st?bas veicin??an?. Pasta sektor? galvenais
valsts politikas m?r?is ir att?st?t ?o pakalpojumu veidu, padarot to par
ienes?gu uz??m?jdarb?bu, kas interes?tu priv?to sektoru atbalst?t un
iesaist?ties pakalpojumu snieg?an?, t?d?j?di nodro?inot t? att?st?bu un
atbilst?bu pasaules standartiem. Pasta att?st?bas svar?g?kie pas?kumu
kompleksi, kuru sekm?gai realiz?cijai tiks piegriezta ?pa?a uzman?ba ir:
. pasta pakalpojumu tarifu sak?rto?ana atbilsto?i to faktiskaj?m izmaks?m;
. augstas pasta pakalpojumu kvalit?tes nodro?in??ana pakalpojumu tirg?,
veicot pasta tehnisk? apr?kojuma moderniz?ciju;
. pasta s?t?jumu re?istr?cijas nodro?in??ana pa to virz?bas ce?u;
. pasta s?t?jumu p?rvad??anas un dro??bas nodro?in??ana, ieg?d?joties
jaunus ekonomiskus transporta l?dzek?us, kas apr?koti ar kvalitat?viem
radiosakaru l?dzek?iem;
. jauna moderna ??iro?anas un apmai?as centra celtniec?ba, kas samazin?tu
pasta pakalpojumu pa?izmaksu un nodro?in?tu ?trumu un kvalit?ti.Inform?tikas nozares att?st?ba ir viena no vald?bas noteiktaj?m priorit?t?m
un invest?ciju politika inform?tikas nozar? VIP ietvaros ir izdal?ta
atsevi??i no transporta un sakaru nozares invest?ciju programmas un netiek
apskat?ta ?aj? dokument?.Secin?jumi
Kopum? var teikt, ka nozares strat??ija invest?ciju jom? ir orient?ta uz
eso??s infrastrukt?ras rehabilit?ciju, moderniz??anu un optimiz??anu,
atbilsto?i piepras?juma pieaugumam. Svar?gi ir iesp?jami ?s?k? laik?
likvid?t uzkr?to remontdarbu «defic?tu», lai izvair?tos no daudzk?rt
liel?kiem izdevumiem n?kotn?. Valsts transporta infrastrukt?rai j?nodro?ina
kvantitat?vi un kvalitat?vi r?d?t?ji, kas kopum? sekm?tu valsts ekonomisko
att?st?bu un tie?o invest?ciju piesaisti no priv?t? sektora. Integr??an?s
Eiropas transporta sist?m? izvirza savas pras?bas, kuras savuk?rt prasa
l?dzek?us no nacion?l? bud?eta. Taj? pat laik? bez “Eiropas noz?mes”
projektiem svar?gi ir realiz?t ar? citas nacion?l?s priorit?tes projektus,
jo sevi??i ce?u un dzelzce?a nozar?.Svar?gs aspekts projektu izv?l? un atbalsta snieg?an? ir konkur?tsp?jas
saglab??ana da??du valstu un transport??anas mar?rutu starp?, jo sevi??i
attiec?b? uz tranz?ta kravu apstr?di.Kop?j? Eiropas transporta politika v?rsta uz to, ka priorit?raj?
starptautiskas noz?mes transporta infrastrukt?r? (TINA t?kla elementos)
valst?m j?b?t gatav?m invest?t vismaz 1,5% no nacion?l? kopprodukta, jo
maz?ku l?dzek?u ieguld??ana nesekm? ekonomikas izaugsmi un integr?ciju, bet
?auj tikai eksist?t un l?n?m «no?st» eso?os resursus. ?emot v?r? Latvijas
transporta un tranz?ta nozaru lomu valsts ekonomik?, ?iem ieguld?jumiem
b?tu j?b?t v?l liel?kiem. Uzs?kot darbu ar Eiropas Savien?bas
pirmsiest??an?s struktur?lajiem fondiem – ISPA, svar?gi ir paredz?t
nepiecie?amo l?dzfinans?jumu no valsts bud?eta invest?cij?m, jo, ja t?ds
netiks sa?emts, past?v re?las iesp?jas, ka ISPA nauda netiks apg?ta piln?
apjom?.Satiksmes ministrs A. Gorbunovs
E.B?rzi??
7028215
